Dienām paliekot arvien garākām, ikvienam ir iespējams atrast kaut nelielu laika sprīdi, lai iepazītos ar janvāra "iFinanses" lasītāko rakstu TOP3!

1.vieta – e-rēķini un preču piegādes dokumenti

Jaunais gads atnāca ar būtiskām izmaiņām grāmatvedības jomā, kas radīja arī daudz neskaidrus jautājumus grāmatvežu vidū. Attiecīgi no 2025.gada 1.janvāra uzņēmumiem, sadarbojoties ar valsts vai pašvaldības iestādēm, ir noteikta prasība – sagatavot attaisnojuma dokumentus par precēm un pakalpojumiem strukturētā elektroniskā formātā, tomēr visur tika runāts tikai par e-rēķinu sagatavošanu, bet vai šīs prasības attiecināmas arī uz preču piegādes pavadzīmēm? To skaidroja Ilga Andersone publikācijā “E-rēķinu un preču piegādes dokumenti” (iFinanses.lv, 23.12.2024.).

Autore norāda: “Finanšu ministrija skaidro, ka jaunās prasības neattiecas uz preču piegādes dokumentiem. Tomēr gadījumos, kad viens dokuments apvieno gan attaisnojuma, gan preču piegādes dokumentu (piemēram, rēķins-pavadzīme), situācija būs jāizvērtē atsevišķi. Bet tā kā praksē novērots, ka dažādi uzņēmumi ar vienu un to pašu jēdzienu var apzīmēt atšķirīgas lietas, jāsaprot, katra jēdziena būtība. Preču piegādes dokuments ir dokuments, kas apliecina preču piegādes un saņemšanas faktu un var tikt izmantots, lai noteiktu preču izcelsmi un piederību to saņemšanas un izsniegšanas vietā. Savukārt, attaisnojuma dokuments ir apliecinājums uzņēmuma saimnieciskajam darījumam, kurā iekļauti visi nepieciešamie rekvizīti un informācija par darījumu.”

Balstoties uz iepriekš minēto, I. Andersone iesaka: “Ja uzņēmums šobrīd izsniedz preču pavadzīmi kā atsevišķu dokumentu, šo praksi var turpināt, savukārt attaisnojuma dokumenti būs jāpārvērš par strukturētiem e-rēķiniem. Gadījumos, kad tiek izmantots viens dokuments (piemēram, rēķins-pavadzīme), kurā apvienota informācija gan par preču apmaksu (attaisnojuma dokuments), gan par piegādi (preču piegādes dokuments), šis dokuments būs jāpārveido par strukturētu e-rēķinu. Piegādes dokumentu varēs turpināt drukāt vai sagatavot elektroniski, ja abas puses par to vienosies.”

Papildus jānorāda, ka var veidoties situācijas, ka viens dokuments tiek saņemts vairākos formātos un kanālos, tāpēc uzņēmumam jāpārskata procesi un iesaistītās personas, lai novērstu dokumentu dubultu ievadi grāmatvedībā.

2.vieta – nodokļi dividendēm

Pieņemot grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN), saņēmām no lasītāja jautājumu: “Uzņēmumam 2023. un 2024.gadā ir izveidojusies peļņa, ko vēlas sadalīt dividendēs 2025.gadā. Kādi nodokļi uzņēmumam būs jāmaksā, sadalot peļņu dividendēs, ņemot vērā pieņemtos grozījumi likumā par IIN? Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums) jau paredzēts maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) par dividendēm, tāpēc rodas jautājums – kurā brīdī jāmaksā vēl arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), ja samaksāts jau UIN?” Atbildi uz šo jautājumu sagatavoja Finanšu ministrija (FM) publikācijā “Vai mainās nodokļi dividendēm?” (iFinanses.lv, 30.12.2024.).

Ar IIN netiek apliktas dividendes, ja par aprēķinātajām dividendēm uzņēmuma līmenī no peļņas daļas (kas radusies, sākot ar 2018.gada 1.janvāri), no kuras tiek maksātas dividendes, ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

  • Latvijā ir samaksāts UIN saskaņā ar UIN likumu;
  • ārvalstī ir samaksāts UIN vai tam pielīdzināms nodoklis vai ārvalstī no dividendēm ir ieturēts IIN vai tam pielīdzināms nodoklis, skaidro FM.

“Tātad, ja uzņēmums 2025.gadā izmaksās fiziskajai personai dividendes no peļņas, kas radusies 2023. un 2024.gadā, un par minēto peļņas daļu ir samaksāts UIN saskaņā ar UIN likumu, minētās dividendes fiziskās personas līmenī nebūs apliekamas ar IIN, proti, tiks piemērots IIN atbrīvojums un uzņēmumam no minētajām dividendēm nebūs jāietur IIN. Savukārt, ja uzņēmums 2025.gadā izmaksās fiziskajai personai dividendes no peļņas, kas radusies līdz 2017.gada 31.decembrim, minētās dividendes būs apliekamas ar IIN un uzņēmumam no minētajām dividendēm būs jāietur IIN.”

Tāpat jāatceras, ka saskaņā ar grozījumiem likumā par IIN no 2025.gada IIN likme ienākumam no kapitāla, tostarp no kapitāla pieauguma, ir 25,5%. Tāpat ir ieviesta IIN papildu likme 3% apmērā, kura tiks piemērota fiziskās personas ienākumu daļai, kas taksācijas gadā pārsniedz 200 000 eiro.

3.vieta – neapliekamā minimuma atzīme

Arī topu noslēgsim ar lasītāja jautājumu, kas arī saistīts ar pieņemtajiem grozījumiem likumā par IIN, tikai attiecībā uz algas aprēķinu: “Darbinieks savā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) algas nodokļu grāmatiņā ielicis atzīmi pie sadaļām “nepiemērot neapliekamo minimumu” un “iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) 23% likmes piemērošana”. Vai noteikums “nepiemērot neapliekamo minimumu” būs spēkā arī 2025.gadā, ja darbinieks nebūs izņēmis šo atzīmi, ņemot vērā, ka diferencētais neapliekamais minimums zaudē spēku? Vai pareizi saprotu, ka algu, kurai bija atzīme “IIN 23% likmes piemērošana”, no 2025.gada aprēķinās tāpat kā algu, kurai šādas atzīmes nebija?”. 

VID publikācijā “Atzīme par neapliekamā minimuma nepiemērošanu darba vietā zūd” (iFinanses.lv, 23.12.2024.) skaidro: “Lai vienkāršotu neapliekamā minimuma piemērošanas kārtību un samazinātu iespēju, ka personām veidojas nodokļa piemaksa, no 2025.gada tiek ieviesta algas nodokļa likme 25,5% apmērā, kas jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma, un fiksēts neapliekamais minimums. Ņemot vērā izmaiņas, kas skar neapliekamā minimuma un nodokļu likmju piemērošanu, VID EDS atzīmes “nepiemērot neapliekamo minimumu” un “IIN 23% likmes piemērošana” zaudē aktualitāti. Attiecīgi no 2025.gada 1.janvāra VID EDS algas nodokļu grāmatiņā šīs atzīmes vairs nebūs pieejamas.”

Būtiski atcerēties, ka ienākuma gūšanas vietā, kur persona pēc izvēles būs iesniegusi elektronisko algas nodokļu grāmatiņu, tiks piemērots fiksētais neapliekamais minimums.