Piedāvājam novembrī “iFinanses” lasītāko rakstu TOP 3!

1.vieta – izmaksas, pasniedzot dāvanu

Darbiniekam pēdējā darba dienā tika uzdāvināta dāvanu karte 150 eiro vērtībā. No likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) izriet, ka neapliekamā summa ir 100 eiro. Vai starpība – 50 eiro – uzskatāma par neto vai bruto summu, no kuras tiek aprēķināti algas nodokļi? Izbeidzot darba attiecības, darbiniekam tiek atstāta veselības apdrošināšanas polise. Atlikusī polises vērtība tiek uzskatīta par darbinieka labumu. Vai šī summa, no kuras tiks aprēķināti algas nodokļi, uzskatāma par neto vai bruto summu? Uz šiem jautājumiem publikācijā “Darba devēja izmaksas, pasniedzot dāvanu” (iFinanses.lv, 05.11.2025.), kas novembrī bijusi lasītākā, atbildi sniedz Karīna Kezika.

Autore norāda – lai gan darba devēja dāvanas un veselības apdrošināšana ir svarīgi instrumenti darbinieku motivācijai, rūpīgi jāplāno to pasniegšana, ņemot vērā visus iespējamos izdevumus un nodokļu saistības.

“Saskaņā ar likuma par IIN 9.panta 1.daļas 32.1punktu darba devējam ir tiesības pasniegt dāvanas darbiniekiem līdz summai, kas taksācijas gada laikā nepārsniedz 100 eiro. Ja dāvanu vērtība pārsniedz šo slieksni, tikai vērtības pārpalikums tiek uzskatīts par apliekamo ienākumu. Tas nozīmē, ka attiecīgajam pārsniegumam ir jāpiemēro nodoklis, kas prasa nodokļu aprēķinu un atskaitījumu veikšanu,” norāda K. Kezika.

Savukārt, runājot par veselības apdrošināšanu, viņa norāda, ka Latvijā ir noteikts limits apdrošināšanas summām. “Veselības apdrošināšanai nepiemēro nodokli, ja tā nepārsniedz 10% no darbiniekam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 750 eiro gadā un darbības termiņš veselības apdrošināšanas līgumam nav īsāks par vienu gadu. Ja šis limits tiek pārsniegts, jāaprēķina algas nodokļi, pieņemot, ka pārsnieguma summa ir neto summa.”

2.vieta – ilgtspējas pasākumu dokumenti

Uzņēmuma iekšējā kārtībā jābūt noteiktam, kādi pasākumi tiek uzskatīti par ilgtspējas pasākumiem. Kurš ir atbildīgs par šīs kārtības ievērošanu? Kādi dokumenti jāsagatavo, lai grāmatvedībā šos izdevumus varētu grāmatot kā personāla ilgtspējas pasākuma izdevumus? Kurš ir atbildīgs par to, ka izdevumi tiek uzskatīti par ilgtspējas pasākumu izdevumiem – personāla vadītājs, struktūrvienības vadītājs, vadītājs vai grāmatvedis? To publikācijā “Dokumenti personāla ilgtspējas pasākumu izdevumu atzīšanai” (iFinanses.lv, 03.11.2025.) skaidro Aļona Irmeja.

Autore norāda – “lai uzņēmums nodrošinātu saliedēšanas pasākumus saviem darbiniekiem un nemaksātu par to nodokļus, ir jāievēro likums par IIN un Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums (UIN likums). Lai saliedēšanas pasākumu izdevumi būtu attaisnojami grāmatvedībā, ir jāievēro Grāmatvedības likums”.

Būtiski definēt, vai šie ir ilgtspējas vai reprezentācijas izdevumi. “Ja uzņēmumam rodas tāda veida izdevumi, ir jāpārbauda, vai nerodas pienākums maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). UIN likuma 8.panta 2.daļas 7.punkts nosaka, ka UIN jāmaksā par personāla ilgtspējas pasākuma izdevumiem, ja tie kopā ar reprezentācijas izdevumiem pārskata gadā pārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējās darbiniekiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Svarīgi atcerēties, ka tiek ņemtas vērā samaksātās VSAOI, nevis aprēķinātās,” atgādina A. Irmeja.

Viņa arī norāda: “Diemžēl ne UIN likumā, ne Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” nav konkrēti noteikts, kādi tieši izdevumi klasificējami kā “izdevumi darbiniekiem paredzētu kolektīvu motivēšanas vai saliedēšanas pasākumu nodrošināšanai”. Tas nozīmē, ka uzņēmuma vadītājam ir jānosaka un jāapraksta grāmatvedības organizācijas dokumentos, kādi pasākumi tiek organizēti darbiniekiem un kā tie tiek klasificēti kā personāla ilgtspējas pasākumi. Protams, tiklīdz šie pasākumi mainās, grāmatvedības organizācijas dokumenti jāpapildina.”

“Pastāv smalka robeža starp darba devēja doto labumu darbiniekam (kam piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un VSAOI, jo tas ir personificējams ienākums) un personāla ilgtspējas pasākumiem (kam nepiemēro IIN un VSAOI, jo nav personificējams ienākums, bet piemēro UIN).”

3.vieta – darba laika kalendārs

Novembra lasītāko rakstu TOP 3 noslēdz publikācija “Darba laika kalendārs 2026.gadam un tā izmantošana” (iFinanses, 17.11.2025.). Publikācijā Inga Zāle skaidro, kas jāņem vērā, plānojot darba laiku nākamajā gadā.

Autore norāda, ka “2026.gadā Latvijā būs 15 svētku dienas, kas noteiktas likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”: 1.janvāris – Jaungada diena; 3.aprīlis – Lielā Piektdiena; 5.aprīlis – Pirmās Lieldienas; 6.aprīlis – Otrās Lieldienas; 1.maijs – Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena; 4.maijs – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas atjaunošanas diena; 10.maijs – Mātes diena; 24.maijs – Vasarsvētki; 23.jūnijs – Līgo diena; 24.jūnijs – Jāņu diena; 18.novembris – Latvijas Republikas Proklamēšanas diena; 24.decembris – Ziemassvētki; 25.decembris – Ziemassvētki; 26.decembris – Ziemassvētki; 31.decembris – Vecgada diena”.

Līdz ar to darbiniekiem šīs dienas ir brīvdienas, jo atbilstoši Darba likuma normām darbinieki netiek nodarbināti likumā noteiktajās svētku dienās. Piešķirot darbiniekam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atbilstošu atlīdzību, šajās dienās atļauts nodarbināt darbiniekus, ja jānodrošina darba nepārtrauktība.

“2026.gadā ir 2 darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, proti, 2.janvāris iekrīt starp svētku dienu, 1.janvāri, un sestdienu, 3.janvāri, bet 22.jūnijs iekrīt starp svētdienu, 21.jūniju, un svētku dienu, 23.jūniju. Atbilstoši MK rīkojumam Nr.330 “Par darba dienu pārcelšanu 2026. gadā” darba diena no piektdienas, 2026.gada 2.janvāra, tiek pārcelta uz sestdienu, 2026.gada 17.janvāri un darba diena no pirmdienas, 2026.gada 22.jūnija, tiek pārcelta uz sestdienu, 2026.gada 27.jūniju. Tādējādi tiek nodrošināta nedēļas darba laika nepārtrauktība tajā nedēļā, no kuras tā tiek pārcelta. Darbiniekiem tiek nodrošināts lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas, kuras varēs izmantot pēc sava ieskata,” atgādina I. Zāle.

Autore arī skaidro, kā izmantot darba laika kalendāru un kas par darba laika uzskaiti un darba stundas algas likmi jāatceras 2026.gadā.