Veicot nodokļu maksātāju kontroles pasākumus (piemēram, nodokļu auditu vai pārmaksātā nodokļa atmaksas pamatotības pārbaudi), Valsts ieņēmumu dienests (VID) mēdz aizturēt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un citu nodokļu pārmaksu. Likumā “Par nodokļiem un nodevām” (likums par NN) nav skaidri noteikts VID pienākums maksāt nokavējuma naudu par laikposmu, kurā veikti kontroles pasākumi. Taču Eiropas Savienības Tiesa (EST) un Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments atzīst, ka par periodu, kurā veikti kontroles pasākumi, VID ir pienākums maksāt nokavējuma naudu attiecībā uz aizturēto PVN pārmaksu, ja tā tiek apstiprināta.
Iesniedzot kārtējo PVN deklarāciju un pieprasot no valsts budžeta pienākošos nodokļa pārmaksu, nodokļa maksātājs var saskarties ar situāciju, ka VID aiztur pārmaksu līdz kontroles pasākumu pabeigšanai. Pieredze liecina, ka šādi kontroles pasākumi var ilgt pat vairāk nekā gadu.
VID rīcība
No komersanta apgrozījuma faktiski tiek izņemti tam piederošie naudas līdzekļi, kas rada negatīvu ietekmi uz turpmāko uzņēmējdarbību, it īpaši, ja aizturētā PVN summa ir būtiska. Savukārt VID, pabeidzot kontroles pasākumu un atzīstot nodokļa atmaksas pieprasījuma pamatotību (pilnīgi vai daļā), bieži vien nekorekti aprēķina komersantam pienākošos nokavējuma naudu. Parasti VID to aprēķina par termiņu no kontroles pasākuma pabeigšanas dienas līdz faktiskās PVN atmaksas dienai.
Tiesiskā regulējuma analīze
Latvijas tiesiskajā regulējumā VID tiesības aizturēt un pienākums atmaksāt PVN pārmaksu ir reglamentētas Pievienotās vērtības nodokļa likuma XII nodaļā "Pārmaksātā nodokļa atmaksāšana no valsts budžeta", kā arī likuma par NN 28. un 29. pantā. Savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums ir atspoguļots Padomes direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva) 183. pantā.
Analizējot šīs tiesību normas, var nonākt pie maldīga secinājuma, ka gadījumā, ja komersantam tiek veikts kontroles pasākums un pieņemts lēmums par PVN atmaksas pamatotību (pilnīgi vai daļā), nokavējuma nauda ir aprēķināma tikai no šī lēmuma pieņemšanas brīža.
Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 15. panta 4. daļas nosacījumiem, piemērojot ES tiesību normas (šajā gadījumā PVN direktīvas 183. pantu), iestādei jāņem vērā EST judikatūra.
Atbilstoši pastāvošajai EST judikatūrai un Senāta Administratīvo lietu departamenta atziņām no nodokļa maksātāja viedokļa nav nozīmes iemeslam, kādēļ PVN pārmaksa atmaksāta novēloti.
Judikatūrā atzīts, ka nav pieļaujams, ka nodokļa maksātājs, kas lūdzis atmaksāt PVN pārmaksu, nevar saņemt nokavējuma naudu attiecībā uz iestādes novēloti veikto atmaksu par laikposmu, kad bija spēkā administratīvie akti, kas izslēdza atmaksas pienākumu un vēlāk tika atcelti ar iestādes vai tiesas nolēmumu.
Secinājumi
Jāsecina, ka Latvijas nacionālais regulējums pēc būtības neregulē nokavējuma naudas aprēķināšanas kārtību par periodu, kurā veikti kontroles pasākumi. Savukārt administratīvo tiesu praksē ir nostiprinājusies atziņa, ka likuma par NN 28. panta 1. daļas un 29. panta 2. daļas mērķis ir paredzēt nodokļu administrācijas atbildību par nodokļu maksātāja no aprites izslēgtās naudas radīto zaudējumu atlīdzināšanu par katru dienu, kad nepareizi piedzītās maksājuma summas bijušas ieturētas vai aizturētas.
Saskaņā ar likuma par NN 28. panta 2. daļu, piemērojot to kopsakarā ar EST judikatūru attiecībā uz PVN direktīvas 183. panta interpretāciju, vienlaikus ar apstiprinātās PVN pārmaksas atmaksu VID jāmaksā komersantam nokavējuma nauda par laikposmu no pārmaksātās PVN summas likumā paredzētās (parastās) atmaksas dienas līdz dienai, kad PVN pārmaksa faktiski atmaksāta.
Pieredze liecina, ka VID lūgumu samaksāt šādu nokavējuma naudu noraida un samaksu no VID var panākt tikai ar prasību tiesā.
Tiesības pieprasīt nokavējuma naudu par aizturēto pārmaksu būtu gadījumā, ja uz kontroles pasākumu laiku tika aizturēta nodokļu pārmaksa, kura tika pilnā apmērā vai daļēji apstiprināta kontroles pasākumu rezultātā vai ar VID ģenerāldirektora lēmumu, atceļot sākotnējo lēmumu, vai ar tiesas spriedumu, atceļot VID ģenerāldirektora lēmumu.
Cits gadījums, kurā nokavējuma naudu, mūsuprāt, varētu saņemt, ir tad, ja VID atmaksā aizturēto nodokļu pārmaksu, kurai bijis uzlikts nodrošinājuma līdzeklis nodokļu maksātāja potenciālajām saistībām (piemēram, lai nodrošinātu soda naudas samaksu, kuru ir pienākums iemaksāt valsts budžetā tikai pēc strīda pabeigšanas tiesā). Ja šis nodrošinājums nodokļu maksātājam tiek noņemts un pārmaksa atmaksāta, tad arī par šī aizturējuma laiku VID būtu jāmaksā nokavējuma nauda.
Ja uzņēmums ir saskāries ar šādu situāciju, proti, pēc kontroles pasākumiem ir atmaksāta pārmaksa (pilnā apmērā vai daļēji), bet neesat pieprasījis nokavējuma naudas samaksu saskaņā ar minēto judikatūru, jāvēršas pie nodokļu konsultantiem, kas palīdzēs saņemt nokavējuma naudu, kas uzņēmumam pienākas. Nokavējuma naudu aprēķina 0,03% apmērā no aizturētās summas par katru nodokļu pārmaksas aizturējuma dienu – 10,95% gadā.
