Šobrīd, kad sāk publiski parādīties pirmā informācija par plānotajām nodokļa izmaiņām 2025.gadā, atskatīsimies uz "iFinanses" augusta lasītāko rakstu TOP3, kurā aktuālas ir pavisam citas tēmas.

1.vieta – ziņas par darbiniekiem

Jau otro mēnesi pēc kārtas nepārspēta līdere ir Lindas Puriņas sagatavotā publikācija “Kā turpmāk sniegt ziņas par darbiniekiem?” (iFinanses.lv, 10.07.2024.), kurā autore skaidro  galvenās izmaiņas ziņu par darba ņēmējiem, kā arī darba devēja ziņojumu iesniegšanas kārtībā. Tās izriet no grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Būtiskākās izmaiņas attiecināmas uz ziņu iesniegšanas termiņiem. “Turpmāk ziņas par personām, kuras uzsāk darbu, var iesniegt ne ātrāk kā mēnesi pirms darba attiecību uzsākšanas, bet joprojām ne vēlāk kā 1 stundu pirms darba attiecību uzsākšanas. Kā arī ziņas par darba ņēmējiem var iesniegt ne ātrāk kā mēnesi pirms darba ņēmēja statusa zaudēšanas, bērna kopšanas atvaļinājuma sākuma vai beigām, bezalgas atvaļinājuma, atvaļinājuma bērna tēvam, dīkstāves darbinieka vainas, saglabājot nosacījumu, ka šajos gadījumos ziņas par darba ņēmējiem iesniedz ne vēlāk kā 3 darbdienas pēc statusa maiņas,” norāda autore.

2.vieta – vakariņas ar partneriem

Bez izņēmumiem arī šī mēneša tops, jo sava vieta tajā arī lasītāja iesūtītajam jautājumam: “Darbinieks dodas biznesa vakariņās ar partneriem – vai tie ir reprezentācijas izdevumi? Vai tāda ceļojuma, darba brauciena, kas notiek kopā ar sadarbības partneriem, izdevumi uzskatāmi par reprezentācijas izdevumiem?”. Atbildi uz šo jautājumu sniedza Dana Muceniece  publikācijā “Vakariņas ar biznesa partneriem – reprezentācijas izdevumi?” (iFinanses.lv, 30.07.2024.).

Autore atgādina: “Par reprezentācijas izdevumiem ir atzīstami trīs veidu izdevumi:

  • uzņēmuma prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī;
  • darījumu partneru un sadarbības partneru uzņemšanai un maltīšu rīkošanai;
  • par mazvērtīgiem priekšmetiem, kuri satur komersanta zīmolu un tiek izplatīti, lai popularizētu uzņēmumu.”

Līdz ar to izdevumi maltītēm ar sadarbības partneriem ir uzskatāmi par reprezentācijas izdevumiem uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas vajadzībām, tostarp arī situācijās, kad šādi izdevumi rodas komandējumu vai darba braucienu laikā.

“Attiecībā uz uzņēmuma pārstāvju kopējiem braucieniem ar sadarbības partneriem izdevumu klasifikācija nodokļu vajadzībām var būt atšķirīga atkarībā no konkrētā brauciena mērķa un norises – tie var tikt klasificēti gan kā saimnieciskie (piemēram, reklāmas) izdevumi, gan kā reprezentācijas izdevumi, kas saistīti ar uzņēmuma prestiža veidošanu, gan arī kā nesaimnieciskie izdevumi darbinieku un sadarbības partneru atpūtas ceļojumiem. Tādēļ līdztekus tiešajiem attaisnojuma dokumentiem par šādu braucienu ar sadarbības partneriem izdevumu summām uzņēmumam ir svarīgi nodrošināt arī papildu pierādījumus (saraksti), kas ļautu pamatot to atbilstību konkrētajam izdevumu veidam (saimnieciskie vai reprezentācijas izdevumi),” norāda D. Muceniece.

Līdz ar to jāatceras, ka jānodrošinās ar atbilstošiem pierādījumiem, kas ļautu pamatot izdevumu atbilstību konkrētam izdevumu veidam.

3.vieta – kā apstiprināt pavadzīmes?

Šī gada aprīļa “iFiT” numurā rubrikā “Pētām!” skaidrojām, vai un kā ir iespējams pavadzīmes nosūtīt elektroniskā formātā. Toreiz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtā atbilde par elektronisku pavadzīmju apstiprināšanas kārtību radīja neizprati un raisīja jautājumus, tāpēc lūdzām papildu skaidrojumus. VID sniedza atbildi publikācijā “Vai vadītājs drīkst noteikt pavadzīmju apstiprināšanas kārtību?” (“iFinanses.lv, 17.07.2024.), kas ierindojusies topa 3.vietā.

VID atbildē skaidro: “Elektronisks apliecinājums var ietvert datorsistēmā izveidotus piekļuves kontroles noteikumus dokumentam (piemēram, piekļuve iespējama, tikai reģistrējoties ar konkrētu lietotājvārdu un/vai paroli), tā var iekļaut dokumentam pievienotus failus (piemēram, pielikums ar noteikta satura informāciju) vai citā veidā (piemēram, veicot secīgu darbību kopumu lietvedības sistēmā). Līdz ar to ir pieļaujami dažāda veida elektroniskie apliecinājumi, par kādiem ir vienojušās darījumā iesaistītās puses.

Tomēr, izvēloties autorizācijas veidu, uzņēmumiem pašiem ir jāizvērtē, kā nodrošināt konkrētā pavaddokumenta sasaisti un glabāšanu uzņēmuma arhīvā ar izvēlētā elektroniskā apliecinājuma apstiprinājumiem (piemēram, dokumentam pievienojot failus ar attiecīga satura informāciju). Turklāt minētajai sasaistei ir jābūt tādai, lai grāmatvedības jautājumos kompetenta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par saimniecisko darījumu, izsekot tā norisei, dokumentu noformēšanai un apliecināšanai.”

Tomēr, kā norāda VID, dokumenta apliecināšana nevar izpausties tādā veidā, ka, piemēram, samaksa par preci uzskatāma par apliecinājumu. Šādu darbību nevar uzskatīt par dokumenta autorizāciju vai apliecināšanu.

Un ko darīt, ja preci piegādā kurjers vai tā tiek piegādāta pa pastu? “Tad uzņēmums var vienoties par pavaddokumentu noformēšanu darījuma izsekojamībai,” skaidro VID. “Ja preces piegādā, izmantojot kurjerpasta pakalpojuma sniedzēja pakalpojumus, tad pasta sūtījuma pavaddokumentu noformē atbilstoši pasta jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, un minēto dokumentu var izmantot kā apliecinājumu preču piegādes un saņemšanas faktam (piemēram, tas var būt kurjera izstrādāts apliecinājums, termināļa izdruka par piegādi u.tml.), ja preču saņemšanas fakta apliecināšana šādā veidā ir atrunāta uzņēmuma vadītāja noteiktā un apstiprinātā kārtībā.”

Ceram, ka šis skaidrojums ir ieviesis skaidrību un pārliecību par saviem darījumiem!