2014.gada 10.-13.novembrī Romā, Itālijā, norisinājās XIX Grāmatvežu Pasaules Kongress 2014 (World Congress of Accountants, WCOA), kurā piedalījušies ap 5 tūkstošiem atzītu grāmatvedības profesionāļu, grāmatvedības organizāciju un to apvienību, kā arī grāmatvedības nozares regulatori no visiem pasaules reģioniem.

Šogad Grāmatvežu Pasaules kongresa galvenā tēma bija 2020.gada redzējums: mācoties no pagātnes, veidot nākotni. Šis pasākums sniedza grāmatvedības un revīzijas speciālistiem iespēju paust savu viedokli par aktuālajiem jautājumiem un tendencēm profesijā. Grāmatvedības profesionāļiem no visas pasaules bija iespēja apspriest svarīgas iniciatīvas, tostarp Starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) konverģenci, Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (International Federation of Accountants, IFAC) Profesionālo grāmatvežu Ētikas kodeksu, pēckrīzes regulējumu, IT tehnoloģiju attīstību, IFAC Starptautisko izglītības standartu, kā arī citas svarīgas tēmas. 

Kongresa laikā plaši tika diskutēts par vienotu augstas kvalitātes starptautisku grāmatvedības standartu pielietošanu, jo tas veicina finanšu pārskatu salīdzināmību pasaules mērogā, kas atbilst plašas sabiedrības interesēm. Tika pārrunāta arī SFPS pārņemšana dažādās valstīs un praktiskie izaicinājumi, kuri rodas, pielietojot vienotus grāmatvedības standartus globālajā kontekstā.

SFPS mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (SFPS MVU, International Financial Reporting Standard for Small and Medium-sized Entities – IFRS for SMEs) 

Maziem un vidējiem uzņēmumiem ir iespēja sagatavot savus finanšu pārskatus pēc starptautiski atzītiem grāmatvedības principiem, taču vienkāršotā veidā. SFPS MVU ir patstāvīgs standarts, kura apjoms ir apmēram desmitā daļa no pilna SFPS apjoma. Vairāk nekā 80 valstis pieņēma vai plāno pieņemt SFPS MVU. 

Standarts ir pārtulkots 26 valodās, un kopš tā izdošanas 2009.gadā to izmanto vairāki uzņēmumi dažādās pasaules valstīs. Kongresa laikā tika apspriestas priekšrocības un grūtības, ar kurām nākas saskarties, pārņemot un pielietojot SFPS MVU, kā arī galvenie iemesli, kādēļ dažās jurisdikcijās tiek izmantotas citas metodes vai standarti.

Integrētā ziņošana (Integrated Reporting) 

Tā ir viena no aktuālakajām tēmām, kura tiek plaši apspriesta pēdējo gadu laikā. Integrētā ziņošana ir saikne starp uzņēmuma stratēģiju, pārvaldību, finanšu rezultātiem un sociālo, apkārtējo un ekonomisko vidi, kurā šis uzņēmums darbojas. Tā ir integrēta uzņēmuma darbības rezultātu atspoguļošana, ņemot verā gan finanšu, gan nefinanšu informāciju, jo sniedz ieskatu uzņēmuma uzņēmējdarbības modelī – kā tiek veidota uzņēmuma vērtība īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, ņemot vērā uzņēmuma ārējo vidi. Šīs jomas speciālisti diskutēja par jaunām vadlīnijām, to īpašībām un pielietošanu.

Publiskā sektora grāmatvedība un virzība uz uzkrājumu grāmatvedību

Pasaules ekonomiskā krīze parādīja to, cik svarīgs ir valsts un publiskā sektora uzņēmumu fiskālais stāvoklis globālajā ekonomikā. Uzkrājumu principa grāmatvedības standarti uzlabotu pārredzamību un atbildību, tomēr daudzās valstīs joprojām izmanto naudas plūsmas metodi, kura nesniedz pilnīgu priekšstatu par valdības fiskālo veselību. Kongresa laikā tika pārrunātas priekšrocības, pārejot uz uzkrājumu principa grāmatvedības standartiem publiskajā sektorā, kā arī problēmas, ar kurām saskaras šo standartu pieņemšanā un pielietošanā.

Jaunā Eiropas Savienības (ES) grāmatvedības direktīva

Jaunā grāmatvedības direktīva (Eiropas Parlamenta un Padomes 26.06.2013. Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK), kura stājās spēkā 20.07.2013., ES dalībvalstīs jāpārņem līdz 20.07.2015. Tika diskutēts par šīs prasības izpildes aktuālajām problēmām, kā arī tas, vai jaunā grāmatvedības sistēma kalpos ieinteresēto personu vajadzībām pēc korporatīvās informācijas.

Jauns Revidentu ziņojums 

Atbildot uz investoru, regulatoru, valsts iestāžu un citu ieinteresēto personu vēlmēm attiecībā uz revīzijas lielāku pārskatāmību, Starptautiskā Revīzijas un Apliecinājuma Standartu Padome (International Auditing and Assurance Standards Board, IAASB) un ASV Publisko uzņēmumu revīzijas uzraudzības padome (Public Company Accounting Oversight Board, PCAOB) apsver revidentu ziņojuma jaunu saturu. Kongresa laikā tika apspriestas izmaiņas pašreizējā revidentu ziņojuma formātā un saturā, ieguvumi no uzlabojumiem, izmaiņu īstenošanas plāni, kā arī sabiedrības reakcija vairāku konsultāciju laikā.

Revīzijas kvalitāte, revīzijas komitejas

Lai gan galvenā atbildība, lai veiktu kvalitatīvu revīziju, gulstas uz revidentiem, revīzijas kvalitāte vislabāk tiek panākta vidē, kurā ir atbalsts no citiem dalībniekiem finanšu pārskatu sagatavošanas un izmantošanas ķēdē. Revīzijas komitejai ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu aizsardzību ieinteresētajām personām. Tās loma mainās visā pasaulē, bet daudzās jurisdikcijās revīzijas komiteja ir starpnieks starp direktoru padomi, iekšējiem revidentiem un ārējiem revidentiem un tā ir svarīga daļa no uzņēmuma pārvaldības un iekšējās kontroles sistēmas. 

Kongresa laikā speciālisti dalījās pieredzē par revīzijas komiteju lomu un darbības efektivitāti savās jurisdikcijās, kā arī ar to, kādas problēmas un priekšrocības viņi redz jaunajā modelī.

Korupcijas un krāpšanas apkarošana

Ikdienā grāmatveži saskaras ar sarežģītām situācijām, kurās viņiem jāpieņem ētiski lēmumi. Tajā pašā laikā grāmatvežiem ir jāsadarbojas ar valstiskām organizācijām un jāziņo par korupcijas vai krāpšanas gadījumiem. Kongresa laikā speciālisti apsprieda iespējas, kā panākt līdzsvaru starp konfidencialitāti un juridisko atbildību, ņemot vērā sabiedrības intereses un gaidas. Papildus tam tika pārrunāts nepieciešamais atbalsts grāmatvežiem, kas palīdzētu viņiem rīkoties pareizi.

Ētikas kodekss 

IFAC Starptautiskās Ētikas Standartu Padomes izdotais Ētikas kodekss nosaka profesionālo grāmatvežu lomas un atbildības. Tas ir piemērojams visiem IFAC atzīto profesionālo organizāciju profesionālajiem grāmatvežiem un revidentiem neatkarīgi no tā, kurā sektorā viņi darbojas. Kongresa laikā profesionāļi apsprieda grūtības, kuras rodas IFAC biedriem – profesionālajām organizācijām -, ieviešot ētikas kodeksa prasības, it īpaši to IFAC atzīto profesionālo organizāciju biedriem, kuri nodarbināti mazos un vidēja lieluma uzņēmumos, kā arī biedriem – profesionālajiem grāmatvežiem, kuri ir nodarbināti privātā sektorā. Papildus tam tika apspriestas gaidāmās izmaiņas un to ieviešana, kā arī nākotnes perspektīvas efektīvākai ētikas kodeksa ieviešanai. 

IFAC Starptautiskie izglītības standarti (International Education Standards (IESs))

Grāmatvedības pakalpojumu kvalitāte lielākoties ir atkarīga no profesionālā grāmatveža spējām, izglītības un zināšanām, lai gan noteikumi un kārtība attiecībā uz izglītību un kvalifikāciju katrā jurisdikcijā atšķiras. Kongresa laikā tika secināts, ka IFAC starptautisko izglītības standartu izmantošana kalpo par galveno kritēriju grāmatvežu izglītošanas, akadēmiskajā un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procesā visās IFAC dalīborganizācijās. 

Jauno starptautisko izglītības standartu pārņemšana

Starptautiskā Grāmatvedības izglītības standartu padome (The International Accounting Education Standards Board (IAESB)) ir izstrādājusi jaunus starptautiskos izglītības standartus. Kongresa laikā speciālisti apsprieda to, ar kādām priekšrocībām un grūtībām nāksies saskarties IFAC biedriem – profesionālajām organizācijām -, pārņemot šos jaunos standartus. 

Pirmais Pasaules Grāmatvežu kongress notika 1904.gadā Sentluisā, ASV. Grāmatvežu Pasaules Kongresu organizē Starptautiskā Grāmatvežu federācija (IFAC) ik pēc pieciem gadiem kopš 1977.gada un ik pēc četriem gadiem kopš 2002.gada. Pašlaik uzņemošā organizācija tiek mainīta ik pēc četriem gadiem, un katru reizi IFAC izvēlas citas valsts profesionālo grāmatvežu organizāciju. XIX Kongresa rīkošana tika uzticēta IFAC biedram – Itālijas profesionālai grāmatvežu organizācijai Consiglio Nazionale dei Dottori Commercialisti e degli Esperti Contabili (CNDCEC). 

No Latvijas šajā Kongresā piedalījās Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA; asociācija ir IFAC asociētais biedrs) pārstāvji – LRGA prezidents Andrejs Ponomarjovs un LRGA valdes locekle, Starptautiskā Sekretariāta vadītāja un Metodoloģijas komitejas vadītāja Olga Molčanova, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (asociācija ir IFAC biedrs) valdes locekle Lolita Čapkeviča un Latvijas Republikas Finanšu ministrijas pārstāves – Dace Šodnaka un Ilze Palmbaha.