2017.gada septembrī 52 valstis, tostarp Latvija, uzsāks automātisku informācijas apmaiņu par nerezidentu finanšu kontiem. Turpmāk reizi gadā informācijas apmaiņā iesaistīto valstu nodokļu administrācijas sniegs Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par Latvijas rezidentu finanšu kontiem, savukārt Latvijas VID sniegs informāciju par citu valstu nerezidentu kontiem Latvijā.
Informācijas apmaiņa paredzēta, lai nodokļu administrācijas varētu identificēt ārvalstīs glabātās naudas apmēru, cīnītos pret t.s. "ofšoriem" un atklātu patiesā labuma guvējus, kas aiz tiem nereti slēpjas.
Finanšu iestāde sava klienta rezidences valsti varēs noteikt, pamatojoties uz tās rīcībā esošo konta turētāja pašreizējo dzīvesvietas adresi. Tas nozīmē, ka informācijas apmaiņa var ietekmēt ārvalstīs dzīvojošos, kas, atverot kontu vietējā bankā, kā dzīvesvietas adresi norādījuši Latvijas adresi. Attiecīgās valsts banka var uzskatīt šī konta turētāju par Latvijas nodokļu rezidentu un nosūtīt datus Latvijas nodokļu administrācijai. Tāpat varēs rīkoties Latvijas bankas, citu valstu nodokļu administrācijām nosūtot klientu, kuru dzīvesvietas adrese ir citā valstī, konta datus. Informāciju nodokļu administrācijas izmantos nodokļu kontroles un administrēšanas procesā.
Šāda informācijas apmaiņa paredzēta Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izstrādātajā Globālās ziņošanas standartā (Common Reporting Standard) un Eiropas Savienības Padomes Direktīvā 2014/107/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā. Šo aktu prasības Latvijas likumdošanā ir pārņemtas ar grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām" un Ministru kabineta noteikumiem Nr.20 "Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem" (MK noteikumi Nr.20).
Vienlaikus ar Latviju informācijas apmaiņu uzsāks arī visas Eiropas Savienības dalībvalstis, valstis no citiem pasaules reģioniem – Argentīna, Indija, Dienvidkoreja, kā arī zemu nodokļu valstis, piemēram, Bermudu salas, Britu Virdžīnu salas, Kaimanu salas, Menas sala, Džersija, Gērnsija u.c. (pilns valstu saraksts pieejams MK noteikumu Nr.20 pielikumā).
Iesaistīto valstu nodokļu administrācijas sniegs Latvijas VID informāciju par Latvijas rezidentu finanšu kontiem un noteikta veida ienākumiem (procentiem, dividendēm, ieņēmumiem no finanšu aktīvu pārdošanas) iesaistīto valstu finanšu iestādēs. Informāciju sniegts gan par fiziskajām, gan juridiskajām personām (iekļaujot informāciju par trastiem un nodibinājumiem).
Latvijas finanšu iestāžu klientus – fiziskās un juridiskās personas, kas ir Latvijas nodokļu rezidenti un neuztur finanšu kontus ārvalstīs – informācijas apmaiņas nosacījumi tieši neskars.
Lai noteiktu kontu turētāju rezidenci, finanšu iestādēm jāveic paredzot, ka zemas vērtības kontiem (konts, kura kopējais konta beigu atlikums vai vērtība kontu kategorijas noteikšanas datumā nepārsniedz 1 milj. ASV dolāru) netiek veiktas padziļinātas pārbaudes un klienta rezidences valsti var noteikt, pamatojoties uz finanšu iestādes rīcībā esošo konta turētāja pašreizējās dzīvesvietas adresi.
Savukārt lielas vērtības kontiem (atlikums vai vērtība kontu kategorijas noteikšanas datumā pārsniedz 1 milj. ASV dolāru) finanšu iestādei ir pienākums veikt padziļinātu pārbaudi, lai noteiktu klienta rezidences valsti nodokļu vajadzībām, tostarp nepieciešamības gadījumā no konta turētāja iegūstot apliecinājumu vai attiecīgos dokumentāros pierādījumus, lai noteiktu konta turētāja rezidences valsti(-is) nodokļu vajadzībām.
Piemērs
Ja Latvijas iedzīvotājam, kas dzīvo un strādā Lielbritānijā, ir atvērts zemas vērtības konts Lielbritānijas bankā un kā pašreizējās dzīvesvietas adrese bankas datubāzē ir norādīta Latvijas adrese, Lielbritānijas banka var uzskatīt šī konta turētāju par Latvijas nodokļu rezidentu un ziņot par šī Latvijas rezidenta kontu Lielbritānijas nodokļu administrācijai, kas nodos šo informāciju Latvijas VID.
