Satversmes tiesa (ST) ierosinājusi lietu par Rīgas domes noteikumu normu, kas paredz neatmaksāt nodevu gadījumos, ja būvatļauja tiek atcelta jeb anulēta, informē ST pārstāve Līna Kovalevska.
Viņa skaidroja, ka lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma par Rīgas domes saistošo noteikumu "Par pašvaldības nodevu par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā" normu. Tā paredz - ja būvatļauju atceļ (anulē u.tml.), samaksāto nodevas (par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā) daļu neatmaksā, bet, pamatojoties uz būvniecības ieceres ierosinātāja iesniegumu, to ieskaita kā samaksāto nodevas daļu, saņemot citu būvatļauju jaunajam būvniecības procesam tajā pašā nekustamajā īpašumā.
ST vērtēs, vai šī norma atbilst Satversmes pantam, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu.
Kovalevska atzīmēja, ka Administratīvā rajona tiesa, izskatot lietu, secināja, ka apstrīdētajā normā paredzētais aizliegums atmaksāt samaksāto nodevu par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā neatbilst augstāk minētajam Satversmes pantam.
"Izskatāmajā administratīvajā lietā komersants, saņemot būvatļauju dzīvojamās mājas būvēšanai, samaksāja nodevu vairāku tūkstošu latu apmērā. Neuzsākot būvniecību, komersants lūdza Rīgas domei atcelt viņam izsniegto būvatļauju. Taču, pamatojoties uz apstrīdēto normu, komersantam tika atteikts atmaksāt samaksāto nodevu," viņa pastāstīja.
Tāpat viņa skaidroja, ka Administratīvā rajona tiesa paudusi uzskatu, ka apstrīdētā norma ierobežo to personu tiesības uz īpašumu, kas iemaksājušas nodevas daļu un nav uzsākušas būvniecību.
"Apstrīdētā norma pieļauj iespēju, ka samaksātā nodevas daļa tiek ieskaitīta kā samaksātā nodevas daļa, ja persona (komersants) saņem citu būvatļauju jaunajam būvniecības procesam tajā pašā nekustamajā īpašumā. Taču tādējādi nodevas maksātājs tiekot spiests realizēt jebkādu citu būvniecības ieceri arī tad, ja tam būvniecības intereses nav. Turklāt apstrīdētā norma neļauj nodevas samaksu attiecināt uz būvniecību citā personai piederošajā nekustamajā īpašumā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Tāpat nodevas maksātājam neesot nekāda labuma no tā, ka samaksātā nodeva paliek pašvaldības budžetā. Līdz ar to apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežojot personas īpašuma tiesības," piebilda Kovalevska.
ST ir uzaicinājusi Rīgas domi līdz šā gada 13.jūlijam iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 11.oktobris.
