Redakcija:
Labdien!
Liels paldies par jautājumu.

Autore sniedz savu skaidrojumu -
Ja komersants sadarbojas ar trešajām valstīm, būtu nepieciešams noskaidrot:
• vai sadarbības partneris ir gatavs e-rēķinu apstrādes ieviešanai automātiskajās elektroniskajās datu apstrādes sistēmās;
• kāda ir sava un sadarbības partnera grāmatvedības informācijas sistēma vai biznesa vadības sistēma, vai šajā sistēmā ir iespējama e-rēķinu integrācija un izmantošana ar citām informācijas sistēmām;
• ar sadarbības partneri slēdz līgumu (vai papildina jau noslēgto līgumu) ar grozījumiem par e-rēķinu iesniegšanu, iesniegšanas kanāliem, rēķinu formātiem u.c. ar to saistīto informāciju;
• vai ir noslēgts līgums ar e-rēķinu operatoru;
• vai ir ievērota atbilstība e-rēķinu standartam un vai sadarbības partnera e-rēķini ir atbilstoši standarta EN 16931-1:2017 “Elektroniskie rēķini. 1.daļai. Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis” un CEN/TS 16931-2:2017 “Elektroniskie rēķini. 2.daļa: Standartam EN 16931-1 atbilstošo sintakšu saraksts” vai arī citam standartam, kuru izmanto trešajās valstīs;
• e-rēķinu tīkls (PEPPOL), ļauj vienotā standartā nosūtīt un saņemt e-rēķinus. Šobrīd PEPPOL standartus izmanto Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstis – Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Franču Gviāna, Grieķija, Gvadelupe, Horvātija, Igaunija, Islande, Itālija, Īrija, Kanāriju salas (Spānija), Kipra, Latvija, Lietuva, Lihtenšteina, Luksemburga, Majota, Malta, Martinika, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Sintmārtena, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija u.c. ārpus EEZ. Arī valstis, kas nav ES dalībvalstis, piemēram, Austrālija, Japāna, Jaunzēlande un Singapūra, ir pieņēmušas ES e-rēķinu modeli vai arī izmantojuši to pārveidojot atbilstoši savām vajadzībām.

Vienotas prasības e-rēķina standarta lietošanā samazina risku, ka var pastāvēt atšķirīgi e-rēķinu standarti, kuros var būt dažāds saturs (ietvertie lauki, datu formāti, datu apmaiņas risinājumi u.c.). Šādā situācijā katram sadarbības partnerim būs nepieciešams individuāli sagatavot rēķinu atbilstoši atšķirīgajam standartam. Šobrīd ir iespējams izmantot arī rēķinus, kas sagatavoti PDF – (Portable Document Format) – Pārnesams dokumentu formāts, JPG– (Joint Photographic Experts Group) –attēls tiek saspiests datu plūsmā, PNG, GIF (attēlu formāti), TIF utt.

Redakcija:
Labdien!
Paldies arī par šo jautājumu.

Autore atbild -
Sadarbībā ar trešo valstu komersantiem, kuriem nav iespējams lietot elektroniskos rēķinus, turpināsiet lietot PDF formāta rēķinus. Līgumā starp pusēm noteiksiet:
• rēķinā ietveramo informāciju;
• sūtīšanas kanālus;
• informācijas aizsardzības pasākumus u.c. prasības.
Pamatprasība ir, lai rēķini atbilst faktiskajām piegādēm, lai tie ir autentiski, lai ir nodrošināta to integritāte un salasāmība. Lai sadarbības puses un kontroles iestādes tos var sasaistīt ar konkrētu darījumu (faktiskā izpilde, līgumi, vienošanās u.c.). Tas nodrošina rēķina (neatkarīgi no nesēja) atbilstību šīm prasībām.