Nauda | ifinanses.lv

Skaidrās naudas darījumi autopārvadātājiem

Labdien! Uzņēmums nodarbojas ar autotransporta pārvadājumiem. Degviela tiek uzpildīta uzpildes stacijā par skaidru naudu, kura ir izņemta no bankomāta. Čekiem tiek kārtots avansa norēķins. Vai šie darījumi ir kā skaidrās naudas darījumi? Vai tie ir jādeklarē, jo summas pārsniedz 3000 Ls? Un vai šādi uzpildoties, arī nedrīkst pārsniegt 10 000 Ls robežu? Paldies par atbildi!

Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi neskaidrās likumdošanas labirintos. 3.daļa

Turpinot publikācijā Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi neskaidrās likumdošanas labirintos (iFinanses.lv, 11.09.2012.) aizsākto tēmu par skaidrās naudas lietošanas ierobežojumiem, šoreiz vēlētos vērst uzmanību jautājumu kompleksam, kas skar skaidro naudu un avansa maksājumus.

Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi neskaidrās likumdošanas labirintos. 2.daļa

Pieskaroties tēmai par skaidrās naudas lietošanas ierobežojuma aktuālākajiem jautājumiem, par likuma Par nodokļiem un nodevām 30.panta 1.daļā noteikto ierobežoto darījuma apmēru naudas izteiksmē, vēl joprojām pastāv dažādas neizpratnes un neskaidrības, kādas darbības būtu atzīstamas par vienu vai vairākiem darījumiem, kā arī, vai ierobežojumi attiecas uz vienu atsevišķu darījumu, vai visu darījumu kopsummu. Tāpēc savā rakstā turpināšu publikācijā Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi neskaidrās likumdošanas labirintos (iFinanses.lv, 11.09.2012.) aizsākto tēmu, lai viestu lielāku skaidrību šajā jautājumā.

Cietais rieksts - kā atbrīvoties no uzņēmuma kases?

Komerclikums nosaka, ka kapitālsabiedrības (SIA, AS) vadītājam savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam un jāatbild par zaudējumiem, ko tas nodarījis sabiedrībai (169.panta 1. un 2.daļa). Lai kontrolētu mantas saglabāšanu, jānodrošina tās fiziskā aizsardzība, kā arī jāīsteno grāmatvedības kontrole, kuras pamatprincips ir uzskaites funkcijas atdalīšana no pārējām uzņēmuma saimnieciskās darbības funkcijām, kā to paredz MK noteikumu Nr.585 Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju 69.punkts.

Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi neskaidrās likumdošanas labirintos. 1.daļa

2013.gada 1.janvārī stāsies spēkā būtiskas izmaiņas likumā Par nodokļiem un nodevām. Īpašu uzmanību vēlētos vērst minētā likuma 30.panta 1.daļas izmaiņām, kas noteiks turpmāk minēto: nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu. Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 5000 latu (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).

Vai pārkāpti skaidrās naudas lietošanas noteikumi?

Uz līguma pamata (līgums no 01.01.2012. - 31.12.2012.) fiziska persona aizdod naudas līdzekļus 15000 Ls SIA skaidrā naudā, ar iemaksu uzņēmuma kasē pa daļām. Vienā mēnesī kasē iemaksā 10 000 Ls, nākamajā mēnesī - 5000 Ls.Jautājums: Vai uzņēmums ir pārkāpis likuma Par nodokļiem un nodevām 30.pantu? Mūsu skatījumā – nē! Bet Valsts ieņēmuma dienesta (VID) darbinieki uzskata, ka ir pārkāpts likums, jo uzskata, ka fiziska persona vienai juridiskai personai skaidrā naudā drīkst aizdot tikai 10 000 Ls neatkarīgi no taksācijas perioda.

Kase, kases operācijas un to uzskaite. 3.daļa Veikala kase

Turpinām 10.08.2012. publikāciju Kase, kases operācijas un to uzskaite. Šajā daļā lasiet par veikala kases kārtošanas prasībām un inkasācijas veikšanu.

Kase, kases operācijas un to uzskaite. 1.daļa Vispārīgi kases kārtošanas jautājumi

Nauda ir vislikvīdākais resurss, kurš bez pienācīgas kontroles pakļauts augstam piesavināšanās riskam. Tāpēc skaidrās naudas darījumu uzskaiti regulē vairāki normatīvie akti, un par to pienācīgu izpildi ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs. Tomēr nereti autors savā praksē ir sastapies ar situāciju, kad kases darījumu uzskaite netiek veikta atbilstoši normatīvo aktu prasībām, un tieši grāmatvedim ir iespēja šo situāciju mainīt, iesniedzot vadītājam priekšlikumus darba uzlabošanai.

Skaidrās naudas uzskaite sabiedrībā

Labdien! Man ir jautājums par skaidrās naudas uzskaiti uzņēmumā. Uzņēmumam ir vairāki nelieli veikali dažādās Latvijas pilsētās. Dienas ieņēmumus no elektorniskā kases aparāta dienas beigās izņem veikala pārdevējas un tos iemaksā uzņēmuma bankas kontā. Citu skaidras naudas operāciju uzņēmumā nav. Vai šinī gadījumā uzņēmums var nekārtot kases grāmatu - neveikt kases uzskaiti, bet noformēt pārdevējas par inkasatoriem - norēķina personām?

Vai jāievēro skaidrās naudas darījumu ierobežojums, veicot iemaksu bankas kontā?

Skaidrā nauda tiek iemaksāta uzreiz bankā, izmantojot bankomātu (kasē naudas nav). Izņemta nauda arī tiek no bankomāta. Vai šādā gadījumā ir jāievēro likuma Par nodokļiem un nodevām 30.pants? Vai šādu darījumu drīkst grāmatot kā aizdevumu (konts 5140), nevis grāmatot vispirms kases kontā? Un kādi dokumenti būtu jānoformē par šādiem darījumiem?

Vai uzņēmumā kase ir obligāta?

Labdien! Jautājums jau daudzkārt cilāts, bet tomēr aktuāls! Vai uzņēmumā kase ir obligāta? Tas nozīmē kases grāmatas aizpildīšanu, kases orderu izrakstīšanu? Vai tomēr drīkst darījumus veikt tikai ar bezskaidrās naudas norēķiniem - pirkt degvielu, materiālus, saņemt aizdevumus, tos izsniegt, saņemt samaksu no parādniekiem, utt. Un kādi noteikumi to paredz (atļauj vai tomēr aizliedz)?

Par skaidrās naudas lietošanas ierobežojumiem

Vai darījumu 10 000 Ls pārsnieguma ierobežojums attiecas uz mēnesi vai gadu? Un vai par darījumu (ierobežojumu izpratnē) tiek uzskatīts atgriezts aizdevums skaidrā naudā uzņēmuma dalībniekiem un darbiniekiem?