Līdz šim, atkarībā no uzņēmuma lieluma, darbības veida un dažādiem individuāliem kritērijem, daļai uzņēmēju mašīnlasāms rēķina formāts nebija svešs, tikmēr citi e-rēķinus pazina tikai teorētiski. Šogad ir sperts vēl viens solis pretī digitalizācijai un modernākai dokumentu apritei. Apskatīsim, kādas izmaiņas grāmatveža darbā ievieš e-rēķinu apriti regulējošie normatīvie akti.

2025.gada nogalē tika pieņemti ilgi lolotie Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.749 “Kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam”. Vienlaikus, e-rēķinu kontekstā, jāņem vērā arī grozījumi MK noteikumos Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”, Grāmatvedības likums (GL)kā arī normatīvie akti, kuri regulē pievienotās vērtības nodokli (PVN) un to deklarēšanu, tostarp, MK noteikumi Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”.

Izpratne par e-rēķina formātu

Vēl pērn ap šo laiku viens no jautājumiem, kuru diezgan bieži un dažādās variācijās uzklausīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Konsultatīvā tālruņa darbinieki bija: “Kāds ir e-rēķina formāts?” Šobrīd nevienam nav šaubu – tas ir XML. Formāts, kuru prot izlasīt “mašīna, kas sazinās ar mašīnu”. Precīzāk – nosūtīšanai uz VID der tikai atbilstoši Latvijas nacionālajā standartā noteiktajai strukturētajai datu formai XML veidoti dokumenti. XML struktūrai ir jāatbilst UBL 2.1 un PEPPOL BIS Billing 3.0 specifikācijai. Šo kārtību nosaka MK noteikumi Nr.749.