Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9.panta 3.daļas 10.punktu uzņēmumu ienākuma nodoklis nav piemērojams, ja parāda summa nav atgūta no debitora, kura saimnieciskā darbība ir apturēta, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, un kurš ir izslēgts no komercreģistra. Vai pirms nodokļa atbrīvojuma piemērošanas debitoru parādam ir jāpārliecinās Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datubāzē, ka sabiedrībai ir apturēta saimnieciskā darbība?

Pieņemot grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”, daļa no tiem stājās spēkā 2025.gada 2.jūnijā, bet atsevišķas normas būs piemērojamas no 2025.gada 1.oktobra. Grozījumi ietver gan ilgākā laika posmā apkopotus priekšlikumus, gan precizējumus, kas nodrošina Eiropas Savienības direktīvu prasību ievērošanu, ņemot vērā Eiropas Komisijas sniegto viedokli. Apskatām veiktās izmaiņas likumā.

Vai administratīvie sodi par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem jāiekļauj ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē neatkarīgi no tā, kurai personai ­– uzņēmumam vai darbiniekam ­– izrakstīts rēķins par ceļu satiksmes pārkāpumu? Vai tomēr tie būtu jāpersonificē un jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli? Kurus sodus var uzskatīt par saimnieciskās darbības izmaksām?

Vai darba devējam ir jāzina, ka darbinieks attālināti strādā no citas valsts? Kādos gadījumos darbiniekam jāsaskaņo attālināta darba veikšana ārpus Latvijas un vai darba devējs ir jāinformē, ka tas notiks vairākās valstīs, norādot kurās? Šie jautājumi kļūst arvien aktuālāki gan darba devējiem, gan ņēmējiem un ir jāvērtē gan no juridiskā, gan nodokļu piemērošanas aspekta.

Latgales filiāles darbinieki dodas komandējumā uz Rīgu, nakšņo viesnīcā, daļai no viņiem ir jāmaksā pilsētas nodeva, bet daļai – nav. Vai šajā gadījumā pilsētas nodeva ir jāmaksā, jo darbinieki tomēr nav tūristi?

Uzņēmums veic C kategorijas piesārņojošu darbību, ir veikta darbības reģistrācija Valsts vides dienestā. Katru gadu tiek sniegtas atskaites Valsts vides dienestā “2 - gaiss”. Ja kādu gadu šīs darbības nav, to norādām atskaitē. Valsts ieņēmumu dienestam sniedzam pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli. Ko darīt uzņēmumam, ja kādu gadu vides piesārņojošas darbības nenotiek? Vai šī reģistrācija jāanulē? Kāpēc Valsts ieņēmumu dienests liek maksāt dabas resursu nodokli 200 eiro gadā par to, ka uzņēmums ir tikai reģistrējies?

Nodokļu normatīvajos aktos noteikts, ka darba devēja segtie izdevumi par darbinieku veselības aprūpi un sociālo rehabilitāciju netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Kas ir sociālā rehabilitācija? Kādas izmaksas darba devējs drīkst segt, nepiemērojot IIN?

Vai no pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas viedokļa ir nozīme tam, kā tiek grāmatoti pirkumi, kas veikti platformā “Etsy”, ja pircēji atrodas dažādās Eiropas Savienības un trešajās valstīs? Vai ir nepieciešams veikt uzskaiti, sadalot pircējus pēc valstīm, uz kurām tiek tirgotas preces, piemēram, ja mēneša laikā ir desmit pircēji: septiņi no trešajām valstīm, viens no Spānijas un divi no Vācijas? Vai šādā gadījumā ir jāreģistrējas OSS (one stop shop) režīmā?

2025.gads uzņēmējiem nāca ar nepatīkamu ziņu – 1.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, paaugstinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi cita starpā arī dividendēm. Vai ar likuma grozījumiem netika pārkāpts tiesiskās paļāvības princips? Uzņēmēji uzkrāja peļņu, ieguldot to uzņēmuma attīstībā, neizņēma dividendes, bet pretī saņēma lielāku nodokļa likmi. Daudzi uzņēmēji šī iemesla dēļ gada nogalē sadalīja dividendēs iepriekšējos gados neizņemto peļņu, lai arī iepriekš tas nebija plānots. Ja izmaiņas attiecinātu no 2025.gada 1.janvāra – viss būtu godīgi, bet grozījumi jāpiemēro ar atpakaļejošu datumu.

Darba devējs saviem darbiniekiem nodrošina veselības apdrošināšanu, kā arī dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu. Viens no darbiniekiem tiek atbrīvots no darba 2025.gada 10.februārī. Dzīvības apdrošināšanas polise ir jau apmaksāta 2025.gadā. Pamatojoties uz rīkojumu, darbinieks ar 1.februāri tiek izslēgts no apdrošināto personu saraksta, un dzīvības apdrošināšanas polise ar uzkrāto summu tiek nodota darbinieka rīcībā. Kā aprēķināt abu apdrošināšanas prēmiju summas pārsniegumu, no kura ir jāmaksā algas nodokļi?

No 2025.gada 1.jūlija spēkā stājas īpašā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrēšanās kārtība, kuru var izmantot tie mazie uzņēmumi, kuri saimnieciskās darbības nodrošināšanai saņem pakalpojumus no citas valsts nodokļa maksātāja vai iegādājas preces Eiropas Savienības teritorijā. Šī kārtība attiecas arī mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem. Kā izvēlētā PVN reģistrācijas kārtība ietekmē MUN statusu?

Saimnieciskās darbības veicējs, kas ir reģistrējies kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, 2022.gadā izrakstīja rēķinu juridiskai personai par zemes nomu 50 000 eiro apmērā, piemērojot PVN 10 500 eiro. Līdz 2024.gadam šis rēķins netika apmaksāts. 2024.gada sākumā saimnieciskās darbības veicējs šo parādu cedēja nesaistītai juridiskai personai par 1 eiro. Rezultātā saimnieciskās darbības veicējam samazinājās ienākumi, bet PVN – 10 500 eiro apmērā ir iemaksāts budžetā. Vai saimnieciskās darbības veicējam ir jākoriģē PVN deklarācija par zaudētā parāda PVN summu? Kādas ir nodokļu sekas, ja parāds tiek cedēts saistītam uzņēmumam?

Uzņēmums “X” 2025.gada sākumā ir reģistrējies kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs Latvijā un Vācijā. No 2024.gada jūnija “X” pārdod preces platformā Amazon.de, kas šobrīd ir uzņēmuma vienīgais pamatdarbības veids. Preces no “Amazon” noliktavas Vācijā tiek nosūtītas klientiem. Katram darījumam tiek sagatavota pavadzīme, kurā norādīta preces cena, attiecīgās valsts PVN un kopējā darījuma summa. Kam ir pienākums sniegt informāciju par uzņēmuma darījumiem OSS režīmā – “X” vai “Amazon”? Ja atbildība ir uzņēmumam “X”, kas nav reģistrējies OSS režīmā – kā jāiesniedz atskaites Valsts ieņēmumu dienestam? Kā jāveic nodokļu samaksa? Vai uzņēmuma “X” jāreģistrējas OSS režīmā, ja piegādāto preču kopsumma (ar PVN) kārtējā gadā nepārsniedz 10 000 eiro?

Ar 2025.gada martā veiktajiem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikts, ka darba devēja izdevumi par darbiniekam iegādātām zālēm smagas saslimšanas gadījumā netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tādējādi darba devējam ir iespēja brīvprātīgi sniegt atbalstu darbiniekam atveseļošanās laikā, ja nepieciešami medikamenti, kuru iegādes izdevumus valsts pilnībā vai daļēji nesedz.

Sabiedrība “L”, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja Latvijā, iegādājas kokmateriālus Latvijā no Igaunijas uzņēmuma, kurš ir reģistrēts PVN maksātājs Igaunijā. Kokmateriāli ir Latvijas izcelsmes, tie netiek transportēti no Igaunijas – darījums notiek iekšzemē. Darījuma summa nepārsniedz 50 000 eiro. Iegādātie kokmateriāli tiks izmantoti sabiedrības “L” apliekamu darījumu nodrošināšanai (pārdošanai). Kā šāds darījums jāuzrāda PVN deklarācijā? Vai šādā situācijā drīkst piemērot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 61.panta 1.daļu un 122.panta 3.daļu?