Uzņēmums bija ieguldījis naudu AS Latvijas Krājbanka. Tā kā bankas bankrota procedūra nav pabeigta, uzņēmumam 2012.gadā nācās palielināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamo ienākumu. Kā uzņēmums var atgūt nodokli par Krājbankā zaudēto naudu?

Valdes priekšsēdētājs (vienīgais valdes loceklis) strādā uz akcionāru lēmuma pamata un ir reģistrēts kā valdes priekšsēdētājs Uzņēmuma reģistrā, bet ar viņu nav noslēgts darba līgums. Valdes priekšsēdētājs ir nerezidents un ir darba attiecībās ar uzņēmumu savā mītnes zemē. Latvijas uzņēmums apmaksā visas uzturēšanās izmaksas (viesnīcas, aviobiļetes), kā arī nodrošina ar nepieciešamajiem pamatlīdzekļiem (galds, krēsls, dators), lai valdes priekšsēdētājs veiktu dažādus ar savu amatu saistītus pienākumus (dalība sapulcēs, līgumu, rīkojumu parakstīšana). Kā grāmatvedībā ir jāatzīst šādi izdevumi, ja viņš nav uzņēmuma darbinieks? Vai tie ir ar saimniecisko darbību saistīti? Varbūt tas ir vērtējams kā gūtais labums? Kādi riski ir uzņēmumam, ja ar valdes priekšsēdētāju nav noslēgts darba līgums? Un vai uzņēmums valdes priekšsēdētājam var piešķirt kredītkarti?

Uzņēmuma īpašnieks izsniedzis savam uzņēmumam bezprocentu aizdevumu. Vai neaprēķinātie procenti neietekmēs ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamo ienākumu (likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli (likums par UIN) 6.4 pants)? Ja tomēr UIN jākoriģē, vai var visu UIN korekciju norādīt 2014.gada deklarācijā? Aizdevums tika izsniegts 20.12.2013., atmaksas termiņš ir 31.12.2014., un, tā kā līgums ir bezprocentu, tajā nav noteikts, kad sāk rēķināt procentus un vai aprēķins būs par kalendārajām dienām, vai no nākamā mēneša 1.datuma.

Tuvojas laiks, kad jāiesniedz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) gada deklarācija par 2013.gadu. Kuriem PVN maksātājiem deklarācijas sagatavošana un iesniegšana būs obligāta, un kas jāņem vērā, sagatavojot PVN gada deklarāciju?

31.01.2014. veikta priekšapmaksa USD 2375 pēc elektroniskā rēķina ASV uzņēmumam par licenci (programmatūru) un tās nodrošinājumu, kas tiks izmantota iepriekš iegādātam pamatlīdzeklim. Programmatūra saņemta 11.02.2014. zibatmiņā pa pastu. Saskaņā ar 04.02.2014 izrakstīto komercrēķinu preces novērtējums ir USD 16. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) muitā nav piemērots. Kā šis darījums jāatspoguļo PVN deklarācijā?

Uzņēmuma darbinieks veica pirkumu darba vajadzībām. Norēķinoties Rimi veikalā, viņš ir iesniedzis savu privāto Rimi karti, un tajā saņēmis naudas uzkrājumu. Vai darbinieka saņemtais naudas uzkrājums ir uzskatāms par apliekamo gūto labumu, veicot avansa norēķinu?

Pirms vairākiem gadiem (pirms krīzes) uzņēmums iegādājās nepilnus 600 kvadrātmetrus lielu neapbūvētu zemes gabalu pilsētā. Tā arī līdz šim nekas nav darīts, vienīgi pašvaldībai maksāts nekustamā īpašuma nodoklis. Nupat uzradās pircējs un zemi pārdevām. Man radās jautājums - kāds būs jāmaksā nodoklis? Ar šo gadu esam reģistrējušies kā mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātāji. 1.ceturkšņa deklarācijā būs jāatspoguļo ieņēmumi. Bet kādi - pilnā summa vai starpība starp pirkto un pārdoto?

Plānoju eksportēt metāla konstrukcijas uz Skandināviju. Mani klienti ir tikai juridiskas personas. Lielāko daļu no materiāliem iepērku Latvijā, līdz ar ko, pārdodot jau gala produktu skandināviem, sanāk pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksa, un tā visu laiku. Vai ir kāda sistēma, lai neradītu šādus apstākļus, kas liktu vērsties pie valsts, atprasot PVN? Tie ir ļoti nopietni naudas resursi, kas man, kā mazam uzņēmējam, ir ļoti būtiski, lai tie būtu apgrozībā.

Lūgums ieviest skaidrību par neapliekamo minimumu personai, kurai piešķirta invaliditāte! Tie tiek saukti par papildu atvieglojumiem, tātad uz šīm personām attiecas gan parastais neapliekamais minimums, gan papildus. Bet kur var izlasīt, kā piemērot šos atvieglojumus - ko piemēro piešķirtajai invaliditātes pensijai? Ko piemēro darba devējs?

Kad drīkst atskaitīt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokli darījumos ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm – kad saņemta prece vai kad saņemts avanss?

Sakarā ar to, ka 01.01.2014. spēkā stājušies precizējumi Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 92.pantā, to papildinot ar 3.1 daļu, kas nosaka, ka reģistrētam nodokļa maksātājam kā priekšnodokli no valsts budžetā maksājamās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summas ir tiesības atskaitīt PVN summu, kas norādīta tādā rēķinā par ūdens, siltumenerģijas, elektroenerģijas vai gāzes piegādi vai par kanalizācijas vai sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumiem, kas atbilst likumā noteiktajiem nosacījumiem, radies jautājums par 3.1 daļas 2.punkta prasību - rēķinā norādīt faktiskā pakalpojuma sniedzēja apsaimniekotājam izrakstītā rēķina datumu un numuru, pakalpojuma vērtību un nodokļa summu.

Līdz ar jaunā Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) spēkā stāšanos pagājušajā gadā ir būtiski mainījušies pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokļa atskaitīšanas nosacījumi, ieviešot jaunas prasības un ierobežojumus.

Uzņēmums proporciju mēneša deklarācijās nerēķina un priekšnodokļa atsevišķu uzskaiti (darījumiem, kas dod tiesības, un darījumiem, kas nedod tiesības atskaitīt priekšnodokli) neveic. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) proporcijas aprēķinu veic un atskaitāmo priekšnodokli koriģē kopumā par gadu. PVN deklarācijas 66.rindā uzrāda normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos neatskaitāmās priekšnodokļa summas, izņemot augstākminēto gadījumu.

Saskaroties ar ziedojumu jautājumu, grāmatvedim ir nepieciešams saprast, vai darījumi ir noformēti atbilstoši likumdošanas prasībām un vai uzņēmumam ir tiesības izmantot likuma Par uzņēmuma ienākuma nodokli (likums par UIN) 20.¹ pantā minētās nodokļu atlaides. Lai noteiktu potenciāli iegūstamo uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi, nepieciešami samērā precīzi prognozējami nodokļu aprēķini, kas visvairāk interesē pašu nodokļa maksātāju - uzņēmēju.

Sākot ar janvāri, mūsu firmā strādā nerezidents - Igaunijas pilsonis, kurš darba dienas pavadīs Latvijā, bet brīvdienas - Igaunijā. Atalgojumu darbiniekam maksās Igaunijas firma - iznomātājs, bet mūsu firma maksās iznomātājam atlīdzību, kas sedz ar darbinieka atalgojumu saistītos izdevumus. Sociālās apdrošināšanas iemaksas par šo darbinieku maksās Igaunijas firma, mums iesniedzot sertifikātu A1. Vai drīkst iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par šo darbinieku pirmo pusgadu ( t.i. kāmēr nav pārsniegts 183 dienu laika posms ) arī maksāt Igaunijā saskaņā ar nodokļu konvencijas 15.panta 2.daļu, noformējot un iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) Rezidenta apliecību - iesniegumu nodokļu atvieglojumu piemērošanai (1.pielikumu MK noteikumiem Nr. 178 Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi)?