Lai gan nodokļu likumi ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs ir diezgan mainīgi, Latvijā noteiktajā zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā izmaiņas notiek reti. Šajā publikācijā informēšu par šā gada 5.martā pieņemtajiem grozījumiem MK noteikumos Nr. 276 Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām (MK noteikumi Nr. 276) un atgādināšu ar kādām nodokļu sekām jārēķinās, veicot darījumus ar minētajos noteikumos uzskaitīto ārzonu personām, t.i., par tā saukto melno sarakstu vai ofšoru sarakstu.

Esam zemnieku saimniecība (ZS). Gadu noslēdzam ar peļņu. Apstiprinot peļņu, to novirzām uz pamatkapitālu, jo ZS neaprēķina dividendes, un visa peļņa ir ZS pamatkapitāls. Gada laikā daļu peļņas izņemam savām vajadzībām. Jautājums: vai ZS par neizņemto peļņas daļu, kas atrodas pamatkapitālā uz gada beigām, rēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), varam piemērot likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli (likums par UIN) 6.panta 17.daļu?

Uzņēmums 2012. gadā iegādājas saistītai personai piederošās uzņēmuma kapitāla daļas. Kapitāla daļu pirkšanas cenas noteikšanai tiek piemērota salīdzināmo nekontrolēto cenu metode. Reālā darījuma cena ir mazliet zemāka par noteikto cenu, piemērojot salīdzināmo nekontrolēto cenu metodi. Jautājumi: 1. Vai šajā gadījumā, kad pirkšanas darījuma cena ir zemāka, ir jāpiemēro likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli (likums par UIN)12.panta 2.daļas prasības?

Vai un kad var norakstīt uz izmaksām debitora SIA Z parādu un nepalielināt nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu saskaņā ar likumu Par uzņēmumu ienākuma nodokli (likums par UIN)? Pēc likuma 9.panta ir ievēroti pirmie trīs punkti, bet tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību un to, ka komercsabiedrība — debitore ir izslēgta no Uzņēmumu reģistra, mums nav. Bet pēc Uzņēmumu reģistra datiem mēs redzam, ka SIA Z ir likvidēta 2012.gada aprīlī.

Saimnieciskā darbība — darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu un cita veida darbību par atlīdzību. Ikvienā sabiedrībā veidojas izmaksas, kuras uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) izpratnē mēs nevaram klasificēt kā saimnieciskās darbības izmaksas. Uzņēmumam ir jāizvērtē darījuma būtība, tās ekonomiskais pamatojums saistībā ar uzņēmuma saimniecisko darbību.

Pavasaris ir laiks, kad uzņēmumi gatavo gada pārskatus un uzņēmumu dalībnieki, kas savulaik ir ieguldījuši savus līdzekļus komercsabiedrībā, var lemt par peļņas sadalīšanu dividendēs. Protams, ņemot vērā nozaru vai uzņēmumu grupas specifiku vai citus īpašus apstākļus, pārskata gads var nesakrist ar kalendāro gadu. Šādos gadījumos vienmēr īpaši jāpievērš uzmanība grozījumiem nodokļu likumos.

Piemērojot likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli (likums par UIN) 6.panta 17.daļu, pēc likuma teksta saprotams, ka 2013. gada UIN deklarācijā var samazināt apliekamo ienākumu, summējot iepriekšējo taksācijas periodu nesadalīto peļņu (sākot no 2009. gada) un reizinot ar likmi 3,93% (Latvijas Bankas dati).

Gribētu lūgt eksperta atbildi uz jautājumu par likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli (likums par UIN) 13. panta 1.daļas 6.punktu, kurā teikts: ja attiecīgās kategorijas pamatlīdzekļu atlikusī vērtība pēc nolietojuma atskaitīšanas taksācijas perioda beigās nepārsniedz 50 latus vai attiecīgajā kategorijā vairs nav neviena pamatlīdzekļa, kategorijas atlikušo vērtību noraksta taksācijas gada saimnieciskās darbības izdevumos. Ja uzņēmumā 3.kategorijā atlikusī vērtība pēc nolietojuma atskaitīšanas pamatlīdzekļiem ir, piemēram, 39 Ls, tad saprotu, ka tie ir jānoraksta saimnieciskās darbības izdevumos. Jautājums: kāds būs kontējums šajā situācijā? Un vai saprotu pareizi, ka pie 3. kategorijas atlikušās vērtības pēc nolietojuma atskaitīšanas tabulā raksta 0 Ls?

Latvijas uzņēmums aicina uz darba interviju pretendentu no citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Mērķis ir pieņemt darbā darbinieku ar specifiskām zināšanām un pieredzi. Vai var attiecināt uz uzņēmuma saimnieciskās darbības izdevumiem tādus izdevumus, kas uzņēmumam rodas personāla atlases procesā (piemēram, aviobiļetes un viesnīcas izdevumi), aicinot attiecīgo pretendentu?

2011.gada 15.decembrī Saeimā tika pieņemti grozījumi likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli. Likuma grozījumu rezultātā pakāpeniski tiek atcelts uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) dividenžu un procentu maksājumiem, kā arī atlīdzībai par intelektuālo īpašumu. Likuma grozījumos paredzēts no nodokļa atbrīvot arī peļņu (kapitāla pieaugumu) no akciju atsavināšanas, kas kopā ar pārējām likuma izmaiņām varētu kalpot kā svarīgs stimuls ārvalstu investīciju piesaistei, it īpaši no valstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) dalībvalstis, piemēram, Krievijas.

Latvijas sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) noslēdza līgumu ar Krievijas juridisko personu par konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu Krievijas teritorijā laika periodā no 2012.gada septembra līdz 2013.gada augustam. Abas personas savā valstī ir reģistrētas kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājas. SIA saņēma rēķinu no Krievijas uzņēmuma bez PVN. Jautājumi: 1. Kā būs ar PVN? 2. Vai minētajam darījumam jāpiemēro likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli (likums par UIN) 3.panta 4.daļas prasības? Ja jā - kā aprēķināt UIN 10%, ja darījums tiks sniegts 12 mēnešu periodā? Un kādas atskaites ir jāiesniedz?

Zādzības mazumtirdzniecības veikalos diemžēl nav reta parādība. Kā grāmatot preces, kuras tika nozagtas, un kā šīm precēm jāpiemēro uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) un pievienotās vērtības nodoklis (PVN)? Skaidrojumu sniedz Aivars Ludboržs.

Vai par saņemtām dividendēm no nerezidenta (citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts rezidenta) ir jāpalielina ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamais ienākums? Mūsu uzņēmumam nepieder ES rezidenta vismaz 25% no kapitāla un balsstiesībām. Vai ir vajadzīgi kādi dokumenti, kā pierādījums, ka šis uzņēmums ir ES rezidents?

Zaudēto debitoru parādu norakstījumu un par šaubīgiem atzīto debitoru parādu uzkrājumu summu korekcijas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijā pamatā regulē likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli (likums par UIN) 9. un 9.1 pants, pārejas noteikumu 96., 97., 105.punkts un Ministru kabineta 04.07.2006. noteikumu Nr.556 Likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli normu piemērošanas noteikumi (MK noteikumi Nr.556) 77., 77.1, 77.2 un 77.3 punkts. Minēto normatīvo aktu noteikumu piemērošanā jau ilgstoši pastāv vairākas neskaidrības un pat nepieņemamas situācijas.

Labdien! 2009. gadā SIA iegādājas jaunu ražošanas tehnoloģisko iekārtu, kuru izmantoja saimnieciskājā darbībā un pielietoja likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli (likums par UIN) 13. panta 1.2 daļu, t.i., iegādes vērtību palielināja, reizinot ar koeficientu 1,5 pirms taksācijas perioda nolietojuma summas aprēķināšanas - tātad deklarācijā tika samazināts apliekamais ienākums. 2011. gadā šis pamatlīdzeklis tika norakstīts atlikušajā vērtībā, jo piedalījās citas ražošanas iekārtas veidošanā, kura tika pārdota.