Anda :
Runājot par e-rēķinu priekšrocībām - šobrīd tādas nav redzamas, jo to izkropļo termins "samaksāšanai". Cik procentuāli uzņēmumu izsniedz papildu šāda veida dokumentu? Saņemtā preču pavadzīme, vai pakalpojumu rēķins kalpo arī par attaisnojuma dokumentu samaksāšanai.
Pēc jaunajām izmaiņām, tiek ieviests jauns dokuments - samaksāšanai, kā obligāta prasība, kas nozīmē - papildu izstrādi, lai izveidotu šādu dokumentu, papildu administratīvo slogu, lai tādu dokumentu izsūtītu klientam un turklāt, kropļo grāmatvedības uzskaiti, jo šāds dokuments ir jāiegrāmato, bet iegrāmatošana nozīmē - ārpusbilances konta izveidošana un divus liekus grāmatojumus.
Uzņēmumiem, kas ārpakalpojumu sniedzējam maksā par transakciju skaitu (grāmatojumu skaitu) tas ir ļoti liels finansiālais slogs, jo transakciju skaits trīskāršojas!
Turklāt - aktuāls paliek jautājums - datu nosūtīšana VIDam, kas paredz arī izrakstīto avansu rēķinu nosūtīšanu VIDam.
Diemžēl super ideja par vienoto datu apmaiņas formātu, ir "veiksmīgi" izkropļota.

Redakcija:
Cien., EvijaLillija,

Tieši mūsu Redakcija ir tā, kas vērsa uzmanību gan lasītājiem, gan arī Finanšu ministrijai uz šī jautājuma problemātiku vēl pirms grozījumu pieņemšanas (vairāk lasiet publikācijā https://ifinanses.lv/raksti/strukturetie-e-rekini/strukturetie-e-rekini/lv-e-rekini-ienak-uznemumos/29797). (Finanšu ministrijas skaidrojums ir šeit: https://ifinanses.lv/raksti/strukturetie-e-rekini/strukturetie-e-rekini/lv-ka-noformet-strukturetos-e-rekinus-par-precu-piegadem/29925) Diemžēl grozījumu redakcija netika mainīta, un šobrīd pieņemtie Grāmatvedības likuma grozījumi nosaka, ka e-rēķins ir jāizsniedz gan par pakalpojumiem, gan precēm.

Protams, ka tas sarežģī visu to uzņēmumu grāmatvežu darbu, kuri pavadzīmes neizsniedz elektroniskā formātā vai kuri par preču piegādi sagatavo vienu apvienoto dokumentu – preču pavadzīmi-rēķini. Un šī ir ļoti liela uzņēmumu daļa. Un tas nozīmē, ka šiem uzņēmumiem šobrīd ir 2 iespējas: 1) ir jāpārkārto savas sistēmas un iekšējā kārtība, lai par preču piegādi sagatavotu 2 dokumentus – pavadzīmi papīra formātā un rēķinu samaksāšanai e-rēķina formātā; 2) ir jāpārkārto savas sistēmas un iekšējā kārtība, lai preču piegādes dokumentus sagatavotu no nosūtītu elektroniskajā formātā.

Abi varianti prasa laiku, konsultācijas, domāšanas maiņu, saziņu ar partneriem utt., un, ņemot vērā, ka grozījumi par to, ka e-rēķini vienai daļai uzņēmumu ir obligāti no 2025.gada 1.janvāra, tika Saeimā pieņemti 2024.gada 31.oktobrī un izsludināti 12.novembrī, uzņēmumiem tika dots tikai mēnesis (ņemot vērā, ka decembra 2 pēdējās nedēļās ir garās Ziemassvētku brīvdienas), lai šādas izmaiņas veiktu.

Mūsu Redakcijas viedoklis ir tāds, ka prasība uzņēmumiem, kuri šobrīd darbu optimizēšanas un ērtības nolūkā par precēm sagatavo 1 dokumentu – preču-pavadzīmi rēķini, turpmāk gatavot 2 dokumentus – pavadzīmi un rēķinu samaksai – ir anarhiska un neatbalstāma; šo nevar saukt par attīstību vai uzlabojumu, vai “administratīvā sloga mazināšanu”, bet gluži pretēji. Drīzāk šo var saukt par likuma “brāķi”, kuru prasās labot. Tāpat arī dotais laiks – nepilns mēnesis – ir nesamērīgs. Uzņēmumiem, kuri jau šobrīd sagatavo 2 dokumentus preču piegādēm, gan nevajadzētu rasties lielām problēmām.

Savukārt variants preču pavadzīmes-rēķinus sagatavot tikai elektroniskā formātā, kas nozīmē arī parakstīt (autorizēt) un nosūtīt elektroniski, būtu ļoti atbalstāms. Tomēr tas prasa ilgāku sagatavošanās laiku nekā mēnesis, kā arī likumu prasības pavadzīmju elektroniskai apritei šobrīd ir smagnējas, šajā jomā prasās uzlabojumi.

Par e-rēķinu nosūtīšanu VID gan vēl nevaram komentēt, jo šī sistēma sāks darboties pēc gada – no 2026.gada 1.janvāra, un par to vēl nav nekādas citas informācijas.

Jācer, ka pirmais gads ar e-rēķiniem ieviesīs skaidrību gan uzņēmumiem, gan likumdevējam, un nākamgad sagaidīsim kādus uzlabojumus šajā jomā, jau ņemot vērā identificētās problēmas. Joprojām ticam, ka mums tomēr visiem ir viens mērķis – sakārtot procesus, lai atvieglotu cilvēku dzīvi.