Jautājums par valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu, ja valdes loceklis atrodas dekrēta / bērna kopšanas atvaļinājumā un saņem attiecīgo pabalstu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), vēl arvien sagādā neskaidrības un redakcijā turpinām saņemt jautājumus par šo tēmu. Tādēļ vaicājām VSAA eksperta skaidrojumu šajā jautājumā.

Vai sabiedrības valdes loceklis bērna kopšanas atvaļinājuma laikā var pildīt valdes locekļa amata pienākumus? Ar valdes locekli ir noslēgts darba līgums, viņš neatrodas darbā kā darba ņēmējs un saņem vecāku pabalstu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA). Tomēr uzņēmuma interesēs ir nepieciešamas valdes locekļa konsultācijas, kā arī lēmumu pieņemšana, dokumentu parakstīšana utt. Vai šajā gadījumā, lai attaisnotu uzņēmuma amatpersonas – valdes locekļa - amata daļēju pienākumu pildīšanu, vienlaicīgi var būt divi vienādas nozīmes līgumi: darba līgums un pilnvarojuma vai valdes locekļa amata līgums?

Vai Latvijā ir kapitāldaļu sertificēti vērtētāji uzņēmumu kapitāldaļu pārdošanas un pirkšanas darījumiem? Vai ir kādi ierobežojumi kapitāldaļu pārdošanas vērtībai? Kādi normatīvie akti regulē šos darījumus ar kapitāldaļām?

Labdien! Ja uzņēmuma īpašumā esošais autotransporta līdzeklis tiek pārdots valdes loceklim (īpašniekam) par summu, kas ir zemāka gan par tirgus cenu, gan bilances vērtību. Kas notiek ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) un pievienotās vērtības nodokli (PVN)? No kuras summas PVN jāaprēķina? Un vai UIN deklarācijā jāpalielina apliekamais ienākums?

Šī publikācija tapusi, atsaucoties uz jautājumiem par kapitālsabiedrību (uzņēmumu) aizdevumiem sabiedrības dalībniekiem un / vai valdes locekļiem.

Labdien! Sakiet, lūdzu, vai uzņēmuma daļu īpašniekiem izmaksājot naudu no pamatkapitāla samazinājuma, būtu ieturami kādi nodokļi, piemēram, dividenžu? Jautājums ir neskaidrs, ja paanalizējam šī pamatkapitāla izcelsmi. Tātad daļa ir pašu ieguldījums naudā, daļa veidojusies pamatkapitālam pievienojot rezerves, rezerves, savukārt, ir veidojušās no iepriekšējo periodu nesadalītās peļņas.

Likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (Likums), kas stājās spēkā 2002. gada 10. maijā, līdz šā gada 28. aprīlim bija veikti deviņi grozījumi, kuri papildināja Likuma sākotnējo redakciju, lai maksimāli nodrošinātu tā mērķi - valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai. 2011.gada 1. jūnijā spēkā stājās desmitie grozījumi Likumā, redakcionāli precizējot un papildinot atsevišķas tiesību normas, kā arī paredzot vairākus vērā ņemamus grozījumus saistībā ar amatu savienošanu un valsts un citu amatpersonu atbildību.

Multinacionālu uzņēmumu skatījumā Baltijas valstu tirgus kopā, visdrīzāk, tiek uzskatīts par niecīgu. Tomēr, lai tajā darbotos, vairums gadījumos katrā valstī ir reģistrētas komercsabiedrības. Eiropas Savienības (ES) pamatlikums (Eiropas Kopienas dibināšanas līgums) garantē brīvību veikt uzņēmējdarbību (brīvu personu pārvietošanos) un brīvību kapitāla apritei. Uzņēmums dažādu, tajā skaitā, nodokļu apsvērumu dēļ var izvēlēties pārvietot savu darbību no vienas valsts uz otru. Attiecīgi Eiropas dalībvalstu tiesību aktos ir iekļauta iespēja veikt arī pārrobežu apvienošanu.

Šī raksta mērķis ir aprakstīt svarīgākos juridiskos un nodokļu jautājumus, kas ir aktuāli, lemjot par atlīdzības izmaksu komercsabiedrības valdes locekļiem – rezidentiem un nerezidentiem. Svarīgākie jautājumi, uz kuriem tiks rastas atbildes šajā rakstā ir – kādos gadījumos pietiek ar vienkāršu pilnvarojumu, kas izdots valdes loceklim, un kādos gadījumos ir jāslēdz darba līgums? Kā arī vai ar valdes locekli var slēgt uzņēmuma līgumu? Otrkārt, tiks apkopoti svarīgākie nodokļu maksāšanas aspekti atkarībā no valdes locekļa – nodokļu maksātāja, statusa, to būtiskākās atšķirības attiecībā uz nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pienākumu, atskaišu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), īpaši akcentējot izmaiņas, kuras stājās spēkā un ir piemērojamas ar 01.01.2010.

Šis gads vairumam komersantu ir nozīmīgu pārbaudījumu laiks, kad spēju pastāvēt un nodarboties ar komercdarbību noteicis tas, cik racionāli un drosmīgi, izvērtējot ekonomisko pamatojumu, globālās ekonomikas recesijas laikā komersanti pieņem lēmumus un pakārto savu darbību esošajai situācijai. Apstāklis, ka šī gada pirmajos 7 mēnešos tiesās ir iesniegti 1370 maksātnespējas pieteikumi, kamēr pagājušajā gada šajā pašā laika posmā tikai 778, liecina, ka daudziem komersantiem nav izdevies pārdzīvot ekonomiskās nestabilitātes periodu.