Veicot komercdarbību ārvalstīs, rodas jautājums, kurā brīdī attiecīgajā valstī ir jāreģistrē sava klātbūtne nodokļu mērķiem un jāsāk maksāt nodokļi šajā valstī. Nodokļu uzlikšanas starptautiskajā praksē parasti šis jautājums tiek risināts ar pastāvīgās pārstāvniecības palīdzību.

Pastāvīgās pārstāvniecības definīcija ir sniegta likuma "Par nodokļiem un nodevām" 14.panta 7.daļā. Tomēr katrā gadījumā ir jāvērtē arī ar konkrēto valsti noslēgtā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nemaksāšanas novēršanu.

Pastāvīgajai pārstāvniecībai var izšķirt 3 gadījumus:

  • vispārējais princips - ārvalstu uzņēmums pastāvīgi izmanto uzņēmējdarbības vietu;
  • celtniecības laukums - ārvalstu uzņēmums veic celtniecības darbus (atkarībā no konvencijas - 6 vai 9 mēnešus);
  • atkarīgais aģents - ārvalstu uzņēmums izmanto pārstāvi (aģentu), kuram ir piešķirtas pilnvaras slēgt ārvalstu uzņēmumam saistošus līgumus.

Lai izprastu pastāvīgās pārstāvniecības apliekamā ienākuma noteikšanas nianses, aplūkosim konkrētu piemēru uz celtniecības projekta bāzes.