Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 01.11.2016., konceptuāli atbalstīja grozījumu Augstskolu likumā, ar kuru tiks dota "zaļā gaisma" vienota jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena ieviešanai.
"Tiesību zinātnes studentiem, beidzot augstskolu, būs jākārto valsts eksāmens. Šobrīd situācija ir tāda, ka diploms pats par sevi negarantē to, ka absolventam ir nepieciešamās zināšanas un prasmes. Lai nodrošinātu, ka darba tirgū nonāk augsti kvalificēti speciālisti, virzāmies uz vienotu valsts eksāmenu. Tas ļaus pārliecināties par juristu profesionālo sagatavotību, kā arī cels izglītības kvalitāti un prestižu kopumā," pēc sēdes uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele.
Šobrīd 7 Latvijas augstskolās iespējams iegūt 2.līmeņa augstāko profesionālo izglītību studiju programmā "Tiesību zinātne". Kā uzsvērts likumprojekta anotācijā, kopš pagājušā gadsimta 90.gadu sākuma pieaudzis tiesību zinātņu studiju programmu skaits, kas ilgtermiņā, iztrūkstot pietiekami augstām un vienotām prasībām juridiskās izglītības iegūšanai, mazinājis juridiskās izglītības kvalitāti valstī.
Pētījumu par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanu Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros veikusi arī Augstākās izglītības padome. Likumprojekta anotācijā uzsvērtie rezultāti par situāciju tiesību zinātņu studiju virzienā liecina, ka vairāku augstākās izglītības iestāžu darbība aktīvāk vērsta uz peļņas palielināšanu, nevis programmu kvalitātes paaugstināšanu. Tāpat vairākās augstākās izglītības iestādēs programmu kvalitāte raksturota kā vāja un neatbilstoša Eiropas Savienības noteiktajām prasībām.
Lai sekmētu juridiskās izglītības kvalitātes paaugstināšanos, deputāti rosinājuši izmaiņas Augstskolu likumā. Grozījumā ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam (MK) noteikt, ka atsevišķās 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmās valsts eksāmens ir valsts pārbaudījuma sastāvdaļa. Šobrīd Tieslietu ministrijā jau noris MK noteikumu projekta "Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena norises kārtība" izstrāde.
Grozījumā Augstskolu likumā noteikts, ka valsts pārbaudījuma sastāvdaļa var būt ne tikai diplomdarba vai bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana. Šāds atvērts regulējums nepieciešamības gadījumā ļautu ieviest valsts eksāmenu ne tikai jurista kvalifikācijas iegūšanai, bet arī citās nozarēs, ja tiktu konstatēta šāda nepieciešamība.
Kā sēdē uzsvēra deputāti, nepieciešams laikus izstrādāt valsts eksāmena saturisko ietvaru, lai augstskolas varētu sagatavoties plānotajām izmaiņām, ieviešot eksāmenu kā obligātu studiju programmu sastāvdaļu.
Lai grozījums stātos spēkā, tas 3 lasījumos vēl jāizskata Saeimā. Izglītības komisijas deputāti sēdē uzsvēra, ka likumprojekta izskatīšanas gaitā vēl jāprecizē vairāki jautājumi, tostarp pārejas perioda ilgums līdz valsts vienotā eksāmena ieviešanai.
