Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko oktobrī publicēto Senāta spriedumu apkopojumu administratīvajās lietās, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
Uzņēmumu ienākumu nodokļa deklarācijai un deklarācijas precizējumu rezultātā deklarētajai nodokļa pārmaksai piemērojamās tiesību normas
Taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, kas attiecīgi ir deklarējams uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā, nosaka tiesību normas, kuras attiecas uz šo konkrēto taksācijas periodu.
Ja deklarācijas precizējumu rezultātā tiek deklarēta nodokļa pārmaksa, tad nodokļa pārmaksas pārbaudes un atmaksas kārtību un termiņu nosaka tiesību normas, kas ir spēkā pārmaksas deklarēšanas brīdī, kā procesu un procedūras regulējošas tiesību normas.
Nodokļu maksātāja tiesības precizēt nodokļu deklarācijas
Ja neiestājas neviens no likuma “Par nodokļiem un nodevām” 16.panta 1.daļas 6.punktā minētajiem gadījumiem un ir ievērots triju gadu termiņš, kādā ir iesniedzami deklarācijas precizējumi, nav konstatējams tiesisks pamats ierobežot nodokļu maksātāja tiesības iesniegt deklarācijas precizējumus.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaksas pārbaudes un atmaksas kārtība
- Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībai, vai tā būtu pārmaksas atmaksa (novirzīšana) vai pārbaudes uzsākšana, jāseko likumā noteikto dienu laikā no nodokļu maksātāja iesnieguma saņemšanas (ja vien neiestājas likumā paredzētie izņēmumi vai konkrēto nodokļu likumi nenosaka citu kārtību un termiņus). Pretējā gadījumā – ja dienests likumā noteiktajā termiņā neatmaksā pārmaksu un neuzsāk tās pārbaudi – notiek nepamatota pārmaksas aizturēšana.
- VID tiesības ikvienā gadījumā pārbaudīt nodokļu pārmaksas pamatotību (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 28.panta 2.1daļa) ir interpretējamas un piemērojamas kopsakarā ar tiesību normām, kuras regulē no budžeta atmaksājamo nodokļa summu pārrēķinu. Tas, kādu pārbaudi veikt katrā konkrētajā gadījumā, saņemot nodokļu maksātāja iesniegumu pārmaksas atmaksai (novirzīšanai), ir VID kompetences jautājums. Tomēr, ja VID veic ārējos normatīvajos aktos neparedzētu un nereglamentētu pārbaudi un tieši tās rezultātā ierobežo nodokļu maksātāja likumā nostiprinātās tiesības, tas neatbilst principam par tiesisko noteiktību, pārredzamību un iestādes rīcības kontroli tiesā un paver ceļu iestādes patvaļai.
- Ja nodokļu maksātājs noteiktajā kārtībā iesniedz deklarāciju un deklarē nodokļa pārmaksu, tam ir tiesības saņemt savus finanšu līdzekļus, ja vien VID likumā noteiktajā kārtībā nenosaka atšķirīgu nodokļa aprēķinu.
- Likuma atrunas princips prasa, lai VID savu rīcību un jo īpaši privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu pamato ar konkrētu tiesību normu.
Ziņu publiskošana par nodokļu maksātāja reitinga novērtējumu kā VID faktiskā rīcība
- Tas, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.panta 10.daļā ir noteikts, ka VID publiskotajām ziņām par nodokļu maksātāja reitinga novērtējumu ir informatīvs raksturs, pats par sevi nenozīmē, ka VID rīcība, publiskojot šīs ziņas, nerada (nevar radīt) sekas. Sekas var radīt arī informatīva rakstura ziņas. Lai noskaidrotu, vai VID publiskotais nodokļu maksātāja reitinga kopējais novērtējums rada (var radīt) sekas nodokļu maksātājam, ir nepieciešams pēc būtības izvērtēt konkrēto situāciju un publiskotā nodokļu maksātāja reitinga saturu.
- Faktiskās rīcības kvalificēšanai nav nozīmes tam, vai iestāde vēlējusies konkrētu rīcību adresēt tieši konkrētai personai (apzināti vērsusi rīcību tieši pret konkrētu indivīdu). Nozīme ir tam, vai iestādes rīcība, pat ja tā vispārīgi veikta ar kādu citu mērķi, piemēram, informēt sabiedrību, individuāli skar konkrētu personu (rada tai konkrētas faktiskās sekas). Tādējādi situācija, kad VID ir publiskojis nodokļu maksātāja reitinga novērtējumu, kas nodokļu maksātāja ieskatā nav patiess un rada (var radīt) nodokļu maksātājam faktiskas sekas saistībā ar tā reputāciju un attiecībām ar esošajiem un potenciālajiem darījumu partneriem, Administratīvā procesa likuma 89.panta 1.daļas izpratnē ir atzīstama par iestādes faktisko rīcību un ir pārbaudāma administratīvā procesa kārtībā.
- Tas, vai nodokļu maksātāja novērtējums ir patiess un nav maldinošs, ir jautājums, kas vērtējams, skatot lietu pēc būtības, nevis pieteikuma pieļaujamības stadijā.
Likumprojekta anotācija kā palīgavots
Likumprojekta anotācija ir palīgavots likumā ietvertās tiesību normas jēgas un mērķa noskaidrošanai, tai ir jāatbalsta tiesību normā paredzētais un tā nevar būt pretrunā ar to, kā arī nevar ierobežot citu tiesību normu piemērošanu. Ja tas tā nav, likumprojekta anotācija nav izmantojama konkrētās tiesību normas jēgas un mērķa noskaidrošanai.
Tādējādi, ja tiesību normas, par kuras izstrādi ir sniegta anotācija, piemērošana tiesiskajā un sociālajā realitātē privātpersonai rada tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu, privātpersonas konstitucionāli nostiprināto tiesību uz pieeju tiesai ierobežojumu nevar pamatot ar anotācijā norādīto.
SKA-395/2026 Ministru kabineta kompetence apdrošināšanas stāžā iekļaujamo darba periodu noteikšanā līdz 2024.gada 31.decembrim
Izlemjot prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu – apdrošināšanas stāža un attiecīgi arī invaliditātes pensijas pārrēķināšanu, iestādei un tiesai jāņem vērā tas tiesiskais regulējums, kas ir spēkā laikā, kad persona vērsās ar attiecīgu iesniegumu iestādē.
Līdz 2024.gada 31.decembrim likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 2.1punktā Ministru kabinetam (MK) dotais pilnvarojums neietvēra tiesības MK noteikt, kādi darba periodi ir (vai nav) iekļaujami apdrošināšanas stāžā. Tādējādi MK, ciktāl tas MK noteikumu Nr.165 “Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība” 20.1.apakšpunktā ir paredzējis ierobežojumu personas apdrošināšanas stāžā ieskaitīt darba periodu, kuru persona uzkrājusi pirms darba tiesisko attiecību nodibināšanas brīdī spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktā darba tiesisko attiecību nodibināšanas minimālā vecuma, bija pārkāpis likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 2.1punktā (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2024.gada 31.decembrim) MK noteiktā pilnvarojuma robežas, proti, bija rīkojies ultra vires.
