Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko oktobrī publicēto Senāta spriedumu apkopojumu administratīvajās lietās un civillietās, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
Netipisku un sarežģītu faktisko apstākļu nozīme tiesisko seku piemērošanā
Tas, ka lietā ir konstatējami netipiski apstākļi, pats par sevi vēl nenozīmē, ka likumā paredzēto tiesisko seku piemērošana konkrētajā gadījumā būtu nepieļaujama. Netipiski apstākļi var būt nozīmīgi, ja tie liecina, ka personai konkrētajā gadījumā objektīvi nebija iespējams novērst attiecīgo seku iestāšanos. Ar sarežģītiem faktiskajiem apstākļiem vien nepietiek, lai nepiemērotu likumā paredzētās tiesiskās sekas. Tādēļ nozīme ir tam, vai konkrētajā gadījumā pastāvēja kādi objektīvi šķēršļi, kuru dēļ personas interešu aizsardzībai nebija iespējams izmantot likumā paredzētos tiesiskos mehānismus.
Sabiedrības izslēgšana no komercreģistra bez likvidācijas un šajā procesā pieņemto lēmumu kontrole tiesā, ja vienīgais sabiedrības valdes loceklis ir miris un viņa mantinieks ir nepilngadīga persona
Situācijā, kad vienīgais sabiedrības valdes loceklis ir atcelts no amata sakarā ar nāvi, mirušā valdes locekļa mantiniekiem ir iespēja izmantot mantojuma aizgādnības institūtu.
Mantojuma aizgādnības institūta esība pati par sevi vēl nenozīmē, ka arī konkrētajā situācijā šāda iespēja bija izmantojama. Tādēļ tiesai, pārbaudot lēmuma tiesiskumu par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra bez likvidācijas, jāvērtē, vai konkrētajos faktiskajos apstākļos bija iespējams izmantot Civillikumā paredzēto mantojuma aizgādnības institūtu, lai nodrošinātu mantojuma masā ietilpstošo kapitāla daļu pārvaldību un aizsargātu ar tām saistītās mantinieka mantiskās intereses.
Tas vien, ka bija nepieciešams ilgs laiks mantinieka aizgādņa iecelšanai un atļaujas saņemšanai mantojuma pieņemšanai mantinieka vārdā, vēl nenozīmē, ka objektīvi nebija iespējams izmantot Civillikumā paredzēto mantojuma aizgādnības institūtu, novēršot sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra bez likvidācijas, sabiedrības mantas kļūšanu par bezmantinieka mantu un tās nonākšanu valsts īpašumā.
Vērtējot Komerclikuma 318.1panta 3.daļā noteiktā termiņa nokavējuma iemeslus, lai iesniegtu pieteikumu par likvidatora iecelšanu, nav vērā ņemami tādi apstākļi, kā mantinieka aizgādņa vecums un pieredzes trūkums komerctiesību jautājumos. Proti, minētie apstākļi paši par sevi neliecina par to, ka tāpēc mantinieka aizgādnim nebija iespējams izmantot Civillikumā paredzēto mantojuma aizgādnības institūtu vai, ka tā neizmantošana bija objektīvi attaisnojama.
SKC-113/2026 Pārvaldnieka kā dzīvokļu īpašnieku kopības likumiskā pārstāvja statuss tiesā
Vispārīgs ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu citai personai dots pilnvarojums neatņem pārvaldniekam dzīvokļu īpašnieku kopības likumiskā pārstāvja statusu un tiesības pārstāvēt dzīvokļu īpašnieku kopību attiecībās ar trešajām personām, tostarp tiesā. Tas, vai pastāv izņēmuma gadījums, kurā pamatotu iemeslu dēļ pārstāvība tiesā uzticēta tikai citai personai, ir noskaidrojams, iztulkojot konkrēto dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par pilnvarojuma došanu citai personai kā tiesisku darījumu. Līdz brīdim, kad informācija par šādu lēmumu ir darīta zināma un tiesai ir bijusi iespēja pārliecināties par lēmuma saturu, tā ir tiesīga paļauties, ka pārvaldnieks pārstāv dzīvokļu īpašnieku kopību arī konkrētajā tiesvedībā.
Tiesas paziņojums, kas adresēts un nosūtīts (izsniegts) pārvaldniekam kā dzīvokļu īpašnieku kopības likumiskajam pārstāvim, ir uzskatāms par tādu paziņojumu, kas pienācīgi izdarīts pašai dzīvokļu īpašnieku kopībai.
Ja ar tiesas spriedumu apmierināta sabiedrības prasība, kuras celšanu pieprasījis un to cēlis kapitālsabiedrības dalībnieku mazākums, šim dalībnieku mazākumam ir atlīdzināmi tiesāšanās izdevumi, pēc analoģijas piemērojot Civilprocesa likuma 41.panta 1.daļas un 44.panta 2.daļas noteikumus. Savukārt tad, ja šāda sabiedrības prasība ir noraidīta, atbildētājam radušies tiesāšanās izdevumi ir piespriežami nevis no prasības celšanu pieprasījušā un to cēlušā dalībnieku mazākuma, bet gan no kapitālsabiedrības kā prasītājas. Šādā gadījumā kapitālsabiedrība atbilstoši Komerclikuma 172.panta 7.daļai ir tiesīga celt atsevišķu prasību pret tiem mazākumdalībniekiem, kuri ļaunā nolūkā vai rupjas neuzmanības dēļ ir pieprasījuši celt un cēluši nepamatoto sabiedrības prasību, un prasīt atlīdzināt kapitālsabiedrībai nodarītos zaudējumus – gan atbildētāja labā no kapitālsabiedrības piedzītos tiesāšanās izdevumus, gan citus iespējamos zaudējumus, kas radušies kapitālsabiedrībai nepamatotās prasības dēļ.
Pievienoti klasifikatoros tikai virsrakstu (bez tēzēm)
