Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko septembrī publicēto Senāta spriedumu apkopojumu civillietās, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
SKC-122/2026 Priekšrocības turpināt darba tiesiskās attiecības darbinieku skaita samazināšanas gadījumā
Priekšrocības turpināt darba tiesiskās attiecības darbinieku skaita samazināšanas gadījumā
Darba likuma (DL) 108.panta 1.daļas piemērošanas priekšnoteikums ir pareizi noteikts salīdzināmo darbinieku loks. Visupirms noskaidrojams, kuri darbinieki veic vienādu vai līdzvērtīgu darbu, un tikai pēc tam vērtējami viņu darba rezultāti un kvalifikācija. Vērtējot, vai darbinieki ir savstarpēji salīdzināmi, nozīme ir nevis amata nosaukumam, bet nolīgtā darba saturam, amata pienākumu būtībai un atbildības pakāpei.
Darba devēja pienākums pirms darba līguma uzteikšanas izvērtēt iespēju nodarbināt darbinieku citā darbā
DL 101.panta 4.daļā noteiktais pienākums pirms uzteikuma izvērtēt, vai ir iespējams darbinieku ar viņa piekrišanu nodarbināt citā darbā, ir izpildīts tad, ja darba devējs šā izvērtējuma rezultātā vai nu secinājis, ka atbilstošas vakantas amata vietas nav, vai arī, šādai vietai pastāvot, izteicis darbiniekam konkrētu un darba tiesisko attiecību turpināšanai piemērotu cita darba piedāvājumu, norādot jaunā līguma būtiskos noteikumus. Vispārīga informācijas sniegšana par vakantajām amata vietām pati par sevi vēl nepierāda, ka darba devējs būtu izvērtējis iespēju nodarbināt darbinieku citā darbā.
SKC-710/2026 Tiesas pienākums norādīt darbiniekam uz trūkumiem viņa prasībā par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu
Ja tiesa uzskata, ka prasībā par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu pieteiktais prasījums piedzīt no darba devēja atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku vai mazāk apmaksāta darba veikšanu neatbilst DL 126.panta 1.daļas vai Civilprocesa likuma 128.panta 2.daļas 4.punkta prasībām (piemēram, tā iemesla dēļ, ka tas nesatur uz aprēķina balstītu konkrētu piedzenamo summu), tās pienākums ir norādīt darbiniekam kā prasītājam uz minēto trūkumu un, ja nepieciešams, atlikt lietas izskatīšanu, lai dotu viņam iespēju to novērst.
SKC-70/2026 Solidāras saistības rašanās uz likuma pamata nedalīta izpildījuma gadījumā
Ja vairākas personas uzņēmušās dot nedalītu saistības izpildījumu, t.i., attiecībā pret kreditoru nenošķirot katra parādnieka pienākumus, solidāra saistība rodas uz Civillikuma (CL) 1674.panta pamata, proti, arī tad, ja nav citas tiesību normas, kas paredzētu solidāras saistības rašanos šādā gadījumā.
Vienlaikus, ja vairākas personas ar uzņēmuma līgumu uzņēmušās izpildīt pasūtījumu kopīgi, tad piemērojams CL 2219.pants, kas saskaņoti ar CL 1674.pantu šādā gadījumā tieši paredz uzņēmēju solidāru atbildību.
Pierādīšanas nasta kā galīgais līdzeklis lietas izspriešanai nozīmīga apstākļa nenoskaidrošanas gadījumā
Faktu apgalvošanas un to pierādīšanas nasta vispārīgi ir tai personai, kura vēlas panākt sev labvēlīgo tiesību normā paredzēto tiesisko seku iestāšanos. Ja kādu no šādiem lietas izspriešanai nozīmīgiem apstākļiem personai, uz kuru gulstas pierādīšanas nasta, neizdodas pierādīt ar pietiekamu ticamības pakāpi, tad neiespējamība nodibināt šī apstākļa esību iztulkojama par sliktu minētajai personai.
Pierādīšanas nastas noteikumi lietas iznākuma noteikšanai ir piemērojami tikai kā galējais līdzeklis (ultima ratio), proti, tad, ja par lietas izspriešanai nozīmīgā apstākļa esību vai neesību tiesai, novērtējot lietas materiālos esošos pierādījumus, nav izdevies gūt piemērojamam pierādīšanas standartam (pakāpei) atbilstošu pārliecību.
Saistības izpildījumu pamatojošo apstākļu pierādīšanas nasta un izpildījuma apliecinājums
CL 1838.panta 1.daļā lietotais termins “samaksa” iztulkojams kā jebkāds saistības izpildījums, kas izpaužas kā darbība. Tas, ka samaksa vai jebkāds cits izpildījums, kas izpaužas kā darbība, ir izdarīts, ir jāpierāda personai, kura attiecīgo saistību uzņēmusies (parādniekam).
Dokuments, ja ar to apliecināts vienīgi preču saņemšanas vai pakalpojumu izpildes fakts, vērtējams kā attiecīgā fakta apliecinājums jeb kvīts CL 1838.panta 2.daļas izpratnē. Ar šādu kvīti apliecinātie fakti nav neapstrīdami, bet gan tiesai tie jāvērtē, novērtējot visus pierādījumus kopsakarā.
Ja parādnieka iesniegtie dokumenti, kas apliecina preču un pakalpojumu saņemšanu, rada tiesai pārliecību par tajos norādīto preču piegādes un darbu izpildes faktu patiesumu, procesuālā pierādīšanas nasta pāriet uz kreditoru, kuram ar saviem pamatojumiem un pretpierādījumiem jārada tiesai vismaz šaubas par parādnieka norādīto faktu patiesumu. Ja tiesa, neraugoties uz visiem lietas materiālos esošajiem pierādījumiem, negūst pārliecību par iepriekšminēto faktu patiesumu vai nepatiesumu, lieta izspriežama atbilstoši materiālajās normās noteiktajai pierādīšanas nastai, proti, iztulkojot neiespējamību noskaidrot šos faktus par sliktu parādniekam (atbildētājam).
Prezumpcijas par elektroniski nosūtīta dokumenta saņemšanu otrajā dienā nepiemērojamība DL 110.panta 4.daļā noteiktā termiņa aprēķināšanā
Aprēķinot DL 110.panta 4.daļā paredzēto prekluzīvo termiņu darba devēja prasības celšanai, ja arodbiedrība nepiekrišanu darba līguma uzteikumam paziņojusi darba devējam pa elektronisko pastu, nav piemērojama likumā noteiktajos gadījumos (Paziņošanas likuma 9.panta otrā daļa; DL 112.1panta 3.daļa) paredzētā prezumpcija, ka dokuments uzskatāms par saņemtu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas.
Darba devēja tiesības uzteikt darba līgumu arodbiedrības biedram darbinieka pārejošas darbnespējas laikā
Darbinieka pārejošas darbnespējas laikā nav ierobežotas darba devēja tiesības vērsties arodbiedrībā pēc piekrišanas darba līguma uzteikumam un, arodbiedrībai nepiekrītot uzteikumam, celt tiesā prasību par darba līguma izbeigšanu.
Darba tiesisko attiecību ar arodbiedrības biedru izbeigšana pēc darba devēja prasības, ja pēc prasības celšanas tiesā iestājusies darbinieces grūtniecība
DL 109.panta 1.daļā ietvertais aizliegums uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, sievieti pēcdzemdību periodā vai sievieti, kas bērnu baro bērnu ar krūti, nav absolūts. Darba devēja tiesības izbeigt darba tiesiskās attiecības ar šādu darbinieku ir paredzētas šajā normā izsmeļoši noteiktajos izņēmuma gadījumos.
Tiesai, taisot spriedumu lietā par darba tiesisko attiecību izbeigšanu pēc darba devēja prasības DL 110.panta 4.daļas kārtībā, ir jāņem vērā arī pēc prasības celšanas tiesā iestājušies apstākļi, kas rada darbinieces īpašo tiesisko aizsardzību, ja vien darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamats neietilpst DL 109.panta 1.daļā paredzētajos izņēmuma gadījumos, kuros nepiemēro šajā normā paredzēto aizliegumu.
Darba tiesisko attiecību ar arodbiedrības biedru izbeigšana pēc darba devēja prasības, ja darbinieks lietas izskatīšanas laikā atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā
Ja lietas par darba tiesisko attiecību izbeigšanu pēc darba devēja prasības DL 110.panta 4.daļas kārtībā izskatīšanas laikā darbinieks atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, prasība celta uz tāda pamata, kas neietilpst DL 109.panta 1.daļas izņēmuma gadījumos, un nepastāv DL 109.panta 3.daļā paredzētais izņēmums – darba devēja likvidācija –, tiesa nedrīkst izbeigt darba tiesiskās attiecības šā atvaļinājuma laikā. Šādā gadījumā tiesai, apmierinot darba devēja prasību, jānosaka tāds darba tiesisko attiecību izbeigšanas brīdis, kas iestājas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma beigām.
SKC-42/2026 Īres līguma izbeigšana un izlikšana no dzīvojamās telpas parāda nesamaksāšanas dēļ
Saskaņā ar likumu “Par dzīvojamo telpu īri” (spēkā līdz 2021.gada 30.aprīlim) prasības par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu pamats var būt tāds parāds, par kuru īrnieks likumā noteiktajā kārtībā ir iepriekš brīdināts, nevis jauns parāds, kurš izveidojies pēc īrnieka brīdināšanas. Tiesai, izskatot prasību daļā par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamās telpas parāda nesamaksāšanas dēļ, nav jāvērtē viss aktuālais īrnieka parāds, bet gan tikai tas parāds, par kuru īrnieks brīdināts.
Citas lietas, kas publicētas bez tēzēm:
