Ar grozījumiem likumā “Par tiesu varu” paredzēts stiprināt tiesu varas neatkarību, paplašināt tiesu pašnoteikšanos jautājumos par tiesnešu karjeru un tiesu budžetu, kā arī vairot sabiedrības uzticēšanos tiesu varai, informē Tieslietu ministrija.
Grozījumi paredz atteikties no formālām funkcijām un stiprināt Tieslietu padomes lomu tiesnešu karjeras un tiesu budžeta jautājumos. Turpmāk Tieslietu padome lems par tiesnešu skaitu, tiesnešu amata konkursu organizēšanu, tiesneša amata kandidātu virzīšanu iecelšanai vai apstiprināšanai rajona (pilsētas) un apgabaltiesu tiesnešu amatos, kā arī tiesnešu pārcelšanu, aizstāšanu vai norīkošanu. Papildus tam Tieslietu padome iegūs lielāku ietekmi tiesu budžeta un tiesu darba organizācijas jautājumos.
Lai stiprinātu tiesu varas neatkarību un mazinātu iespējamu politisko ietekmi, likuma grozījumi paredz Tieslietu padomei tiesības vērsties Satversmes tiesā, ja Saeima neapstiprina tiesnesi amatā.
Būtiska grozījumu daļa skar cilvēkresursu jautājumus tiesu sistēmā. Tieslietu padome jau apstiprinājusi tiesnešu palīgu reformu, uz kuras pamata plānots izveidot jaunu tiesas jurista amatu ar plašākām funkcijām un augstāku atalgojumu. Paredzēts, ka tiesas jurista amats tiks ieviests no 2027.gada 1.janvāra. Tiesnešu palīgi, kuri atbildīs noteiktajām prasībām, kļūs par tiesas juristiem, savukārt pārējiem piecu gadu laikā būs jāiegūst otrā līmeņa augstākā izglītība tiesību zinātnēs vai jāieņem citi amati atbilstoši tiesu vajadzībām un budžeta iespējām.
Tieslietu ministrijas sadarbībā ar Tieslietu padomi izstrādātos likuma grozījumus 26.maijā atbalstīja Ministru kabinets. Grozījumi vēl jāpieņem Saeimai.
