Baltijas valstīm ir konkurētspējas priekšrocības vairākās stratēģiskās nozarēs, izcila infrastruktūra, talants un labi inovāciju ekosistēmas pamati, taču vienlaikus trūkst politikas koordinācijas, finansēšanas mehānismu un ciešākas sadarbības starp uzņēmējiem un pētniekiem, lai šīs priekšrocības pārvērstu izaugsmē, secināts forumā “Beyond Borders: Investment & Innovation in the Baltics”.
Reģiona priekšrocības jau ir izveidotas un stiprās puses ir skaidras. Nākamais izaicinājums ir tās mērogot ātrāk un efektīvāk.
Latvija saglabā pievilcību investoru skatījumā
Saskaņā ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) “Sentiment Index 2026” rezultātiem Latvijas investīciju vides pievilcība turpina saglabāt noturību un stabilitāti, atspoguļojot vienu no spēcīgākajiem kopējiem FICIL “Sentiment Index” novērtējumiem pēdējo divu gadu laikā. Vienlaikus investoru noskaņojums ir kļuvis piesardzīgāks plašākas ģeopolitiskās un reģionālās drošības nenoteiktības, kā arī iekšpolitiskās nestabilitātes dēļ. Tā rezultātā tikai 47% ārvalstu investoru plāno palielināt investīcijas Latvijā, savukārt 37% joprojām nav pārliecināti par saviem investīciju plāniem. Tas ir augstākais investoru īpatsvars, kas pirms investīciju lēmumu pieņemšanas rūpīgi seko turpmākajai attīstībai. Būtiski, ka investoru īpatsvars, kuri norāda, ka neplāno turpmākas investīcijas Latvijā, ir ievērojami samazinājies no 40% pērn līdz 16% šogad. Tas iezīmē nozīmīgu iespēju Latvijai vēl vairāk stiprināt investoru uzticēšanos ar efektīvu īstenošanu, spēcīgāku koordināciju un turpmāku progresu būtiskākajās reformu jomās.
Savukārt Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kameru Igaunijā, Latvijā un Lietuvā (AHK) “Business Survey 2026” rezultāti liecina, ka 60% Latvijas uzņēmumu šogad sagaida apgrozījuma pieaugumu, kas ir pozitīvs signāls. Investori atzinīgi novērtējuši Latvijas konkurētspējīgo nodokļu sistēmu un kvalificēto darbaspēku, vienlaikus uzsverot konsekventas īstenošanas un politikas paredzamības nozīmi. Abi pētījumi izceļ nepieciešamību turpināt progresu izglītības, talantu pieejamības, migrācijas politikas un demogrāfiskās attīstības jomās, lai stiprinātu Latvijas ilgtermiņa konkurētspēju.
Sadarbība kļūst nozīmīgāka
FICIL “Sentiment Index” norāda uz ierobežotu sadarbību starp ārvalstu investoriem un Baltijas pētniecības kopienu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Papildus finansējumam viens no galvenajiem izaicinājumiem ir spēcīgāku stimulu veidošana pētniekiem aktīvāk iesaistīties sadarbībā ar industriju un inovāciju komercializācijā, līdzās tradicionālajiem akadēmiskās izcilības rādītājiem. Turklāt būtiskākie zinātnes, tehnoloģiju un pētniecības sasniegumi Baltijas inovāciju ekosistēmā varētu būt redzamāki. Rezultātā iespējas stiprināt sadarbību starp privāto sektoru un pētniecības kopienu joprojām netiek pilnībā izmantotas. Ņemot to vērā, daudzpusēja iesaistīto pušu koordinācija un inovāciju ekosistēmas mērķtiecīga vadība kļūst par vienu no galvenajiem vēstījumiem politikas veidotājiem, lai atraisītu Baltijas valstu inovāciju un investīciju potenciālu.
Neraugoties uz sadarbības trūkumu, gan ārvalstu investoriem, gan Baltijas pētniekiem ir līdzīgs skatījums uz nozarēm ar augstu inovāciju potenciālu un nepieciešamajiem politikas pasākumiem. Tas ir viens no daudzsološiem priekšnoteikumiem ciešākai sadarbībai
Jaunuzņēmumu šķēršļi izaugsmei
Eiropas Investīciju bankas (EIB) “Advisory” un Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sākotnējie secinājumi liecina, ka Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēma ir aktīva un tehniski spējīga, ar atzītām stiprajām pusēm finanšu tehnoloģiju, dziļo tehnoloģiju un mākslīgā intelekta risinājumu jomās, taču uzņēmumi saskaras ar šķēršļiem izaugsmes posmā. Kopš 2021. gada Latvija ir piesaistījusi tikai 4 Eiropas Inovāciju padomes grantu saņēmējus, salīdzinot ar 15 Igaunijā un 17 Lietuvā. Turklāt 70% Latvijas mēroga uzņēmumu vēlākajos izaugsmes posmos ir pārcēlušies uz ārvalstīm, uzsverot nepieciešamību pēc spēcīgākiem izaugsmes posma finansēšanas mehānismiem, lielākas privātā kapitāla pieejamības un nacionāliem līdzfinansēšanas instrumentiem ES programmām, lai atbalstītu inovatīvu Latvijas uzņēmumu ilgtermiņa mērogošanu.
Plaisa starp potenciālu un sniegumu sasniedzama
Viens no konsekventiem foruma vadmotīviem bija kontrasts starp to, kā Baltijas valstis tiek uztvertas starptautiski, un to, kā tās darbojas praksē. Investori un Eiropas Savienības institūcijas reģionu uztver kā vienotu veselumu. Vienlaikus Igaunija, Latvija un Lietuva turpina savstarpēji konkurēt par finansējumu, talantiem un investoru uzmanību, lai gan foruma dalībnieki uzsvēra būtiskas iespējas spēcīgākai reģionālajai koordinācijai un kopīgai pozicionēšanai.
Foruma noslēgumā tika secināts, ka plaisas mazināšana starp reģiona potenciālu un tā sniegumu ir sasniedzama, taču tai nepieciešama mērķtiecīga rīcība trīs virzienos: spēcīgāka politikas īstenošana, strukturālas pārmaiņas uzņēmējdarbības un pētniecības sadarbības modelī un koordinētāka Baltijas pieeja. Priekšrocības jau ir izveidotas. Tagad nepieciešama politiskā un institucionālā griba tās savienot.
Informācija par pētījumiem:
- FICIL Sentiment Index pētījumu veic kopš 2015. gada. Pētījuma galvenais mērķis ir veicināt datosbalstītupolitikasveidošanu, lai uzlabotu investīciju vidi Latvijā;
- AHK "Business Survey" Baltijas valstīs tiek veikts kā daļa no plašāka AHK CEE Economic Survey pētījuma, kas Centrāleiropā un Austrumeiropā tiek īstenots kopš 2006. gada. Aptaujā tiek vērtēta AHK biedru uzņēmumu pašreizējā situācija un gaidas, tostarp to skatījums uz ekonomikas perspektīvām, uzņēmējdarbības vidi un galvenajiem riskiem reģionā;
- EIB Advisory sadarbībā ar LIAA EIB "Future Finance" programmas ietvaros veica Latvijas jaunuzņēmumu un mēroga uzņēmumu finansēšanas ekosistēmas analīzi. Analīzes mērķis ir identificēt galvenos šķēršļus, ar kuriem saskaras jaunuzņēmumi un mēroga uzņēmumi, un iezīmēt iespējamos pasākumus, lai uzlabotu piekļuvi finansējumam, dalību ES finansējuma programmās un inovāciju izaugsmi Latvijā.
