Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija ar bažām vērtē Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu attiecībā uz Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumu, kurā par nepamatotiem atzīti vairāki kritēriji, kas bija vērsti uz vietējo un bioloģisko produktu izmantošanas veicināšanu.
Šis lēmums samazina iespējas publiskajā iepirkumā dot priekšroku tiem piegādātājiem, kuri sadarbojas ar vietējiem un bioloģiskajiem ražotājiem, tādējādi apgrūtinot bioloģiskās produkcijas nonākšanu skolu ēdināšanā. Ņemot vērā Rīgas iepirkuma apjomu, tā ir būtiska tirgus daļa, kuras zaudēšana var ietekmēt daudzu Latvijas bioloģisko saimniecību attīstības iespējas.
Vienlaikus Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmums izgaismo daudz plašāku problēmu, ar kuru jau gadiem saskaras bioloģiskie lauksaimnieki. Nereti ēdināšanas uzņēmumi, gatavojot piedāvājumus publiskajiem iepirkumiem, vēršas pie zemniekiem un lūdz parakstīt sadarbības apliecinājumus vai nodomu protokolus par produkcijas piegādi. Taču vēlāk praksē produkti ļoti bieži no saimniecībām tiek iepirkti minimālā apjomā vai netiek iepirkti vispār.
Nav pieļaujams, ka no Latvijas galvaspilsētas izglītības iestāžu audzēkņu maltītēm pazūd bioloģiskie produkti. Gadu gaitā daudzi bioloģiskie zemnieki ir saskārušies ar situāciju, kad viņu saimniecības vārds tiek izmantots, lai iegūtu priekšrocības iepirkumā, bet reālu pasūtījumu pēc tam nav. Tāpēc ir saprotama IUB norāde, ka ar deklaratīviem sadarbības apliecinājumiem vien nepietiek, lai notiktu reāla produktu iepirkšana un bioloģiskie un vietējie produkti nonāktu skolu virtuvēs. Ja ar publisko iepirkumu valsts vēlas veicināt vietējās un bioloģiskās pārtikas noietu, tam jāparedz skaidri, juridiski saistoši un kontrolējami mehānismi, kas garantētu produktu reālu iepirkšanu.
Gadu gaitā daudzi bioloģiskie zemnieki saskārušies ar situāciju, kad viņu saimniecības vārds tiek izmantots, lai iegūtu priekšrocības iepirkumā, bet reālu pasūtījumu pēc tam nav
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) ieskatā skolu ēdināšanas iepirkumu sistēmas pilnveidošanai jāmeklē tādi risinājumi, kas vienlaikus novērstu negodprātīgu praksi un nodrošinātu iespēju skolās, bērnudārzos un citās publiskajās iestādēs izmantot vairāk bioloģiskās un vietējās pārtikas.
Situāciju vēl satraucošāku padara valsts iecere atteikties no zaļā publiskā iepirkuma prasībām, kas līdz šim noteica obligātu bioloģiskā piena, kefīra un graudaugu produktu iegādi noteiktā īpatsvarā. Šīs prasības bija viens no instrumentiem, kas nodrošināja stabilu pieprasījumu pēc Latvijas bioloģiskās produkcijas un vienlaikus garantēja augstākas kvalitātes pārtiku bērniem.
LBLA ieskatā pēc zaļā publiskā iepirkuma prasību atcelšanas skolu ēdināšanas sistēmā pieaugs lētāku un zemākas pievienotās vērtības produktu īpatsvars, vienlaikus bioloģiskā pārtika kļūs vēl mazāk pieejama izglītības iestādēs. Ministru kabineta noteikumi Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” zaudēs spēku 9.jūnijā.
Situāciju satraucošāku padara valsts iecere atteikties no zaļā publiskā iepirkuma prasībām, kas līdz šim noteica obligātu bioloģiskā piena, kefīra un graudaugu produktu iegādi noteiktā īpatsvarā
Ja tiek vājināti instrumenti, kas iepirkumos novērtē sadarbību ar bioloģiskajiem vietējiem ražotājiem un vienlaikus tiek atceltas prasības par bioloģisko produktu izmantošanu, rodas pamatots jautājums – kā valsts plāno sasniegt mērķus bioloģiskās lauksaimniecības attīstībā un veselīgākas pārtikas nodrošināšanā bērniem.
LBLA aicina Zemkopības ministriju, pašvaldības un iepirkumu uzraudzības institūcijas kopīgi meklēt risinājumus, kas ļautu publiskajos iepirkumos nodrošināt gan godīgu konkurenci, gan reālu atbalstu vietējās bioloģiskās pārtikas iepirkšanai.
