Lai nodrošinātu, ka visi personas apliecību jeb eID karšu turētāji var izmantot kvalificētu elektronisko parakstu, Latvijā tiks izstrādāts attālināta kvalificēta elektroniskā paraksta risinājums eID kartēm, kurās ir izmantotas noteiktas paaudzes mikroshēma.
Jaunais risinājums ļaus saglabāt elektroniskās parakstīšanas iespējas arī tajās eID kartēs, kurās izmantotās tehnoloģijas nākotnē vairs neatbildīs kvalificēta elektroniskā paraksta prasībām. Iedzīvotāji varēs turpināt izmantot eID karti kā personu apliecinošu dokumentu, autentifikācijas līdzekli digitālajā vidē un dokumentu parakstīšanai, informē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.
2026.gada decembrī izmaiņas varētu skart aptuveni 346 000 eID karšu. Lai nodrošinātu nepārtrauktu eParaksta pieejamību, tiks ieviests attālināts kvalificēts elektroniskais paraksts, kas arī turpmāk nodrošinās pilnvērtīga droša elektroniskā paraksta izveidošanu izmantojot eID kartes. Tas būs ar juridisko spēku gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības (ES) valstīs.
Risinājumu izstrādās VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) un citām iesaistītajām institūcijām. Vienlaikus tiks veikti nepieciešamie normatīvo aktu grozījumi un informācijas sistēmu pielāgojumi.
Pēc 2026.gada 9.decembra varētu mainīties elektroniskās parakstīšanas iespējas daļai eID karšu, kas izsniegtas Latvijas pilsoņiem no 2019.gada 2.septembra līdz 2022.gada 2.jūnijam, bet citu valstu pilsoņiem – līdz 2026.gada 30.janvārim. Šajās kartēs izmantotajām mikroshēmām gada nogalē beigsies atbilstības sertifikācijas termiņš kvalificēta elektroniskā paraksta radīšanai. Izmaiņas nav saistītas ar drošības riskiem vai konstatētiem drošības apdraudējumiem. Tāpat izmaiņas neietekmēs identitātes apliecināšanu gan klātienē, gan elektroniskā vidē, kā arī ceļošanai ES teritorijā un jaunu eID karti saņemt nebūs nepieciešams.
Šāda situācija radusies, jo eID karšu derīguma termiņš ir 10 gadi, savukārt tajās izmantoto komponenšu atbilstība saskaņā ar jaunajām ES normatīvā regulējuma prasībām ir jāapstiprina reizi piecos gados.
