Maksātnespējas procesa administrators nav tiesīgs mantinieka vietā izlemt, vai pieņemt vai atraidīt mantojumu, apstiprinājis Senāts.

Senāta Civillietu departaments ir noraidījis maksātnespējas procesa administratora iesniegto blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu un apstiprinājis, ka prasības pieteikums nav pieņemams izskatīšanai, jo prasību lietā cēlusi persona, kurai nav prasības tiesību.

No lietas apstākļiem izriet, ka parādniekam, kuram pasludināts maksātnespējas process, neilgi pirms tam bija mirusi māte. Lai gan parādnieks bija aicināts pieņemt mātes atstāto mantojumu, viņš uz šo aicinājumu nebija reaģējis un noteiktajā termiņā nebija paudis gribu mantot, tādēļ visu mantojumu varētu būt ieguvis brālis. Maksātnespējas procesa administrators uzskatīja, ka nepieteikšanās uz mantojumu aizskārusi kreditoru kopuma intereses, jo parādnieks izvairījies iegūt mantu, ko varētu novirzīt parādu segšanai, tādēļ parādnieka vārdā cēla tiesā mantojuma prasību, lūdzot atzīt parādnieka nepieteikšanos uz mantojumu jeb mantojuma atraidīšanu par spēkā neesošu un apstiprināt parādnieku mantojuma tiesībās uz viņam pienākošos domājamo daļu no mantojuma.

Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis atteicās pieņemt prasības pieteikumu un norādīja, ka mantojuma pieņemšana vai atraidīšana ir personiska tiesība, kam nepieciešams paša mantinieka, nevis citas personas gribas izteikums. Maksātnespējas procesa administrators par šo atteikumu iesniedza blakus sūdzību Rīgas apgabaltiesai, kas atstāja tiesneša lēmumu negrozītu un atzina, ka maksātnespējas process neierobežo parādnieka personiskās izvēles tiesības un neļauj maksātnespējas procesa administratoram parādnieka vietā izteikt gribu vai panākt jau notikušas gribas izpausmes atcelšanu.

Senāta Civillietu departaments atzina, ka mantinieka brīvā griba noteiktajā kārtībā un termiņā pašam pieņemt mantojumu vai to atraidīt ir nostiprināta Civillikumā ietvertajā mantojuma tiesību regulējumā kā fundamentāla un neaizskarama vērtība. Izņēmums, kad mantojumu pieļaujams pieņemt vai atraidīt citas personas vietā un vārdā, attiecas uz gadījumiem, kad šāda vietniecība ir obligāti nepieciešama objektīvu iemeslu dēļ – to nevar piemērot izskatāmajā lietā, jo mantot ir aicināta pilngadīga persona, kam nav rīcībspējas ierobežojumu. Līdz ar to lietā pareizi atzīts, ka maksātnespējas procesa administratoram nav tiesību parādnieka vārdā un vietā celt mantojuma prasību, lai apstrīdētu mantojuma atraidīšanu.