Biedrībām un nodibinājumiem būs mazāk šķēršļu sniegt finansiālu un materiālu palīdzību Ukrainai, tostarp tās aizsardzības vajadzībām. To paredz Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā.
Atbilstoši līdzšinējam regulējumam sabiedriskā labuma organizācijām ir jādarbojas savos statūtos noteiktajās jomās, kas praksē ierobežo iespējas ziedot Ukrainas atbalstam un rada neskaidrības par ziedojumiem aizsardzības vajadzībām. Plānoto izmaiņu mērķis ir mazināt birokrātiskos šķēršļus un veicināt pilsoniskās sabiedrības iesaisti Ukrainas atbalstā. Tās iecerētas kā atbalsts organizāciju praktiskajam darbam krīžu laikā, informē Saeima.
Likuma grozījumos skaidri noteikts, ka ziedojumi Ukrainas atbalstam, tostarp tās aizsardzības vajadzībām, nav uzskatāmi par biedrību un nodibinājumu darbību regulējošo normu pārkāpumu. Sabiedriskā labuma organizācijām plānots ļaut ziedot neatkarīgi no statūtos noteiktajiem mērķiem un darbības jomām, saglabājot šo atbalstu kā sabiedriskā labuma darbību. Tas nozīmē, ka organizācijas varēs elastīgāk pielāgot savu darbību aktuālajām vajadzībām.
Paredzēts, ka arī līdzšinējie ziedojumi Ukrainai tiks vērtēti atbilstoši jaunajam regulējumam.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas sabiedrības un nevalstisko organizāciju atbalsts Ukrainai ir bijis ievērojams – tikai portālā “Ziedot.lv” saziedoti vairāk nekā 42 miljoni eiro, palīdzot sniegt nozīmīgu atbalstu valsts armijai, civiliedzīvotājiem un Ukrainas bēgļiem Latvijā. Savukārt organizācija “Uzņēmēji mieram” ir piesaistījusi ziedojumus un sniegusi atbalstu Ukrainai vismaz 21 miljona eiro apmērā. Tāpat būtisks ir bijis arī citu iniciatīvu ietvaros piesaistītais atbalsts Ukrainas aizsardzībai un civiliedzīvotājiem, norāda Saeima.
Grozījumi atzīti par steidzamiem, tādēļ parlamentam tie jāatbalsta divos lasījumos.
