Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kuru mērķis ir vienkāršot regulējumu, pārskatīt novecojušas tiesību normas un uzlabot nodokļu administrēšanu, pēc sabiedriskās apspriešanas nodoti saskaņošanai ministrijām.

14.maijā noslēdzās grozījumu sabiedriskā apspriešana, kurā tika iesniegti divi priekšlikumi – viens no fiziskas personas, otrs no Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācijas. Iesniegtie priekšlikumi likuma grozījumos netika iekļauti.

Asociācija aicināja izvērtēt iespēju pārskatīt atsevišķās normās, piemēram, likuma 1.panta 31.punktā, 15., 24. un 61.pantā, pirms daudziem gadiem noteiktos summu sliekšņus eiro, jo inflācijas ietekmē šo sliekšņu ekonomiskā un praktiskā nozīme laika gaitā ir būtiski samazinājusies, kā rezultātā atsevišķos gadījumos tie vairs neatbilst sākotnējam regulējuma mērķim un faktiskajai saimnieciskajai situācijai. Priekšlikums tomēr nav ņemts vērā, jo, kā norāda Finanšu ministrija, ar grozījumiem nav plānota sliekšņu eiro noteikšana vai pārskatīšana, tādēļ asociācijas ierosinājumu varētu izvērtēt, veicot grozījumus tajās likuma “Par nodokļiem un nodevām” tiesību normās, kurās ir noteikti konkrēti sliekšņi eiro.

Finanšu ministrijas sagatavotie likuma grozījumi paredz sakārtot likumā lietotos terminus un izslēgt normas, kas vairs nav aktuālas vai praktiski netiek piemērotas, piemēram, regulējumu par nodokļu parādu kapitalizāciju, kas bija saistīts ar privatizācijas procesiem, kā arī novecojušas prasības par iespēju nodokļu administrācijā klātienē iepazīties ar normatīvajiem aktiem.

Tiek precizēti nodokļu maksātāju un administrācijas pienākumi, padarot regulējumu skaidrāku un vieglāk piemērojamu. Piemēram, tiek noteikts, ka deklarācijas iesniedzamas ne tikai normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, bet arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pagarinātajos termiņos, ņemot vērā, ka regulējums paredz šādu nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņa pagarināšanu, kā arī tiek aktualizētas normas atbilstoši mūsdienu terminoloģijai un citu normatīvo aktu regulējumam.

Grozījumi paredz arī uzlabojumus administratīvajos procesos. Plānots ieviest iespēju noteiktos gadījumos sagatavot brīdinājumus elektroniski bez amatpersonas paraksta, tādējādi samazinot administratīvo slogu.

Tāpat paredzēts atteikties no prasībām, kas zaudējušas praktisku nozīmi. Piemēram, izslēgts regulējums, kas noteica fiziskai personai kā nodokļa maksātāja papildu pienākumu izņemt algas nodokļa grāmatiņu un iesniegt to darba vietā, kuru tas uzskata par galveno ienākumu gūšanas vietu. Aktuālais regulējums par algas nodokļa grāmatiņu ir noteikts likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kā arī saistītajos Ministru kabineta noteikumos.

Tiek pilnveidota pieeja informācijas publiskošanai par pārkāpumiem nodokļu jomā. Turpmāk paredzēts publiskot informāciju tikai par juridiskajām personām, kuru amatpersonām uzlikts administratīvais sods par neuzrādītās darba samaksas izmaksāšanu, tādējādi stiprinot caurskatāmību un vienlaikus ievērojot fizisko personu datu aizsardzību.

Grozījumi paredz arī modernizēt regulējumu elektroniskās komercijas uzraudzībā, nosakot normatīvajam regulējumam par nelikumīga tiešsaistes satura ierobežošanu un informācijas pieprasīšanu no starpniecības pakalpojumu sniedzējiem atbilstošu kārtību, tostarp attiecībā uz domēna vārdu darbības ierobežošanu un piekļuves bloķēšanu. Piemēram, tiek precizēta kārtība, kas tiek piemērota gadījumos, kad tiek pieņemts uzraudzības iestādes lēmums, ar kuru tiek ierobežots nelikumīgs saturs tiešsaistē. Tas nodrošinās atbilstību Eiropas Savienības prasībām un uzlabos uzraudzības efektivitāti digitālajā vidē.

Kopumā grozījumi vērsti uz mūsdienīgu, saprotamu un efektīvu nodokļu regulējumu, kas vienlaikus mazina administratīvo slogu un stiprina uzraudzības iespējas.

Grozījumi pēc saskaņošanas vēl jāpieņem Ministru kabinetā un Saeimā.