Strīdā par meža īpašnieku kompensācijām tiesa lemj par labu valstij

Ziņot par kļūdu!
Strīdā par meža īpašnieku kompensācijām tiesa lemj par labu valstij
13.04.2026.  •  4 MIN
Strīdā par meža īpašnieku kompensācijām tiesa lemj par labu valstij
Autors
iFinanses

Satversmes tiesa atzinusi, ka valsts noteiktais atbalsta apmērs par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos ir samērīgs un atbilst Satversmei. Izskatot privātpersonu konsitucionālās sūdzības, tiesa lēma, ka maksājumi nepārkāpj īpašuma tiesības.

10.aprīlī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025-09-03. Tiesa atzina par Satversmei atbilstošu atbalsta apmēru par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos. Satversmes tiesa uzsvēra, ka Ministru kabinetam ir rīcības brīvība noteikt par tiesību uz īpašumu ierobežojumu piešķiramās kompensācijas apmēru. Arī rīcības brīvība noteikt tādu kompensāciju, kas nav saistīta ar katra gadījuma individuālu vērtējumu, bet ir balstīta uz objektīva un racionāla aprēķina metodi.

Satversmes tiesā tika ierosinātas divas lietas pēc privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām, kuras vēlāk apvienotas. Pieteikumu iesniedzēju īpašumos izveidoti mikroliegumi īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, un tajos noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Iesniedzēji uzskatīja, ka noteiktais atbalsts par šiem ierobežojumiem ir nesamērīgi mazs, tādējādi ierobežo viņu tiesības uz īpašumu. Esot pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips, jo nepamatoti noteikts vienāds atbalsta apmērs visiem meža īpašniekiem. Viņu ieskatā atbalstam būtu jāatšķiras atkarībā no konkrētā īpašuma vērtības un situācijas dabā.

Satversmes tiesa vērtēja, vai apstrīdētajās normās noteiktais atbalsta apmērs atbilst Satversmes 105.panta pirmajiem trim teikumiem un 91.panta pirmajam teikumam, pārbaudot, vai valsts izraudzītais kompensācijas mehānisms – ikgadējs atbalsts – ir ieviests pienācīgi, tostarp ievērojot samērīguma principu un tiesiskās vienlīdzības principu.

Tiesa uzsvēra, ka valstij ir plaša rīcības brīvība paredzēt kompensācijas mehānismu par tiesību uz īpašumu ierobežojumu, tomēr tā nevar tikt izmantota patvaļīgi. Tiesa secināja, ka ikgadējā atbalsta piešķiršanas sistēma ir balstīta uz to, ka atbalsts meža īpašniekiem tiek sniegts ilgtermiņā un tā mērķis nav segt katram meža īpašniekam individuāli aprēķinātu negūto peļņu, bet gan pēc vidējiem rādītājiem aprēķināto negūto peļņu. Valsts savas rīcības brīvības ietvaros var paredzēt arī atbalsta apmēru, kas netiek individualizēts. Turklāt atbalsta apmērs nav noteikts nemainīgi visam šim periodam, bet gan tiek noteikts konkrētam plānošanas periodam, ņemot vērā arī tirgus cenu izmaiņas. Tiesa secināja, ka atbalsta apmērs noteikts, pamatojoties uz objektīviem un racionāliem apsvērumiem, kā arī tas nav acīmredzami nesamērīgs.

Vērtējot, vai ir ievērots Satversmes 91.pantā nostiprinātais tiesiskās vienlīdzības princips, tiesa norādīja, ka likumā nav iespējams paredzēt katru individuālo situāciju un ikvienā situācijā, arī savstarpēji salīdzināmā, vienmēr būs tādi apstākļi, kas konkrētās personas gadījumā ir atšķirīgi. Svarīgi, ka šīs atšķirības ir būtiskas tieši kontekstā ar attiecīgā regulējuma mērķi.

Konkrētajā gadījumā Ministru kabinets nevar un tam nav pienākuma paredzēt tik diferencētu attieksmi, ka tiktu ņemti vērā katra konkrētā meža īpašnieka individuālie apstākļi. Turklāt apstrīdētajās normās paredzētā atbalsta metode ir vērsta tieši uz to, lai nodrošinātu atbalsta likmes atbilstību faktiskajai situācijai vairumā gadījumu. Ilgtermiņā visi meža īpašnieki ir tiesīgi saņemt vienādu atbalsta kopējo apmēru. Satversmes tiesa secināja, ka gan īpašnieki ar pieaugušiem un vērtīgiem mežiem, gan īpašnieki ar jaunaudzēm vai mazāk vērtīgām koku sugām atrodas vienādos apstākļos, un apstrīdētās normas pret viņiem paredz vienādu attieksmi, tādējādi nav pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips.

 

 

 

Pamanīji kļūdu?
Iezīmē tekstu un spied "ziņot par kļūdu".
Komentāri
Lai komentētu, autorizējies!
Autorizēties
Vēl no šīs rubrikas
Jaunā naudas atmazgāšanas plānā pārskatīs riskus Jaunā naudas atmazgāšanas plānā pārskatīs riskus
  •  
20.11.2026
Atsevišķu ķīmisko produktu prasības atliek līdz 2030.gadam Atsevišķu ķīmisko produktu prasības atliek līdz 2030.gadam
  •  
20.11.2026
Saistīto uzņēmumu darījumos mazinās dubulto UIN Saistīto uzņēmumu darījumos mazinās dubulto UIN
  •  
20.11.2026
Darbinieku nosūtīšanai ieviesīs vienotu e-deklarāciju Darbinieku nosūtīšanai ieviesīs vienotu e-deklarāciju
  •  
20.11.2026
Elektroauto izdevumiem un VID pārbaudēm precizēs UIN Elektroauto izdevumiem un VID pārbaudēm precizēs UIN
  •  
20.11.2026
EDS nevarēs pieslēgties ar internetbanku EDS nevarēs pieslēgties ar internetbanku
  •  
20.11.2026
Pieejams atbalsts patentu pieteicējiem
  •  
19.11.2026
Datu uzraugs nevar panākt Eiropola regulējuma atcelšanu
  •  
17.11.2026
Apdrošinātājiem vairāk jāskaidro atlīdzību process
  •  
17.11.2026
Atsevišķos strīdos tiesāšanās kļūs ievērojami dārgāka
  •  
17.11.2026
Valsts iestādēm vienkāršos gada pārskatu sagatavošanu
  •  
17.11.2026
Vai eksporta definīcijas maiņa skars 0% PVN?
  •  
16.11.2026
Daļa uzņēmēju gatavi iesaistīties konkurences pārkāpumā
  •  
16.11.2026
Rūpniecībai plāno vairāk bezmaksas emisijas kvotu
  •  
16.11.2026
Mazajiem tirgotājiem atcels kredīta starpnieku reģistrāciju
  •  
16.11.2026
Par mums Attālinātais līgums Ētikas standarts Sīkdatnes Lietošanas noteikumi un datu privātuma politika
Klientu apkalpošana
Tālrunis: 67280693
E-pasts: info@iZurnali.lv
Darba laiks: 8:00 – 16:30 (I-V)
Redakcija
Tālrunis: 22330714
E-pasts: redakcija@iZurnali.lv
Darba laiks: 8:00 – 16:00 (I-V)
Reklāma
Tālrunis: 29404257
E-pasts: janis@iZurnali.lv
Konferences un semināri
Tālrunis: 66915571
E-pasts: seminari@iZurnali.lv
Darba laiks: 8:00 – 16:00 (I-V)
Rekvizīti
SIA "Izdevniecība iŽurnāli"
Juridiskā adrese: Lastādijas iela 10, Rīga, LV-1050
Biroja adrese: Lastādijas iela 12, Rīga, LV-1050
Reģistrācijas numurs: 40103221835
PVN reģistrācijas numurs: LV40103221835
Swedbank, LV48HABA0551024842696
SEB banka, LV84UNLA0055004409856
© 2009 - 2026 SIA "Izdevniecība iŽurnāli"
MIA Logo