Piedāvājam oktobra “iFinanses” lasītāko rakstu TOP 3!
1.vieta – kļūdainā alga
Vislasītākais oktobrī ir Ineses Lapaines raksts “Darba devējs kļūdaini pārmaksājis algu – vai drīkst to ieturēt no nākamās algas?” (iFinanses, 15.10.2026.), kurā autore skaidro rīcību gadījumos, kad darba devējs konstatē pārmaksu darbiniekiem un informē viņu par pārmaksātās summas ieturējumu no nākamās darba algas.
Autore secina – fakts, ka darba devējs kļūdaini izmaksājis lielākas summas, vēl automātiski nerada tiesības to atprasīt un ieturēt DL 78.panta 1.daļā noteiktajā kārtībā, tādēļ pirms ieturējumu veikšanas darba devējam svarīgi ir izvērtēt, vai darbinieks, saņemot naudas summu kontā, varēja apzināties pārmaksu. Pārmaksas konstatēšana nedod darba devējam tiesības bez rakstveida pamatojuma vienkārši izmaksāt darbiniekam nākamajā mēnesī mazāku darba samaksu. Rīkojumā par ieturējumu veikšanu būtu saprotami norādāms radušās pārmaksas laikposms, aprēķins, faktiskie apstākļi un atprasījuma pamats.
Autore norāda, ka būtiski nošķirt divas situācijas – darbinieks atzīst darba devēja konstatēto pārmaksu vai apstrīd darba devēja prasījumu. Savukārt, nosakot konkrētas pārmaksas atmaksas kārtību, ir būtiski izvērtēt prasījuma juridisko pamatu, nevis automātiski piemērot visiem ieturējumiem vienādus ierobežojumus. Ja darbinieks atzīst prasījumu, rakstveidā saskaņots atmaksas grafiks ļauj skaidri fiksēt atmaksājamo un ieturamo summu un saudzē darbinieka ikdienas iztikas iespējas.
2.vieta – dalība konferencē
Otrajā vietā ir Igora Kukjana raksts “Dalība konferencē – komandējums vai parasta darba diena?” (iFinanses, 29.09.2026.), kurā autors analizē situāciju, kurā darbiniekam darba līgumā ir noteikta viena pastāvīga darba vieta, darbs nav saistīts ar regulāriem izbraukumiem, ir noteikts normālais darba laiks – 8 stundas dienā un 40 stundas nedēļā.
Pirms secināt, ka brauciens no Rīgas uz Jūrmalu ir komandējums, jānoskaidro, kāda darba vieta darbiniekam noteikta darba līgumā. Darba likuma (DL) 40.panta 2.daļas 4.punkts paredz, ka darba līgumā norāda darba vietu vai, ja darba pienākumu veikšana nav paredzēta kādā noteiktā darba vietā, norāda, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās. Savukārt šīs pašas daļas 1.punkts atsevišķi paredz darba līgumā norādīt darbinieka dzīvesvietu. Tātad arī pats DL nošķir darba vietu no darbinieka dzīvesvietas.
Komandējums jānošķir no darba brauciena. Ministru kabineta noteikumu Nr.969 3.punkts paredz, ka par darba braucienu uzskatāms darbinieka darbs, ja tas saskaņā ar darba līgumu vai amata aprakstu norisinās ceļā vai ir saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos. Tāpēc biroja darbinieka atsevišķs brauciens uz konferenci citā pilsētā parasti atbildīs komandējuma, nevis darba brauciena pazīmēm.
Ja darbinieks ceļā pilda darba devēja uzdevumus – piedalās attālinātā sanāksmē, gatavo prezentāciju, strādā uzņēmuma informācijas sistēmās, pēc darba devēja uzdevuma vada automašīnu vai citādi atrodas darba devēja rīcībā, šāds ceļā pavadītais laiks var būt darba laiks. Valsts darba inspekcija šos apstākļus tieši min kā piemērus darba laika kvalifikācijai.
Savukārt, ja darbinieks brauc ar vilcienu vai autobusu kā pasažieris, darba pienākumus neveic un var šo laiku izmantot pēc sava ieskata, ir pamats šādu periodu vērtēt kā atpūtas laiku. Tomēr arī šajā gadījumā nav iespējams noteikt absolūtu principu, ka jebkurš brauciens sabiedriskajā transportā vienmēr ir atpūtas laiks – jāvērtē konkrētie apstākļi un tas, cik lielā mērā darbinieks šajā laikā ir darba devēja rīcībā.
3.vieta – atskaites VID
Trešajā vietā ierindojas Lailas Kelmeres raksts “Kādas atskaites jāiesniedz VID, likvidējot uzņēmumu?” (iFinanses, 01.10.2026.), kurā autore skaidro secību, kā jārīkojas uzņēmuma likvidācijas gadījumā.
Uzņēmuma likvidācija vispārējā kārtībā saskaņā ar Komerclikuma normām aizņem noteiktu laika posmu. Ja uzņēmuma likvidācija notiek saskaņā ar dalībnieku lēmumu un ir notikusi iepriekšēja sagatavošanās šim notikumam, tad vidēji likvidācija var notikt ātrākais 2 mēnešu laikā, bet tā var arī ieilgt. Tāpēc uzņēmuma likvidācijas periodā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir jāiesniedz kārtējās atskaites, un likvidācijas noslēgumā jāiesniedz likvidācijas slēguma finanšu pārskats un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija.
Vispārējā kārtībā uzņēmuma likvidācija notiek saskaņā ar dalībnieku lēmumu, ko pieņem dalībnieku sapulcē. Līdz šai sapulcei valdei ir pienākums sniegt dalībniekiem pārskatu par iepriekšējo pārskata gadu un par sabiedrības darbību kārtējā gadā.
Kamēr notiek kreditoru prasījumu pieņemšana, pārbaudīšana un akceptēšana, esošās mantas realizācija, uzņēmumam ir pienākums VID iesniegt visas kārtējās atskaites, piemēram, darba devēja ziņojumu, ziņas par darba ņēmējiem, pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju, uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarāciju un citas, kas ir saistošas konkrētā uzņēmuma saimnieciskajai darbībai. Svarīgi, ka pirms likvidācijas slēguma finanšu pārskata sagatavošanas ir nokārtotas arī visas saistības pret valsti, proti, ir iesniegtas visas nodokļu deklarācijas un pārskati, samaksāti visi nodokļu un nodevu maksājumi, arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš. Likvidācijas slēguma pārskatu sagatavo par periodu no pārskata gada sākuma līdz datumam, kad uzņēmums pilnībā pārtraucis darbību un apmierinājis kreditoru prasības.
Savukārt UIN ir jāaprēķina un jāsamaksā īsi pirms sagatavo slēguma finanšu pārskatu, lai tajā neuzrādītos saistības pret valsti par nesamaksāto nodokli.
