Piedāvājam septembra “iFinanses” lasītāko rakstu TOP 3!

1.vieta – vidējā izpeļņa

Vislasītākais septembrī ir Ingas Zāles raksts “Vai atlīdzība jāiekļauj vidējā izpeļņā?” (iFinanses, 25.09.2026.), kurā autore skaidro, vai vidējās izpeļņas aprēķinā ietilpst Darba likumā (DL) minētās atlīdzības, kā arī par darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā.

Visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar DL izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem 6 kalendāra mēnešiem no darba algas, normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām. Darba samaksā, no kuras rēķina vidējo izpeļņu, neieskaita slimības naudu (darbnespējas periodā darbinieks veseļojas, nevis strādā), atvaļinājuma naudu (atvaļinājuma laikā darbinieks atpūšas), kā arī atlīdzību DL 74.panta 1. un 6.daļā noteiktos attaisnotas prombūtnes gadījumos (prombūtnes laikā darbinieks neveic darba līgumā nolīgto darbu). Autore ar piemēriem skaidro atšķirīgas situācijas un norāda, ka atlīdzība gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, netiek iekļauta vidējās izpeļņas aprēķinā.

2.vieta – PVN rēķini

Otrajā vietā ir Sabīnes Vuškānes raksts “Cik ilgā laikā izrakstāms PVN rēķins?” (iFinanses, 14.09.2026.), kurā autore turpina pētīt Valsts ieņēmuma dienesta uzziņu par pievienotās vērtības nodokļa rēķinu izrakstīšanas regularitāti. Autore uzsver, ka būtiski nodalīt divas dažādas termiņa skaitīšanas loģikas:

• vispārīgajā gadījumā rēķina izrakstīšanas termiņš ir 15 dienas no konkrētā darījuma brīža vai avansa saņemšanas;
• noteiktiem Eiropas Savienības (ES) pārrobežu darījumiem termiņš ir piesaistīts nākamā mēneša 15.datumam neatkarīgi no tā, vai darījums noticis mēneša sākumā vai beigās.

Dažādos piemēros autore skaidro, no kura brīža skaita termiņu un kad ir jāizraksta rēķins. Praksē vispirms jānosaka pareizais darījuma brīdis atbilstoši PVN likuma normām par preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas brīdi.

3.vieta – nodokļi veselības apdrošināšanai

Kā trešais lasītākais raksts šoreiz ir Martas Vētras raksts “Veselības apdrošināšanas atvērtā polise: kā piemērot nodokļus” (iFinanses, 04.09.2026.).

Autore norāda, ka darba devējam ir jāseko līdzi, cik liela apdrošināšanas prēmiju summa faktiski samaksāta par katru darbinieku. Ja kopējā par darbinieku samaksātā prēmiju summa pārsniedz likumā noteiktos ierobežojumus, pārsnieguma daļa kļūst apliekama ar algas nodokļiem. No šīs summas jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tā kā veselības apdrošināšanas līgumi bieži vien tiek slēgti uz gadu, izmaksas pakāpeniski noraksta saimnieciskās darbības izdevumos visa apdrošināšanas perioda laikā.

Savukārt apdrošinātāja izmaksātā atlīdzība, kas veikta tieši darbiniekam, uzņēmuma grāmatvedībā netiek uzskaitīta, jo uzņēmums šo naudu nesaņem un kā darījuma puse neiesaistās tās izmaksā.

Tādējādi uzņēmumiem, kas izmanto gan individuālās veselības apdrošināšanas polises, gan atvērtās apdrošināšanas programmas, svarīgākais uzdevums ir nodrošināt precīzu uzskaiti par katram darbiniekam attiecināmajām prēmijām. Tas ļauj savlaicīgi konstatēt iespējamu 10% vai 750 eiro limita pārsniegumu un korekti piemērot algas nodokļus.