Turpmāk iestādēm nevajadzēs ikvienu nelabvēlīgu administratīvo aktu obligāti nosūtīt ierakstītā pasta sūtījumā, bet tās varēs izvēlēties konkrētajai situācijai piemērotāko paziņošanas veidu.
Administratīvajās tiesās paredzēts arī paplašināt iespējas piedalīties tiesas sēdē videokonferences režīmā, atsakoties no līdzšinējiem papildu ierobežojošajiem kritērijiem.
Vienlaikus tiks samazināts fizisko personu datu apjoms administratīvajos aktos un tiesu nolēmumos. Dokumentos būs jāizmanto tikai tādi personas dati, kas nepieciešami konkrētajam procesam un personas identificēšanai.
Turpmāk valsts apmaksāts tulks tiks nodrošināts tikai gadījumos, kad tiesa, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, atzīs to par nepieciešamu.
Likumā tiks skaidri nostiprinātas arī uzņēmumu un organizāciju tiesības finansiālu grūtību gadījumā lūgt tās pilnībā vai daļēji atbrīvot no valsts nodevas vai drošības naudas samaksas administratīvajā procesā tiesā. Līdz šim likumā šāda iespēja bija paredzēta tikai fiziskām personām.
Savukārt, lai novērstu situācijas, kad procesuālās tiesības tiek izmantotas nevis savu tiesību aizstāvībai, bet tiesvedības nepamatotai kavēšanai, varēs piemērot procesuālas sankcijas par procesa dalībnieka pienākumu nepildīšanu, tiesas darba traucēšanu vai necieņu pret tiesu.
Ministru kabineta 2026.gada 1.septembrī atbalstītos grozījumus Administratīvā procesa likumā vēl izskatīs Saeimā.
