Uzskats, ka birojā būtisku darba vides risku nav, ir maldīgs, tie vienkārši ne vienmēr ir uzreiz pamanāmi. Reizēm tas ir gadiem nenoregulēts krēsls, nepareizā augstumā novietots monitors vai pat izdegusi lampiņa virs darba vietas. Katrs no šiem trūkumiem atsevišķi var šķist sīkums, tomēr tieši no tādiem veidojas darba vide, kurā cilvēks pavada lielu daļu savas dienas un dzīves. Tāpēc būtiski, vai uzņēmums tos laikus pamana un saprātīgi pārvalda.
Ilgstoša sēdēšana, darbs ar datoru, redzes sasprindzinājums, neatbilstošs apgaismojums vai mikroklimats, kā arī psihoemocionālā slodze ietekmē darbinieka veselību un darbspējas. Bieži problēma nav tajā, ka darba devējs neko nebūtu nodrošinājis. Uzņēmums ir nopircis labus krēslus, galdus, monitorus un citu aprīkojumu, bet darba vieta nav pielāgota konkrētajam cilvēkam vai darbinieks nezina, kā pieejamo aprīkojumu pareizi izmantot un pielāgot savām individuālajām vajadzībām. Tāpēc droša biroja darba vieta sākas nevis ar dārga krēsla iegādi, bet ar izpratni par to, kādi riski konkrētajā darba vietā pastāv un kā tos iespējams mazināt.
Ar ko jāsāk darba devējam
Darba aizsardzības likums (DAL) paredz, ka par darba aizsardzības sistēmas organizēšanu uzņēmumā atbild darba devējs. Tas nozīmē arī darba vides iekšējo uzraudzību un darba vides risku novērtēšanu.
