Tēma: nerezidents

Uzņēmumiem, kas papildus ierastajiem ikdienas darījumiem veic darījumus ar saistītām personām jeb kontrolētos darījumus, likums paredz vairākus pienākumus, un uzņēmuma vadībai ir jāseko līdzi tam, kādas prasības konkrētajā situācijā ir piemērojamas un kad tās jāizpilda. Praksē gan par šiem pienākumiem nereti atceras tikai gada beigās, kad tiek slēgts pārskata gads un gatavota pēdējā uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija.

Lielākajai daļai uzņēmumu gada pārskati jau ir apstiprināti un aprēķināta arī iepriekšējā gadā gūtā peļņa. Tāpēc šis ir īstais laiks atgādināt, kā piemērot nodokļus izmaksājamām dividendēm. Analizējam kāda lasītāja situāciju: uzņēmumam ir divi akcionāri – 51% pieder juridiskai personai, 49% – fiziskai personai. Kā šādā situācijā rēķina uzņēmumu ienākuma nodokli par dividendēm?

Turpinām apskatīt Senāta 2025.gada nozīmīgākos tiesas spriedumus nodokļu tiesību jomā. Šajā rakstā – 3 gadu termiņš atkārtota nodokļu pārkapuma konstatēšanai, nodokļu maksājumu izvērtēšana nerezidenta uzturēšanās atļaujas iegūšanai, muitas nodokļa piemērošana beramai kravai un priekšnodokļa atskaitīšana par darījumu ar fiktīvu uzņēmumu. Izskatām Senāta atziņas, kas ne vien papildina esošo tiesisko regulējumu ar skaidrojumiem, bet arī nosaka jaunus principus, kas turpmāk jāņem vērā, plānojot nodokļus un nodrošinot normatīvo aktu ievērošanu.

2025.gadā pieņemtie nolēmumi izgaismoja virkni būtisku jautājumu – sākot ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcības robežām un pierādīšanas pienākuma sadali līdz pat jaunai pieejai sarežģītu darījumu ekonomiskās būtības izvērtēšanā. Izskatām svarīgākās 2025.gada atziņas nodokļu strīdos.

Uzņēmums, pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, ir akreditēta laboratorija, kas sniedz medicīnisko izmeklējumu pakalpojumus Latvijā, nodrošinot profesionālu un kvalitatīvu audu histoloģisko izmeklēšanu. Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.pantam un Ministru kabineta noteikumiem Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” laboratorijas sniegtie pakalpojumi ir ar pievienotās vērtības nodokli  neapliekami darījumi. Uzņēmums šādu pakalpojumu ir sācis sniegt Zviedrijas medicīnas iestādei, kura nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāja. Materiāls izmeklējumiem tiek saņemts no Zviedrijas, savukārt pakalpojums tiek nodrošināts Latvijā. Vai šāds pakalpojums Eiropas Savienībā ir ar pievienotās vērtības nodokli neapliekams darījums? Vai darījumi, kas atbilst Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.pantam, ir ar pievienotās vērtības nodokli neapliekami darījumi, arī sniedzot pakalpojumus klientiem citās Eiropas Savienības valstīs?

Uzņēmumam atbilstoši savam darbības veidam un apmēram ir jāveic un jādokumentē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas risku novērtējums, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu gan uzņēmuma darbībai, gan tā klientiem piemītošos riskus. Kas jāņem vērā, vērtējot riskus?