Katrs vadītājs savā karjerā vismaz pāris reižu ieviesis kādu finanšu vadības sistēmu, kas uzņēmumā pārvalda ienākumus, izdevumus un pamatlīdzekļus (piemēram, “Horizon”, “Oracle E-Business Suite”, “SAP”, “Microsoft Dynamics 365”). Ņemot vērā, ka sistēmu piedāvājums ir visai plašs, tad var rasties situācija, ka uzņēmums finanšu vadībai izmanto pat vairākas sistēmas. Kā gudri pārvaldīt finanšu sistēmu ieviešanas procesu? Kādi nosacījumi jāievēro?

Pie grāmatvežiem straumēm plūstot fiziskas un juridiskas personas ar lūgumu palīdzēt reģistrēties kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem un sakārtot pagātnes problēmas. Kādēļ tieši tagad? Kur ir problēma?

Lai veicinātu vairāku nodokļu administrāciju pārrobežu sadarbību un kopīgu starpvalstu pārbaužu veikšanu, 2024.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Kādi ieguvumi būs nodokļu administrācijām un kādi – uzņēmumiem?

Kā jau ziņots iepriekš, 2021.gada 22.martā tika pieņemta jauna Eiropas Savienības direktīva 2021/514 par administratīvu sadarbību nodokļu jomā jeb DAC7, kas paredz pienākumu digitālo platformu operatoriem iesniegt informāciju nodokļu administrācijām par ienākumiem, kurus pārdevēji guvuši viņu platformās, bet dalībvalsts nodokļu administrācijām – automātiski apmainīties ar šādu informāciju. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija sniegusi skaidrojumus par direktīvas piemērošanu.

Šobrīd Starptautisko grāmatvedības standartu padome strādā pie jauna digitālā finanšu pārskatu standarta IFRS 18 izveides, lai to varētu prezentēt jau šī gada pirmajā pusgadā un praksē sākt lietot no 2027.gada. Apskatām, kādas izmaiņas gaidāmas tuvākajā nākotnē!

2023.gada 18.oktobrī Eiropas Centrālā banka (ECB) pieņēma lēmumu noslēgt digitālā eiro izpētes posmu, kas ilga divus gadus. Dota "zaļā gaisma" nākamajam digitālā eiro projekta posmam – sagatavošanās fāzes pirmajai daļai. Tas ļauj Eirosistēmai – ECB un eirozonas nacionālajām centrālajām bankām – turpināt darbu pie digitālā eiro analīzes un infrastruktūras ieviešanas izvērtēšanas.

Straujās ekonomikas digitalizācijas iespaidā beidzamajos gados īpašu popularitāti un uzticību iemantojušas dažādas digitālās platformas, ar kuru palīdzību komersantiem iespējams padarīt savus pakalpojumus pieejamus plašai klientu auditorijai. Restorānu, taksistu, transportlīdzekļu un dzīvokļu īstermiņu īres pakalpojumi šobrīd atrodas klikšķa attālumā. Tomēr līdz ar ekonomikas digitalizācijas radītajām ērtībām parādījušies arī atsevišķi riski – komersantu veiktie darījumi un gūtie ienākumi ir grūti izsekojami, un tie ne vienmēr pilnībā tiek atspoguļoti nodokļu deklarācijās.

Kā grāmatvedības dokumentus papīra formātā pārvērst elektroniskā formātā? Un vai digitalizētie nezaudē savu juridisko spēku un turpina būt kā pierādījums veiktajam darījumam? Ko pēc dokumenta digitalizēšanas darīt ar papīriem? Apskatīsim dažus piemērus!

Šobrīd efektīvi strādāt uzņēmuma valdē kļūst arvien grūtāk. It sevišķi, ja tas ir liels, kotēts vai valstij piederošs uzņēmums. Tas tādēļ, ka digitalizācijas, pandēmijas, ilgtspējas jautājumu un dažādu normatīvo prasību pieauguma rezultātā ir mainījies gan darba saturs, gan slogs. No valdes tiek gaidīts viss tas pats, kas agrāk, bet papildus tiek izvirzītas vēl vesela virkne jaunu prasību.

Žurnāla “iFinanses” iepriekšējos numuros (aprīlis – jūlijs) rubrikā “Nodokļu smilšu kaste” sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedras mācībspēkiem un studentiem pētījām kriptovalūtu jautājumus – sākot ar kriptovalūtu ieviešanu un izmantošanu dažādās valstīs, tostarp Latvijā, beidzot ar nodokļu aspektiem. Nākamo piedāvājam izpētīt tēmu par nodokļu piemērošanas izaicinājumiem sadarbības ekonomikā, kas galvenokārt asociējas ar tādām digitālajām platformām kā “Airbnb” un “Uber”.

Virtuālās valūtas jau sen vairs nav svešvārds mūsu leksikā, bet kā ir ar šīs jomas likumdošanu? Vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem kriptovalūtas ir uzskatāmas par likumīgu maksāšanas līdzekli? Kāpēc šajā jomā ir nepieciešams globāls regulējums?