Valsts ieņēmumu dienests informē par 2024.gada aprīlī veiktajiem grozījumiem normatīvajos aktos nodokļu administrēšanā, kā arī sniedz īsu skaidrojumu.

Normatīvajos aktos paredzēts, ka, veicot darbības ar naftas produktiem, tirgotājam obligāti jāuzstāda videonovērošanas kameras. Kur un kā tās uzstādīt? Skaidro Valsts ieņēmumu dienests uzziņā Nr. 10-10/2755.

Valsts ieņēmumu dienests informē par 2018.gada decembrī veiktajiem grozījumiem normatīvajos aktos nodokļu administrēšanā, kā arī sniedz īsu skaidrojumu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz skaidrojumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu no 01.01.2018. reģistrētiem iekšzemes PVN maksātājiem, kas veic darījumus, kas saistīti ar būvniecības pakalpojumiem un dažādu būvizstrādājumu piegādi, piemērojot īpašo PVN piemērošanas režīmu.

Pirms uzstādīt videonovērošanas ierīces darbavietā, darba devējam ir jāizvērtē, vai videonovērošana ar mērķi kontrolēt darbiniekus darbavietā ir pamatota un likumīga un vai tādējādi netiek aizskartas darbinieku tiesības uz privātumu.

Jau no darbā pieņemšanas līdz pat darba attiecību izbeigšanas brīdim un ilgāk ikviena darba devēja rīcībā ir fizisko personu dati, kas tiek dažādi apstrādāti. Tiesa, darba devēja "rokas nav brīvas" – ir virkne likumdošanā noteiktu ierobežojumu personas datu apstrādē.

2015.gada decembrī Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija panāca vienošanos par jauniem fizisko personu datu aizsardzības noteikumiem. Rezultātā 2016.gada aprīlī tika pieņemti 2 pamatdokumenti, kas veidos jaunu normatīvi tiesisko bāzi fizisko personu datu aizsardzības jomā, – Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas pārsvarā attiecas uz privāto sektoru un Datu aizsardzības direktīva attiecībā uz policijas un krimināltiesību nozari.

Mūsdienu informācijas tehnoloģiju laikmetā darba devējiem ir pieejams arvien vairāk līdzekļu, lai nodrošinātu darbinieku kontroli un darba procesa uzraudzību darba vietās un pat ārpus tām. Cik tālu var sniegties darba devēja kontroles robežas? Šajā rakstā un tā turpinājumos informēšu par darbinieku kontroles un darba procesa uzraudzības veidiem.

Kādi dokumenti ir jānoformē, lai iepirktu alkoholiskos dzērienus (alu un vīnu) no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma un sāktu šo dzērienu tirdzniecību? Kā ir jābūt noformētai pavadzīmei, kura satur akcīzes preci? Kurš ir atbildīgs par akcīzes nodokļa (AN) nomaksu, kāda ir nomaksas kārtība? Lai atrastu atbildes uz šiem jautājumiem, publikācijā autore ir apkopojusi un analizējusi piemērojamo normatīvo aktu prasības. Publikācijas 1.daļā lasiet par AN maksātājiem un likmēm, licences saņemšanu un normām, kas attiecas uz mazumtirdzniecību.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka 01.01.2014. stāsies spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (likums), kas paredz alkohola mazumtirgotājiem ievērot virkni jaunu prasību attiecībā alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību.

Kopš 2011.gada 1.novembra spēkā ir grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), ieviešot 8.panta 1.1 daļu, kurā teikts, ka kreditēšanas pakalpojumu patērētājam drīkst sniegt kapitālsabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai. Ņemot vērā, ka minētie grozījumi vēl arvien izraisa virkni jautājumu, iFinanses.lv redakcija ir lūgusi Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) sniegt skaidrojumu – vai sabiedrība, kuras saimnieciskā darbība nav patērētāju kreditēšana, drīkst izsniegt aizdevumus saviem darbiniekiem, valdes locekļiem un īpašniekiem – fiziskām personām, ja šīm sabiedrībām nav izņemta attiecīga licence? Vai arī ar veiktajiem grozījumiem jāsaprot, ka darbinieku kreditēšana turpmāk ir liegta? Publicējam PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta Finanšu pakalpojumu uzraudzības daļas vadītāja Anda Priedīša skaidrojumu.