Saeima galīgajā lasījumā ir pieņēmusi grozījumus likumā "Par grāmatvedību" (Likums), kas paredz ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu, kuru no šā gada 1. jūlija nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests (VID), informē Saeimas Preses dienests.

Grozījumi Likumā paredz, ka tiks ieviests ārpakalpojuma grāmatvežu publiskais reģistrs, un tajā pakalpojuma saņēmējs varēs pārliecināties par attiecīgās personas tiesībām sniegt ārpakalpojuma grāmatveža pakalpojumus.

Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju un pieredzi apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējā kontroles sistēmas kopija un licencēšanas pieteikums, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija. Licenci izsniegs uz pieciem gadiem, un pēc tam to varēs pārreģistrēt. Par licences saņemšanu vai tās pārreģistrāciju noteikta valsts nodeva 100 eiro apmērā. 

Ārpakalpojuma grāmatveža kvalifikācijai būs jāatbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai, ko apliecina attiecīgs izglītības dokuments grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, un būs nepieciešama vismaz trīs gadu pieredze grāmatvedības jomā. Tāpat, lai sniegtu grāmatvedības pakalpojumus ārpakalpojumā, personai būs jāreģistrē sava saimnieciskā darbība vai arī jāreģistrējas komercreģistrā.   

Noteikts, ka par ārpakalpojuma grāmatvedi nevarēs būt persona, kura ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju darbībā vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, un kura nav reabilitēta vai kurai nav noņemta vai dzēsta sodāmība. 

Par pieredzi apliecinošu dokumentu varēs uzskatīt darba līgumu par personas nodarbināšanu grāmatveža palīga vai grāmatveža amatā vismaz trīs gadus. Savukārt, ja persona pati sniedz grāmatvedības ārpakalpojumu, tad par pieredzi apliecinošu dokumentu varēs uzskatīt uzņēmuma līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu. 

Likums grozīts, lai ieviestu "Moneyval" ekspertu ieteikumus grāmatvedības jomā. Grozījumi noteic ārpakalpojuma grāmatvežu darbības tiesiskos pamatus, nodrošinās šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī sekmēs stabilu, kvalitatīvu un uzticamu grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu.

Patlaban grāmatvedības pakalpojumus Latvijā var sniegt salīdzinoši plašs personu loks, profesija nav reglamentēta un nav noteikti profesionālās kvalifikācijas kritēriji. VID dati liecina, ka Latvijā grāmatveža ārpakalpojumus sniedz apmēram 7200 personas, un liela daļa no tām strādā, nereģistrējot savu darbību. Tāpat esot arī uzņēmumi, kas faktiski savu grāmatvedību kārto ārpakalpojumā, bet to nenorāda. Tādējādi potenciālais nedeklarētais grāmatvedības pakalpojumu tirgus tiekot vērtēts vairāk nekā 22 milj. eiro apmērā.    

Izmaiņas Likumā noteic, ka ārpakalpojuma grāmatveži savus pakalpojumu bez licences varēs sniegt līdz 2023. gada 1. jūlijam, savukārt par ārpakalpojuma grāmatvedi bez atbilstošas profesionālās kvalifikācijas varēs strādāt līdz 2025. gada 1. jūlijam.