Dažreiz šķiet, ka noteikumi ir vienkārši: ja uzņēmums pārkāpj likumu, valsts to soda. Taču dzīvē viss ir sarežģītāk. Ir brīži, kad pats sods kļūst par problēmu – nevis tāpēc, ka pārkāpuma nebūtu bijis, bet gan tādēļ, ka valsts rīcība vairs nav ne saprātīga, ne taisnīga. To uzskatāmi atklāj divas līdzīgas lietas, kas nonāca Eiropas Savienības Tiesā. Abas – par čeku neizsniegšanu klientiem.
Par ko bija lietas
Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumos lietās C‑605/23 un C‑733/23 strīds bija par ēdināšanas uzņēmumiem Bulgārijā. Abos gadījumos nodokļu inspektori konstatēja vienu un to pašu pārkāpumu – klientiem netika izsniegti kases čeki. Valsts rīcība bija barga – ne tikai naudas sods, bet arī telpu slēgšana uz 2 nedēļām. Tomēr, iedziļinoties detaļās, kļuva skaidrs, ka problēma ir nevis pats pārkāpums, bet gan tas, kā valsts izmanto savu varu.
Pirmajā lietā runa bija par nelielu ēdināšanas uzņēmumu. Nodokļu inspektori ieradās kā parasti klienti, nopirka ēdienu un nesaņēma kases čeku. Vēlāk, pārbaudot kasi, viņi atklāja, ka tajā ir vairāk naudas, nekā uzrādīts grāmatvedībā. Valsts secināja, ka daļa darījumu nav reģistrēti, un par to uzlika naudas sodu. Ar to nepietika – tika pieņemts lēmums aizzīmogot uzņēmuma telpas uz 14 dienām, faktiski liedzot tam strādāt.
Uzņēmums vērsās tiesā, lūdzot apturēt telpu slēgšanu, kamēr notiek strīds. Taču izrādījās, ka tiesai “rokas ir sasietas”. Saskaņā ar Bulgārijas likumiem tiesa drīkstēja vērtēt tikai vienu jautājumu – vai uzņēmumam telpu slēgšanas dēļ radīsies būtisks vai grūti novēršams kaitējums. Tiesa nedrīkstēja pārbaudīt, vai pats valsts lēmums ir pamatots, likumīgs vai samērīgs.
