Tēma: darba līgums

Lai uzņēmums varētu sekmīgi strādāt, attīstīties un sasniegt izvirzītos mērķus, vajadzīga teicama darba organizācija un pareiza darbinieku darba laika plānošana. Viens no instrumentiem, kas palīdz efektīvāk izmantot darbaspēku, ir darba laika kalendārs.

Uzņēmumā strādā darbinieks, kurš vienu darba dienu nedēļā pilda klientu apkalpošanas centra konsultanta pienākumus, bet pārējās nedēļas dienas palīdz noliktavā, organizējot piegādes. Katram darba pienākumam ir noteikta atšķirīga darba samaksa un darba vadītājs. Kā organizēt darba laika uzskaiti darbiniekiem, kuri vienā uzņēmumā veic pienākumus vairākās struktūrvienībās?

Darbiniekam darba līgumā noteikts nepilns darba laiks – 25 stundas nedēļā, un darba grafiks tiek saskaņots ar darbinieku. Piemēram, darbs tiek veikts otrdienā 4 stundas, trešdienā 9 stundas, ceturtdienā 12 stundas. Kā aprēķināt darba samaksu – vai visas 25 stundas jāapmaksā kā normālais darba laiks, vai daļa jāuzskaita kā virsstundas? Vai drīkst nodarbināt darbinieku mazāk nekā 40 stundas nedēļā, bet atsevišķā dienā – 12 stundas?

Uzņēmums noslēdz trīspusēju līgumu ar izglītības iestādi un izglītojamo par praktikanta apmācību atbilstoši normatīvo aktu prasībām. No uzņēmuma līdzekļiem plānots piešķirt stipendiju, kas pārsniegs 280 eiro mēnesī. Vai, noslēdzot vienošanos par stipendijas izmaksu atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.484 “Kārtība, kādā organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības” 9.8.apakšpunktam, starp uzņēmumu un izglītojamo veidojas darba attiecības? Vai stipendijai virs 280 eiro tiek piemēroti darbaspēka nodokļi? Kādas atskaites jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, un kādi ienākuma kodi jānorāda?

Prēmijas un pabalsti ir darba devēja iespēja motivēt un atbalstīt darbiniekus, taču vienlaikus to piemērošanas nosacījumi būtiski atšķiras privātajā un publiskajā sektorā. Kādas ir šīs atšķirības?

Persona 1996.gadā ieguva “Turības mācību centra” (tagad – “Biznesa augstskola Turība”) grāmatveža kvalifikācijas diplomu. Šobrīd ar šo kvalifikāciju nav iespējams iegūt ārpakalpojuma grāmatveža licenci, jo iegūtā izglītība neatbilst noteiktajām prasībām. Tomēr šī kvalifikācija der, lai strādātu par grāmatvedi. “Biznesa augstskola Turība” nevar izsniegt izziņu, kas apliecinātu, ka iegūtais diploms atbilsts pirmā līmeņa profesionālajai augstākajai izglītībai. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests bez šādas izziņas nevar izvērtēt, vai iegūtā izglītība atbilst prasībām licences izsniegšanai. Kā personai rīkoties šādā situācijā?

Lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu, 2025.gada 19.augustā valdības sēdē pieņemti grozījumi Darba likumā, informē Ministru kabinets.

Turpmāk pašnodarbinātajiem tāpat kā darba ņēmējiem bezdarbnieka statusu piešķirs un saglabās, ja netiek gūti ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām apliekamie ienākumi, izņemot, ja cilvēks ienākumus ir guvis par darba izpildes periodu pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas, to paredz grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, informē Labklājības ministrija.