Finanšu ministrija sagatavojusi grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, lai nodrošinātu vienveidīgu izpratni par likuma normu piemērošanu, kā arī papildinātu ar jaunām normām atbilstoši pašreizējai ekonomiskajai situācijai. Tāpat grozījumi nepieciešami, lai daļēji ieviestu Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027.gadam pasākumus.

Likuma grozījumi 19.decembrī nodoti publiskajai apspriešanai, kura ilgs līdz 2026.gada 2.janvārim.

Plānots papildināt likuma 17.pantu ar 1.¹daļu, kas nosaka, ka, izpildoties Darba likuma 75.²pantā ietvertajiem nosacījumiem, uz būvuzņēmēju ir attiecināmi tie paši nosacījumi, kas uz darba devēju. Ja likuma 17.pantā noteiktos darba devēja pienākumus, piemēram, algas nodokļa iemaksu budžetā, izpilda būvuzņēmējs, kas apakšuzņēmējam ir nodevis līgumsaistību izpildi, tad šie pienākumi par attiecīgo periodu nav attiecināmi uz darba devēju apakšuzņēmēju. Būvuzņēmējs var vērsties pie apakšuzņēmēja ar regresa prasību budžetā nomaksātā algas nodokļa apmērā. 

Grozījumos precizēts likuma 6.panta nosaukums, definēts, kas likuma izpratnē ir algas nodokļa grāmatiņa. Šis pants papildināts ar trešo daļu, kas nosaka, ka iekšzemes nodokļa maksātājam informācija Valsts ieņēmumu dienestam, kas pamato nodokļa atvieglojumu piemērošanu, jāiesniedz pirms gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas datuma.

Jaunā redakcijā izteikts likuma 19.panta 6.daļas 1.punkts, nosakot, kā persona, kas ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, taksācijas gadā Latvijā guvusi vairāk nekā 75% no saviem kopējiem ienākumiem, iesniedzot deklarāciju, pamato savas tiesības uz nodokļa atvieglojumiem un papildu atvieglojumiem (informāciju par apgādībā esošām personām vai invaliditāti).

Likuma 8.pants papildināts ar normām, kas nosaka, ka par ienākumu nav atzīstami klientu lojalitātes programmas ietvaros nodokļa maksātājam maksājuma kontos ieskaitītie naudas līdzekļi (ja tas nav saistīts ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību), nolūkā veicināt bezskaidras naudas norēķinus vai šādus norēķinus pie konkrēta preču pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja.

Paredzēts, ka norma par ienākumu neatzīšanu netiek piemērota azartspēļu un izložu organizētāju un pakalpojumu sniedzēju veiktajām naudas atmaksām, jo šajā nozarē pastāv augsts ēnu ekonomikas risks un atvieglojumu piemērošana būtu papildus faktors, kas veicinātu atkarību rašanos.

Likuma 9.panta 1.daļas 35.punkts papildināts ar “e“ apakšpunktu, kas paredz atbrīvot no aplikšanas ar nodokli dāvinājumus, kas saņemti no maksātāja laulātā pirmās pakāpes radinieka vai maksātāja pirmās pakāpes radinieka laulātā.

Likuma 9.panta 1.daļas 42.punktā noteikts, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverts un ar nodokli netiek aplikts atbalsts Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekta īstenošanai, kā arī Modernizācijas fonda projekta īstenošanai.

Likuma 11.⁹pants papildināts ar 7.⁵daļu, kas nosaka, ka tad, ja nodokļa maksātājs kapitāla pieauguma aprēķinā izmanto aktualizēto nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, tad šajā aprēķinā nav ietverama veikto ieguldījumu vērtība.

Likumprojektā ietverta virkne citu grozījumu.