Jūlijā tika izsludināti grozījumi likumā “Par grāmatvedību”, lai ieviestu “Moneyval” rekomendācijas, sakārtotu grāmatvedības ārpakalpojumu nozari, celtu grāmatvedības pakalpojumu kvalitāti un mazinātu ēnu ekonomiku, ieviešot ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu. Pēc šīs ziņas publiskošanas grāmatvežu vidū radās satraukums par gaidāmajām izmaiņām. "iFinanses" redakcijā saņēmām virkni jautājumu, tāpēc devāmies uz interviju pie Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktores Agneses Rudzītes.

Uzreiz gribu vērst uzmanību, ka runa ir par grāmatvežu licencēšanu, nevis sertificēšanu. Daudzi tās jauc. Licence ir atļauja veikt kādu darbību. Lai to saņemtu, netiks pārbaudīts zināšanu līmenis, tikai izglītības dokuments.

Kāpēc nepieciešama grāmatvežu licencēšana?

Tam ir divi iemesli. Pirmais – valstī šobrīd ir ārkārtīgi daudz grāmatvežu, viņi redz visus darījumus un ietekmē ēnu ekonomikas apjomu. Ārpakalpojumu grāmatveži apkalpo 40% uzņēmumu un iestāžu, tas ir daudz, tā ir milzīga atbildība. Otrais – naudas atmazgāšanas riski. Ārvalstu eksperti, novērtējot situāciju Latvijā, jau atkārtoti rekomendējuši izstrādāt prasības, kas grāmatvežiem jāizpilda, lai varētu strādāt šajā profesijā. Tad patērētājs varēs paļauties, ka saņem kvalitatīvu pakalpojumu. Šobrīd nav ierobežojumu – kāds, kurš vakar bija, piemēram, taksists, šodien var sākt strādāt par grāmatvedi. Pašlaik Latvijā strādā ap 7200 grāmatveži, kurus īsti nevaram pārbaudīt. Tirgus ir jāsakārto. Arī paši nozares pārstāvji jau ilgu laiku izrādījuši vēlmi šo jomu sakārtot, tiesa, viņi vēlas stingrāku zināšanu novērtēšanu, bet tas šobrīd nav mūsu uzdevums.

Ilgu laiku tika runāts, ka Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA) veiks obligāto sertificēšanu, pārliecinoties par grāmatvežu darba kvalitāti. Kāpēc tomēr šie jautājumi tagad ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārziņā?

LRGA joprojām veic sertifikāciju. Nejauksim sertificēšanu ar licencēšanu! LRGA balstās uz starptautiskajiem standartiem, nodrošina regulāras apmācības utt. Jā, asociācijai bija ideja to visu ieviest kā obligātu prasību valstī, bet saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju šobrīd no 7200 Latvijā esošiem ārpakalpojumu grāmatvežiem LRGA biedri ir aptuveni 300. Līdz ar to uzspiest visiem vienādus nosacījumus, piespiežot mācīties, nebūtu godīga konkurence, bet gan liels administratīvais slogs, kas sadārdzinātu šo procesu. Veicot budžeta aplēses, sapratām, ka VID licence vienam grāmatvedim izmaksās aptuveni 100 eiro, savukārt pēc LRGA aprēķina tie bija vidēji 1500 eiro. Valsts šo pakalpojumu var nodrošināt lētāk.

Kā tapa licencēšanas koncepcija? Vai nozares eksperti tajā piedalījās?

Jā, sākotnēji tā bija tieši LRGA iniciatīva, mēs par to jau ilgi bijām runājuši, bet tagad tas jau ir neatliekami. Idejas attīstība vilkusies ilgi un smagnēji tirgus dalībnieku diskusiju dēļ, jo viedokļi ir diametrāli pretēji. Kāds uzskatīja, ka licencēšanai jābūt vienkāršai, cits, ka prasībām jābūt ļoti augstām. Mēģinājām rast vidusceļu, lai sāktu nozares sakārtošanu, jo šobrīd, dodoties pārbaudēs, pamanām, ka ir grāmatveži, kuri joprojām neko nav dzirdējuši par naudas atmazgāšanas novēršanas prasībām, kas uz viņiem attiecas jau no 2008.gada.

Vai licencēšana sāksies jau no nākamā gada 1.janvāra?

Jā, šobrīd paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī, bet tam vēl priekšā trīs lasījumi un diskusijas Saeimā, tāpēc pilnīgi droši vēl neko nevaru apgalvot. Iespējams, termiņi nedaudz pagarināsies, jo VID neuzsāks sistēmu izveidi, kamēr likums nebūs nonācis vismaz otrajā lasījumā. Mums jau ir bēdīga pieredze ar mikrouzņēmumu likumdošanu – decembrī pēkšņi noteikumi mainījās, kad bijām jau ieguldījuši resursus sistēmu izveidē. Licencēšanu reāli uzsāksim, kad būs izstrādāti un apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kuros niansēti būs atrunāta licenču izsniegšanas un saņemšanas kārtība. Šobrīd skaidrs ir tikai ietvars, par sīkumiem vēl jādiskutē.

Vai paredzēts arī kāds pārejas posms?

Protams! Ja viss notiks pēc plāna un jaunie noteikumi stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī, tad līdz 2022.gada 1.februārim drīkstēs strādāt arī bez licences. Dosim laiku grāmatvežiem, kuriem nav nekādas izglītības, izmācīties koledžā. Esam padomājuši arī par pensionētiem grāmatvežiem – viņi drīkstēs strādāt līdz 2026.gadam. Tikmēr būs jāizdomā, kā pārstrukturēties atbilstoši savām vēlmēm un iespējām. Un vēl līdz 2024.gadam licences varēs saņemt arī tie, kuri spēs uzrādīt apliecinājumu, ka ir uzsākuši mācības. Domāju, ka laika pietiks visiem.

Pēc ziņas par grāmatvežu licencēšanu publicēšanas “iFinansēs” saņēmām virkni lasītāju jautājumu. Gribu uzdot vairākus no tiem! “Vai ir korekti prasīt grāmatvedim, kurš ir pensijā un kura ienākumi no grāmatvedības pakalpojumu sniegšanas gadā nepārsniedz 500 eiro, pirkt licenci par 100 eiro?”

Mani šī aina nepriecē. Reiz bijām pārbaudē pie uzņēmuma, kurā grāmatvedis par viena klienta apkalpošanu saņēma 2 eiro mēnesī. Kā šāds uzņēmums var eksistēt? Licence būs derīga piecus gadus, un tā maksās 100 eiro. Ja tas šķiet pārāk dārgi, nozare grib dzīvot melos. Šī joma ir jāsakārto, bet mēs negribam sākt ar izglītības prasību celšanu, drīzāk – motivēt iziet ārā no ēnu ekonomikas un rosināt apzināties naudas atmazgāšanas riskus.

Pilnu interviju lasiet drukātā žurnāla "iFinanses" oktobra numurā!

Visu oktobri žurnāla "iFinanses" 2020.gada abonementam speciāla cena - 80 eiro. Vairāk par abonēšanas iespējām sadaļā ABONĒŠANA!