Ziemassvētki pagājuši, un visai dinamiski jau ir iesācies jaunais gads. Tomēr vēl pavisam nedaudz atskatīsimies uz 2024.gadu, iepazīstoties ar decembra "iFinanses" lasītāko rakstu TOP3!

1.vieta – jaunais algas aprēķins

Šis gads ir ieviesis būtiskas pārmaiņas algas aprēķinā, jo ir mainīts 7 gadus esošais, visai sarežģītais algas aprēķina algoritms, kas radīja galvassāpes gan grāmatvežiem, gan darbiniekiem. Svarīgākās izmaiņas ir apkopojusi Līga Alberliņa publikācijā “Algas nodokļi no 2025.gada” (iFinanses.lv, 19.11.2024.).

“Atkal ir ieviests fiksētais mēneša neapliekamais minimums – 510 eiro apmērā, kurš pilnā apmērā neatkarīgi no bruto algas lieluma tiks piemērots katru mēnesi tajā ienākuma gūšanas vietā, kurā būs iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. Savukārt pensionāriem neapliekamais minimums ir dubultots līdz 12 000 eiro gadā jeb 1000 eiro mēnesī, ar iespēju to piemērot dalīti algai un pensijai,” skaidro autore.

Autore norāda: “No šī gada ir ieviestas divu pakāpju iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresīvās likmes:

  • likme 25,5% apmērā, kas tiks piemērota gada apliekamā ienākuma daļai, kas nepārsniedz likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (likums par VSA) noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru – 105 300 eiro gadā (8775 eiro mēnesī);
  • likme 33% apmērā tiks piemērota gada apliekamā ienākuma daļai, kas pārsniedz likumā par VSA noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru.

IIN no mēneša apliekamā ienākuma būs 25,5%, tādēļ grāmatvedis darba algas aprēķinā piemēros vienu likmi neatkarīgi no bruto algas apmēra. Likmi 25,5% piemēros arī gadījumos, kad nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa vai darba vieta nav norādīta kā pamatdarbs. Šī likme tiks piemērota algota darba ienākumam visās ienākuma gūšanas vietās (visās darba vietās). Likme 33% apmērā tiks piemērota, iesniedzot gada deklarāciju, apliekamajam ienākumam virs 105 300 eiro gadā, aprēķinot summas limita 1/12 daļu jeb 8775 eiro par katru mēnesi.”

Tāpat L. Alberliņa atgādina: “Jaunās likmes tiks piemērotas visiem personas ienākumiem, tostarp darba algai, ienākumam no saimnieciskās darbības, ienākumam no intelektuālā īpašuma, ko izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija u.c.”

“Lielo ienākumu saņēmējiem tiek ieviesta jauna papildu IIN likme 3% apmērā ienākumiem, kas pārsniedz 200 000 eiro gadā. Šī papildu likme būs jāmaksā rezumējošā kārtībā, iesniedzot taksācijas gada ienākumu deklarāciju, no kopējā taksācijas gada ienākuma pārsnieguma virs 200 000 eiro. Ar papildu likmi apliekamajā bāzē ietilps gan algota darba ienākumi, gan saimnieciskās darbības ienākumi, gan ienākumi no kapitāla pieauguma, gan ienākumi no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, tātad arī no dividendēm un procentu ienākuma.”

Ieviesto izmaiņu mērķis ir vienkāršot IIN piemērošanu un mazināt darbaspēka nodokļu slogu darba ņēmējiem ar zemu un vidēju atalgojumu, tādā veidā sniedzot finansiālu ieguvumu. Tad jau redzēsim, ko tas būs devis, saņemot algu par janvāri.

2.vieta – e-rēķinu risinājuma izvēle

Jau no šī gada 1.janvāra norēķinos ar valsts un pašvaldību iestādēm ir jāizmanto e-rēķini. Bet no 2026.gada tie būs jāizmanto arī starp Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem. Tomēr e-rēķinu sūtīšanai un saņemšanai ir pieejami vairāki veidi, tāpēc Elvis Kvalbergs publikācijā “Kādu e-rēķinu risinājumu izvēlēties?” (iFinanses.lv, 25.11.2024.) palīdz izvēlēties atbilstošāko.

Praksē darbam ar e-rēķiniem jeb strukturētajiem rēķiniem ir pieejami dažādi veidi, tostarp gan bezmaksas, gan maksas risinājumi. Bezmaksas risinājums, ko nodrošina valsts, ir portālā Latvija.gov.lv pieejamā e-adreses ziņojuma e-rēķina forma. “Šajā risinājumā iespējams manuāli aizpildīt e-rēķina formu un nosūtīt saņēmējam uz e-adresi. Ja nepieciešams nosūtīt dokumentus par preču piegādi, izmantojot šo risinājumu, no preču pavadzīmes-rēķina divu dokumentu kopuma e-rēķins nosedz tikai rēķina daļu. Šī risinājuma trūkums ir manuāla darba nepieciešamība, kas var prasīt vairāk laika. Tāpēc šis risinājums ir piemērots uzņēmumiem ar nelielu rēķinu apjomu ikdienā,” norāda E. Kvalbergs.

Arī grāmatvedības un uzņēmuma vadības programmas piedāvā dažādas iespējas e-rēķinu izveidošanai, sūtīšanai un saņemšanai. “Ja grāmatvedības sistēma atbalsta e-rēķinus, tie parasti tiek nodrošināti divos veidos – strukturētā rēķina ģenerēšana un sūtīšana pa e-pastu, pievienojot XML datni (ja nepieciešams, arī PDF rēķinu vai citas saistītas datnes), vai strukturētā rēķina augšupielāde Latvija.gov.lv portālā, lai to nosūtītu uz e-adresi. Daudz ērtāks un ātrāks veids e-rēķinu sūtīšanai ir izmantot e-rēķinu operatoru pakalpojumus, kas ir integrēti ar konkrēto grāmatvedības vai biznesa vadības programmatūru. Ja rēķins XML formātā tiek saņemts pa e-pastu, tas manuāli jāapstrādā, lai ievietotu grāmatvedības sistēmā. Ja rēķins tiek saņemts PDF formātā, papildus jāveic atpazīšana – vai nu manuāli, vai ar “CostPocket” vai cita līdzīga rīka palīdzību. Savukārt, izmantojot e-rēķinu operatoru, šie starpposmi tiek izlaisti, jo rēķins automātiski nonāk grāmatvedības sistēmā ar visu nepieciešamo detalizēto informāciju. Pēc tam, kad rēķins jau ir sistēmā, pirms iegrāmatošanas tas tiek pārbaudīts un apstiprināts.” Svarīgi piebilst, ka uzņēmumi var brīvi izvēlēties e-rēķinu operatoru, ņemot vērā savas grāmatvedības vai biznesa vadības sistēmas funkcionalitāti.

Vēl viens risinājums ir PEPPOL tīkls. “PEPPOL ir Eiropas rēķinu apmaiņas tīkls, kas nodrošina strukturētu rēķinu nosūtīšanu klientiem ārpus e-rēķinu operatoru vai to sadarbības partneru tīkla. Izmantojot šo starptautisko tīklu, iespējams sūtīt e-rēķinus gan Latvijas, gan citu Eiropas valstu uzņēmumiem un iestādēm. E-rēķinu operatoru un PEPPOL tīkla izmantošanas priekšrocība ir automātiska e-rēķinu plūsma gan starp vietējiem un starptautiskiem uzņēmumiem, gan valsts sektoru,” norāda autors.

Ieteicams izvēlēties tādu e-rēķinu risinājumu, kas būs piemērots arī uzņēmuma izaugsmei un nākotnes vajadzībām.

3.vieta – darba laika kalendārs 2025.gadam

Šomēnes topu noslēdz Ingas Zāles publikācija “Darba laika kalendārs 2025.gadam un tā izmantošana” (iFinanses.lv, 21.10.2024.).

Lai uzņēmums varētu sekmīgi strādāt, attīstīties un sasniegt izvirzītos mērķus, vajadzīga teicama darba organizācija un pareiza darbinieku darba laika plānošana. “Sagatavojot darba grafikus, nepieciešams kontrolēt, lai darbinieka darbs pārskata periodā nepārsniegtu normālo darba laiku (pārsnieguma gadījumā veidojas virsstundas) vai – otrādi – lai darbiniekam piešķirtu pietiekamu darba stundu skaitu, un neveidotos dīkstāve darba devēja vainas dēļ,” skaidro autore.

Plānojot darba laiku, jāņem vērā arī svētku dienas un pārceltās dienas, lai darbiniekiem neveidotos virsstundas un darba devējam nerastos pienākums par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā maksāt dubultā. “2025.gadā ir 2 darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, proti, 2.maijs iekrīt starp svētku dienu, 1.maiju, un sestdienu, 3.maiju, bet 17.novembris iekrīt starp svētdienu, 16.novembri, un svētku dienu, 18.novembri. Līdz ar to darba diena no piektdienas, 2025.gada 2.maija, tiek pārcelta uz sestdienu, 2025.gada 10.maiju, un darba diena no pirmdienas, 2025.gada 17.novembra, tiek pārcelta uz sestdienu, 2025.gada 8.novembri. Tā kā 17.novembris ir pirmssvētku diena, kurā darba laiks saīsināms par 1 stundu, tas nozīmē, ka sestdien, 8.novembrī, būs jāstrādā tikai 7 stundas,” stāsta autore.

Tāpat 2025.gadā 4.maijs iekrīt svētdienā, un atbilstoši likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” teiktajam – ja 4.maijs iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu. Tāpēc nākamā darbdiena (pirmdiena, 5.maijs) būs brīvdiena.

Lai visi darbi labi saplānoti!