Kā zināms, daļai no uzņēmumiem ilgtspējas ziņojums kā vadības ziņojuma sastāvdaļa būs obligāts jau 2025.gadā. Tāpēc rodas jautājums – vai uzņēmumiem ilgtspējas ziņojumos jāsniedz informācija arī par nodokļiem?

Ieviešot jaunu nodokļu pārbaudes veidu – nodokļu kontroli, tika apvienoti vairāki pārbaudes veidi, izņemot auditu, kas joprojām darbojas līdztekus nodokļu kontrolei. Kādas izmaiņas gada laikā, kopš regulējums stājies spēkā, ir novērojamas praksē?

Saistībā ar jaunizveidotās nodokļu maksātāju reitinga sistēmas ieviešanu 2024.gada 8.maijā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.72 “Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem”. Apskatām, kādas izmaiņas ir veiktas noteikumos.

2025.gadā plānots atteikties no diferencētā un ieviest fiksēto neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes. To paredz šī gada 19.septembrī valdības atbalstītais informatīvais ziņojums par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.–2027.gadā. Kādas izmaiņas ir plānotas?

2024.gada 14.maijā Eiropas Komisija pieņēma direktīvu par ātrāku un drošāku atvieglojumu piemērošanu pārmērīgiem ieturējuma nodokļiem jeb Faster direktīvu, kuras mērķis ir padarīt ieturējuma nodokļa procedūras Eiropas Savienībā (ES) drošākas un efektīvākas pārrobežu ieguldītājiem, valstu nodokļu iestādēm un finanšu starpniekiem, piemēram, bankām vai investīciju platformām. Ko direktīvas pieņemšana nozīmē Latvijai?

Debitors, reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, 2018.gada jūnijā pasludināja maksātnespēju, kas reģistrēta saskaņā ar Maksātnespējas likumu. Slēdzot 2018.gadu, tika izveidots uzkrājums šaubīgiem debitoriem, kas iekļauts peļņas un zaudējuma aprēķinā kā izmaksas. Visas darbības, lai atgūtu parādu, tika veiktas. Prasība pieteikta kreditoru prasījumu reģistrā. Pagājuši 60 mēneši, un parāds no debitora, kam maksātnespējas process vēl nav noslēgts, nav atgūts. Vai parāds jāiekļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā un jānomaksā nodoklis? Vai iespējams atgūt samaksāto PVN?

Uzņēmums izmanto grupas kontu jeb cashpool, kas nodrošina naudas līdzekļu konsolidēšanu grupas mātes uzņēmuma kontā ārzemju bankā. Konta īpašnieks – grupas mātes uzņēmums. Naudas līdzekļi, kuri pārsniedz noteikto konta limitu, tiek pārskaitīti grupas kontā vai otrādi, atgriezti vai maksāti avansā, ja konta atlikums nesasniedz limitu. Lai paātrinātu norēķinus grupas ietvaros un minimizētu bankas komisiju izdevumus, korporācijas finanšu vadība plāno ievest netting procesu, kas nozīmē, ka nauda no grupas debitoriem netiks ieskaitīta kontā, bet reizi mēnesī veikti attiecīgi grāmatojumi iesaistīto uzņēmumu grāmatvedības uzskaitē, pamatojoties uz apmaksājamo rēķinu sarakstiem. Debitoru parādi tiek pārgrāmatoti cashpool kontā. Kādi nodokļu riski var iestāties?

Darījumu noslēgšana ar ārvalstu sadarbības partneriem lielai daļai uzņēmumu ir regulāra un neatņemama biznesa sastāvdaļa. Izņēmums nav arī ilgtermiņa būvniecības vai instalācijas projektu īstenošana ārpus Latvijas robežām. Pirms pieņemt lēmumu par piedalīšanos projektā ārvalstīs un būvniecības pakalpojuma cenu, uzņēmumiem noteikti būtu jāapsver, pēc cik ilga laika tiem var rasties pienākums reģistrēt pastāvīgo pārstāvniecību šajā ārvalstī, citādi plānotā projekta īstenošana var izvērsties negaidīti dārga.

Vai darbiniekam piešķirtā atlaide uzņēmuma produktam ir darbinieka gūtais labums? Vai tas uzskatāms par labumu, ja uzņēmums šādu atlaidi piedāvā arī saviem klientiem?

Uzņēmumam ir elektroauto, kas tiek uzlādēts mājās. Šajā adresē ir reģistrēta uzņēmuma juridiskā adrese. Sanāk, ka tiek lietots transportlīdzeklis, bet nav izdevumu par elektroenerģiju. Vai šādā situācijā var rasties nodokļu riski?

Uzņēmums saviem klientiem piešķir procentuālu bonusu, ja sasniegts konkrēts apgrozījums. Klienti to var izmantot kā norēķinu līdzekli apmaiņā pret preci līdz pat 100% apmērā. Kādi nodokļi jāpiemēro šādam darījumam? Vai tas uzskatāms par preces dāvinājumu un jāpiemēro uzņēmumu ienākuma nodoklis? Vai uzņēmumam jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis par izsniegtās preces vērtību, uzskatot to par preču realizāciju? Vai drīkst atskaitīt priekšnodokli par iegādāto preci?

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas ir reģistrēta Latvijā un ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāja, nopirka no fiziskas personas, kas dzīvo Eiropas Savienībā, lietas 1000 eiro vērtībā. Vai šajā gadījumā nepieciešams apliecinājums, ka fiziskajai personai šī lieta bija personīgā manta? Kādi nodokļi būtu jāpiemēro?

Vērtējot nodokļu maksātāju struktūru, redzams, ka gan Latvijā, gan arī citās valstīs dominē mazo uzņēmēju īpatsvars. Nodokļu politikas veidotāji visā pasaulē lauza galvas par to, kā motivēt mazos uzņēmējus darboties legāli, mazinot ēnu ekonomiku, vienlaikus saglabājot visiem vienādu, maksimāli vienkāršu nodokļu režīmu.

Uzņēmums, Latvijā reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, kas sniedz programmēšanas pakalpojumus, vēlas pieņemt darbā Vjetnamā dzīvojošu personu. Visi darba uzdevumi tiks veikti attālināti, atrodoties Vjetnamā. Starp Latviju un Vjetnamu ir noslēgts līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem. Kādos gadījumos to var piemērot un kāda veida atskaites un nodokļu maksājumi ir jāveic, nodarbinot ārvalstnieku, kas nedzīvo Latvijā?