Pamazām vasara tuvojas beigām, un lielais vairums pēc labi pavadīta atvaļinājuma sāk atgriezties darbos – kurš birojos, kurš attālināti. Uzreiz varu iepriecināt - atvaļinājumu laiks bijis arī mūsu likumdevējam, un likumu jomā nekāda revulūcija šajā laikā nav notikusi. Bet kādi bija svarīgākie jautājumi strādājošajiem kolēģiem? Izskatām “iFinanses” jūnija-jūlija lasītāko rakstu TOP3!

1.vieta – izmaiņas Darba likumā

Ilgi tapušās un apspriestās izmaiņas Darba likumā ir pieņemtas un 1.augustā stājas spēkā! Ja likumu pieņemšanas ceļš nebūtu tik ilgstošs, droši vien tas būtu vēl atbilstošāks mūsdienām par šobrīd pieņemto, bet vairākas labas lietas tajā ir iestrādātas. Svarīgākais, manuprāt:

• Ieviests atvaļinājums aprūpētājiem – gan bez darba algas saglabāšanas, bet tomēr – darba devējam būs pienākums to piešķirt, ja darbinieks vaicās. Cits jautājums – vai darbinieki uz savu vecāku vai vecvecāku rēķina šo nesāks izmantot ļaunprātīgi? To gan darba devējs visdrīzāk neuzzinās, bet risks tomēr nav liels, jo alga par šo laiku tomēr netiks maksāta. Apmaksāts atvaļinājums – tas jau būtu nākamais solis. Gaidām!
• Iespēja pielāgot darba laiku jaunajiem vecākiem. Noteikti jauka ziņa, lai gan ceru, ka mūsdienīgi darba devēji, kas rūpējas par savu darbinieku labklājību, jau bez likuma grozījumiem nāca pretī jaunajiem vecākiem, pielāgojot darba laiku un veidu, un arī citos iespējamos veidos. Šeit tikai jācer, ka darba devējiem un darbiniekiem izdosies rast kompromisu, lai abi laimīgi.
• Un kā trešo noteikti jāpiemin pārbaudes laika diferencēšana. Te gan uzreiz piebildīšu – pagaidām noteikt īsāku vai garāku pārbaudes laiku varēs tikai tie uzņēmumi, kuros ir noslēgts darba koplīgums. Bet kārtība šāda -
  • ja darba līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku līdz sešiem mēnešiem, maksimālais pārbaudes termiņš ir viens mēnesis, bet darba koplīgumā var vienoties par pārbaudes termiņu līdz trim mēnešiem;
  • ja darba līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku līdz vienam gadam, maksimālais pārbaudes termiņš ir divi mēneši, bet darba koplīgumā var vienoties par pārbaudes termiņu līdz trim mēnešiem;
  • pārējos gadījumos maksimālais pārbaudes termiņš ir trīs mēneši, bet darba koplīgumā var vienoties par pārbaudes termiņu līdz sešiem mēnešiem.

Tā kā arī es pārstāvu darba devējus, varu tikai piekrist, ka ir amati, kuros pārbaudes laiks trīs mēnešu garumā tomēr nav pietiekami ilgs. Arī uz grāmatvežiem tas varētu attiekties, jo bilance jāsagatavo reizi gadā – kā gan pārbaudīt grāmatveža bilancspēju citādāk?

2.vieta - kafija, tēja, augļi birojā…

Šo es savā redaktora žargonā saucu par klasiku. Ir tādi jautājumi, uz kuriem visiem saprotamu un pieņemamu atbildi tā arī nevarēs sniegt. Šis ir viens no tiem. Man šķiet, tas tāpēc, ka prakse no teorijas tik ļoti atšķiras, ka tīri cilvēcīgi šo atbildi nevar paturēt prātā, gribētos ticēt kam citam. Protams, ir arī interpretācijas iespējas. Arī es piederu pie uzņēmējiem, kas vēlas nodrošināt dabiskus, ikdienišķus darba apstākļus saviem darbiniekiem, un, manuprāt, kafija, tēja un piedevas, tāpat kā augļi ir pats pamats katrā uzņēmumā, kas birojā būtu jānodrošina. (Pieļauju, ka lielo uzņēmumu vadītāji šajā vietā rauc degunus, bet mazie piekrītoši māj ar galvu.)

Tātad arī šajā vasaras periodā topa otrajā vietā ierindojies kāda lasītāja jautājums -  “Vai drīkst atskaitīt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokli par kafiju, tēju, saldumiem un augļiem, kas iegādāti biroja darbinieku vajadzībām? Vai šie izdevumi ir jāiekļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijā? Darba koplīguma nav. Jāņem arī vērā, ka Covid-19 ierobežojumu dēļ uzņēmums pārstrukturizējis biroja darbību tādā veidā, ka visas tikšanās ar sadarbības partneriem notiek attālināti vai arī ārpus biroja telpām, arī pēc ierobežojumu atcelšanas.”

Un mūsu uzticamā eksperte - nodokļu konsultante Dana Muceniece publikācijā “Kafija, tēja, saldumi, augļi birojā un nodokļi” pacietīgi skaidro:

“Attiecībā uz UIN piemērošanu tieši šajā jautājumā atbildi ir sniedzis Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā 2018.gada 12.jūnija skaidrojumā "Kafija un tēja birojā". VID atbildē ir norādīts, ka personāla ilgtspējas pasākumu izdevumos netiek ieskaitīti ikdienas izdevumi par tēju, kafiju, pienu, augļiem un nelielām uzkodām uzņēmuma darbiniekiem (ja tie nav paredzēti darba koplīgumā). Savukārt, ja iepriekš minētie izdevumi ir paredzēti darba koplīgumā un tos nevar personificēt, tad šāda veida izdevumus var uzskatīt par personāla ilgtspējas  pasākumu izdevumiem un, ievērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikto ierobežojumu, var neiekļaut ar UIN apliekamajā bāzē.

Nekas šajā ziņā normatīvajos aktos nav mainījies. Līdz ar to izdevumi par kafiju, tēju, saldumiem un augļiem, kas iegādāti biroja darbinieku vajadzībām uzņēmumā, kurā nav darba koplīguma, ja vien tie netiek personificēti un iekļauti attiecīgo darbinieku ar "darbaspēka nodokļiem" apliekamajā darba samaksā, ir uzskatāmi par nesaistītiem ar saimniecisko darbību un attiecīgi apliekami ar UIN 25% (20/0,8) likmi.

Ministru kabineta noteikumu Nr.17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai" 159.punktā ir noteikts, ka nodokļa rēķinā norādīto nodokli par precēm un pakalpojumiem reģistrēta nodokļa maksātāja darbinieku atpūtai, personiskajām vajadzībām (tai skaitā transporta pakalpojumi, degvielas iegāde un elektronisko sakaru pakalpojumi), ēdināšanai, veselības uzlabošanai un izklaides pasākumiem neatskaita kā priekšnodokli, līdz ar to priekšnodoklis par jautājumā minētajiem izdevumiem darbinieku vajadzībām nav atskaitāms.”

3.vieta - no papīra uz e-vidi

Cilvēkam, kas ilgstoši strādājis ar papīriem, un, jā – grāmatveži pilnīgi noteikti tādi ir! – rodas nedrošība un daudz jautājumu brīdī, kad no papīriem ir jāatsakās, jo viss taču ir elektroniski! Piemēram - kā grāmatvedības dokumentus papīra formātā pārvērst elektroniskā formātā? Un vai digitalizētie nezaudē savu juridisko spēku un turpina būt kā pierādījums veiktajam darījumam? Ko pēc dokumenta digitalizēšanas darīt ar papīriem?

Topa trešajā vietā ierindojusies publikācija “Grāmatvedības dokumenti no papīra uz e-vidi” (audio versijā - Kā digitalizēt grāmatvedības dokumentus?), kurā Andis Gulbis, “Unifiedpost” digitālo produktu attīstības vadītājs, skaidro:

“Grāmatvedības likumā ir uzskaitīti vairāki grāmatvedības dokumentu veidi, kas tiek pārvērsti elektroniskā formātā un to oriģināli iznīcināti, bet kā populārākos joprojām var minēt izdevumu attaisnojošos dokumentus jeb ikdienā visiem zināmos rēķinus, čekus un pavadzīmes. Šobrīd rēķini jau ļoti bieži tiek saņemti PDF formātā, bet čeki un pavadzīmes joprojām papīra formātā, lai gan likums atļauj arī tos veidot elektroniskā veidā. Kaut gan pavadzīme ir preču pavaddokuments, tas joprojām pilda divas lomas – tas ir arī kā norēķinu dokuments grāmatvedībai.

Ja uzņēmums nav pārgājis uz elektroniskiem jeb digitāliem procesiem rēķinu apritē, grāmatvežiem bieži jādrukā PDF faili, lai tos uzglabātu GL noteiktajā kārtībā. Brīdī, kad šis process tiek pārcelts uz digitālo vidi, tas nodrošina gan to, ka PDF vairs nav jādrukā un tie glabājas elektroniskā arhīvā, gan to, ka vēl papīra formātā saņemtajiem, bet vēlāk digitalizētajiem čekiem, pavadzīmēm un rēķiniem papīra formāta dokumentus drīkst iznīcināt.

Kad uzņēmumi sāk plānot pāreju uz digitalizētiem procesiem, rodas jautājums – digitalizācija un iznīcināšana ir saprotama ikdienas dokumentiem, bet ko darīt ar pamatlīdzekļu iegādes dokumentiem, ņemot vērā, ka tie jāglabā tik ilgi, cik ilgi tiek lietots pamatlīdzeklis?

Atbilde ir pavisam vienkārša: arī pamatlīdzekļu iegādes dokumentus drīkst iznīcināt pēc to digitalizācijas, jo likuma 29. pants nosaka – pārvērstam oriģinālam dokumentam elektroniskā formātā ir vienāds juridiskais spēks ar oriģinālo. Digitālā vidē pamatlīdzekļu iegādes dokumentus ir jāspēj atlasīt, un tos drīkst dzēst tikai tad, kad pamatlīdzeklis vairs netiek izmantots un ir norakstīts.”

Šeit gan rodas jautājums - ko darīt ar tām pavadzīmēm, kas kalpo kā garantijas dokuments inventāram, kurš nav jāliek pamatlīdzekļu uzskaitē, jo iegādes izmaksas ir nelielas un uzņēmuma grāmatvedības politika to atļauj?

A.Gulbim atbilde ir arī uz šo: “Grāmatvedības likuma 26. pantā noteikts, ka juridiskais spēks abiem dokumentiem ir vienāds. Papildus varu pieminēt, ka daudzi piegādātāji jau sāk praktizēt pavadzīmes PDF formātā, un tas parāda: bez papīra dokumenta var iztikt, jo katram piegādātājam ir savs pavadzīmes eksemplārs. Taču, ja piegādātājs turpina uzstāt, ka garantijas nodrošināšanai der tikai oriģināls, un ir pārāk slinks, lai meklētu savu eksemplāru arhīvā (tas, protams, ir laikietilpīgi, un neviens taču nevēlas par garantiju remontēt vai dot jaunu tehniku), tad jāatceras, ka sliktākajam scenārijam vienmēr varēs izmantot izdrukātu un uzņēmuma vadītāja apstiprinātu dokumenta kopiju. Šis gan ir vairāk filozofiski, un ceru, ka neviens nekad nesaskarsies ar situāciju, kad garantijas gadījumā ir kaut kas jādrukā un jāapstiprina, ja reiz uzņēmumā ir uzsākta digitalizācija un dokumentu pārvēršana elektroniskā formātā, lai papīra oriģinālus drīkstētu iznīcināt.”

Ar ko uzņēmumam būtu jāsāk, lai izdevumu attaisnojošo dokumentu apstrādes procesu pārceltu uz elektronisko vidi un oriģinālos papīra dokumentus drīkstētu iznīcināt? Pirmais ir grāmatvedības politikas pielāgošana, aprakstot, no kura brīža process tiek pārcelts uz elektronisko vidi, kā rēķinu saskaņošana un apstiprināšana notiek elektroniskā vidē un kas tiek uzskatīts par apstiprinājumu tam, ka rēķinu drīkst apmaksāt. Bet otrais solis - ķerties klāt pie šo jaunumu ieviešanas un darbinieku apmācības.  

Neapliekamais minimums - 500

Noslēgumā, ja nu kādam vasaras karstumā paskrējis garām – atgādināšu, ka no šā gada 1.jūlija ir palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums strādājošajiem, kā arī pensionāra neapliekamais minimums. Tagad tas ir noteikts 500 eiro mēnesī. To paredz pagājušā gada nogalē pieņemtie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas stājās spēkā ar šī gada 1. janvāri.

Neapliekamais minimums 500 eiro apmērā tiks piemērots ienākumam līdz 500 eiro, savukārt, tāpat kā līdz šim, ienākumam no 500 līdz 1800 eiro tiks piemērots Valsts ieņēmumu dienesta prognozētais neapliekamais minimums, bet ienākumam virs 1800 eiro – neapliekamais minimums piemērots netiks.