Šobrīd, kad dienas kļūst aizvien īsākas, ir laiks atskatīties uz "iFinanses" oktobra lasītāko rakstu TOP3!

1.vieta – gaidāmās nodokļu izmaiņas

Rudens kā ik gadu saistās ar valsts budžeta sagatavošanu un līdz ar to arī izmaiņām nodokļos, lai šo plānu varētu izpildīt. 2025.gads tuvojas ar būtiskām izmaiņām, tāpēc nav nekāds brīnums, ka topa pirmajā vietā pārliecinoši ierindojusies publikācija “Plānotās nodokļu izmaiņas 2025.gadā” (iFinanses.lv, 25.09.2024.).

Viena no labām ziņām – 2025.gadā plānots būtiski atvieglot algu aprēķinus, atsakoties no līdz šim tā arī neizprastā Valsts ieņēmumu dienesta prognozētā diferencētā neapliekamā minimuma. Tā vietā nāks vienots mēneša neapliekamais minimums – 510 eiro. Tas tiks piemērots visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma līmeņa.

“Minimālo algu no 2025.gada plānots paaugstināt līdz 740 eiro mēnesī pašreizējo 700 eiro vietā. Tāpat plānots palielināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un brīvprātīgo apdrošināšanas iemaksu objekta apmēru nākamajiem 3 gadiem, nosakot to 105 300 eiro gadā pašreizējo 78 100 eiro vietā.”

“No 2025.gada paredzēts ieviest divu pakāpju iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes: 25,5% apmērā ienākumiem, kas nepārsniedz 105 300 eiro gadā; 33% apmērā ienākumiem, kas pārsniedz 105 300 eiro gadā. Plānots paplašināt IIN atvieglojumu maksājumiem, ko darba devējs veic atbilstoši noslēgtajiem koplīgumiem par ārstniecības un ēdināšanas izdevumiem, ar pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumiem, nosakot, ka visu darbinieku izdevumu apmērs (to kopsumma) gadā nepārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu ar 700 eiro. Kā arī plānots palielināt IIN atvieglojumu bērna piedzimšanas pabalstam un bēru pabalstam, ko darba devējs izmaksā darbiniekam, līdz 500 eiro (2024.gadā – 250 eiro), bet darba devēja dāvanām – līdz 100 eiro (2024.gadā – 15 eiro) taksācijas gadā.”

“No nākošā gada plānots noteikt, ka mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja statuss tiks zaudēts, ja MUN maksātājam nav apgrozījuma. Plānots arī atcelt ierobežojumu MUN maksātājam (kas ir pārtraucis saimniecisko darbību un MUN maksāšanu taksācijas periodā un nav izvēlējies veikt saimniecisko darbību citā nodokļu režīmā) atkārtoti reģistrēties par MUN maksātāju, ja starplaikos netiek veikta saimnieciskā darbība.”

Papildus iepriekš minētajam vēl tiek plānots pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmes degvielai, palielināt visas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes par 10% un izmaiņas izložu un azartspēļu nodokļos.

Plānots, ka budžets kopā ar visiem pavadošajiem likumiem, tostarp nodokļu, tiks apstiprināts Saeimā 4.decembrī.

2.vieta – transportlīdzeklis valdes loceklim

Topa otrajā vietā ir iekļuvis lasītāja jautājums: “Atbilstoši Komerclikumam (KL) valdes locekļi vienmēr ir darbā un viņu atbildība par uzņēmuma darbību ir pastāvīga. Bet kā ir ar valdes locekļa transportlīdzekli? Vai var uzskatīt, ka arī tas vienmēr tiek izmantots darba vajadzībām, līdz ar to visi transportlīdzekļa izdevumi ir saimnieciskās darbības izdevumi un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir atskaitāms 100% apmērā?” Šādu situāciju vērtē Rūdolfs Vilsons publikācijā “Transportlīdzeklis valdes loceklim” (iFinanses.lv, 24.09.2024.).

“Atbilstoši KL valdes loceklis amatu ieņem no iecelšanas līdz atsaukšanas brīdim, jo viņš nepārtraukti pārstāv kapitālsabiedrību un ir atbildīgs par pieņemtajiem lēmumiem. Tātad valdes loceklis ieņem amatu neatkarīgi no tā, vai fiziski atrodas kapitālsabiedrībā vai arī ir prombūtnē atvaļinājumā. Tātad var secināt, ka valdes loceklis turpina veikt savus pienākumus un tādējādi izmanto tam nodoto uzņēmuma automašīnu darba pienākumu veikšanai, arī atrodoties faktiskā prombūtnē. Tomēr, gadījumos, kad ar valdes locekli noslēgtajā vienošanās vai uzņēmuma automašīnas izmantošanas kārtībā nav atrunāta automašīnas izmantošana valdes locekļa prombūtnē, jautājums var nebūt viennozīmīgs. Proti, pieņēmums, ka valdes loceklis veic darbu arī prombūtnē, un fakti, ka automašīnu izmanto valdes loceklis un par to tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis, vēl nenozīmē, ka automašīna vienmēr tiek izmantota uzņēmuma saimnieciskās darbības un apliekamo darījumu nodrošināšanai un uzņēmumam neradīsies papildu nodokļu izmaksas,” norāda autors.

Viss ir atkarīgs no pierādījumiem. R. Vilsons skaidro: “Ja uzņēmums nevar pierādīt, ka valdes loceklis, esot prombūtnē, automašīnu izmanto arī savu pienākumu veikšanai – uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai –, pastāv risks, ka ar automašīnu saistītās izmaksas tiks atzītas par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, un par tām uzņēmumam būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis.” Savukārt, ja automašīna tiek izmantota tikai saimnieciskajā darbībā, uzņēmumam ir tiesības par automašīnu un tās uzturēšanai nepieciešamo preču iegādi samaksāto PVN atskaitīt pilnā apmērā, bet ja automašīna tiek izmantota gan  saimnieciskajā darbībā, gan privātajām vajadzībām, tad atskaitāms PVN 50% apmērā no samaksātā nodokļa.

Lai nerastos domstarpības, ieteicams rakstiski skaidri atrunāt automašīnas izmantošanas noteikumus, ar valdes locekli slēdzot vienošanos par automašīnas izmantošanu, iekļaujot noteikumu par automašīnas izmantošanu valdes pilnvarojuma līgumā vai atrunājot valdes automašīnas izmantošanu valdes loceklim saistošā uzņēmuma automašīnas izmantošanas politikā.

3.vieta – rekvizīti kases čekā

Rekvizīti attaisnojuma dokumentos – tēma, kas ik pa laikam aktivizējas no lasītājiem. Šoreiz uz lasītāja jautājumu “Kuros gadījumos attaisnojuma dokumentos jābūt uzņēmuma rekvizītiem uz rēķina (čeka), kuros – obligāti jāpievieno čekam bez pilnīgiem rekvizītiem kvīts ar visiem rekvizītiem, bet kuros – uz čeka iztrūkstošos rekvizītus var ierakstīt ar roku (pārdevējs vai arī pats uzņēmums)?” atbild Aļona Irmeja publikācijā “Rekvizīti kases čekā” (iFinanses.lv, 16.09.2024.).

Autore norāda: “Neskaidrības rodas, jo parādās dažādi termini trīs dažādos normatīvajos dokumentos – Grāmatvedības likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums) un Ministra kabineta (MK) noteikumos Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”. Tā kā likumam tiesību aktu hierarhijā ir augstāks spēks nekā MK noteikumiem, tad, lai kases čeku iegrāmatotu izmaksās (kā naudas izdevumu apliecinošu dokumentu)  un atskaitītu priekšnodokli, ir jāievēro PVN likuma prasības par papildu dokumentu pievienošanu (kas visbiežāk ir kvīts). Ja kases čekā nav visu PVN likuma rekvizītu, tad trūkstošos rekvizītus drīkst izdarīt ar roku uz kases čeka, bet tad šis dokuments ir derīgs tikai naudas izdevumu apliecināšanai jeb izmaksu iegrāmatošanai, atskaitīt priekšnodokli nedrīkst.”