Labklājības ministrija (LM) plāno sākt veidot atbalsta sistēmu sociālās uzņēmējdarbības attīstībai, tādējādi radot iespējas šādu uzņēmumu izveidei un attīstībai Latvijā. Piedāvāto pieeju LM vispirms ieviesīs izmēģinājumprojekta veidā, informē LM.

Iepriekšminēto paredz otrdien, 14.oktobrī, valdībā atbalstītā Koncepcija par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā. 

Koncepcijā analizēti divi iespējamie risinājumu varianti, tostarp konstatētas iespējamās problēmas, riski un pozitīvie faktori. Pirmajā variantā piedāvāts atstāt situāciju nemainīgu, 2.variantā plānots uzsākt jaunu politikas iniciatīvu.

Plānots, ka izmēģinājumprojekts notiks no 01.01.2016. līdz 31.12.2018. LM šī projekta ietvaros pildīs atbildīgās institūcijas funkcijas. Pēc pirmo rezultātu saņemšanas LM plāno uzsākt darbu pie normatīvā regulējuma izstrādes. 

Lai to īstenotu, LM kopīgi ar Finanšu ministriju paredzējusi līdz 30.04.2015. sagatavot un iesniegt izskatīšanai valdībā noteikumu projektu par Eiropas Savienības fondu darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 9.1.1.specifiskā atbalsta mērķa pasākuma Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai īstenošanu. Tajā būs ietvertas prasības un atlases kritēriji sociālās uzņēmējdarbības veicējiem. 

Mainoties sabiedrībai un tajā pastāvošajām sociālajām problēmām Eiropā, pēdējos 5 gados tālāk attīstījies un mainījies arī sociālā uzņēmuma jēdziens. Sociālie uzņēmumi vairs nav tikai darba integrācijas uzņēmumi vai tādi, kas rada darbavietas īpašām personu grupām. Mūsdienās par sociāliem uzņēmumiem tiek uzskatīti uzņēmumi, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, un to darbības spektrs un risināmo problēmu loks ir daudzveidīgs.

Sociālo uzņēmumu raksturo vairākas pazīmes:

  • vēlme atrisināt vai risināt sociālu problēmu, izmantojot biznesa metodes un instrumentus (uzņēmējdarbība, kas konkurē brīvajā tirgū); 
  • ražo preces un sniedz pakalpojumus, izmanto algotu darbaspēku ar atbilstošu samaksu;
  • var sākties kā neliela vietēja līmeņa iniciatīva, kas tiek īstenota kopējās interesēs, sabiedriska labuma panākšanai;
  • valsts vai pašvaldības uzņēmums, pat ja tas pilda kādu likumā noteiktu sabiedrisku funkciju, nav uzskatāms par sociālu uzņēmumu;
  • dibināšanas dokumentos (statūtos un dibināšanas līgumā) jāatspoguļojas sociālajam mērķim vai problēmai, kuras risināšanai uzņēmums veidots;
  • tam jādemonstrē izmērāma pozitīva sociāla ietekme, un tas tiek pārvaldīts atbildīgā un pārredzamā veidā, jo īpaši iesaistot darbiniekus, klientus un iesaistītās puses, kuras skar uzņēmuma saimnieciskā darbība.

Atbilstoši vispārpieņemtai starptautiskai praksei sociālais uzņēmums ir uzņēmums, kura galvenais mērķis ir sociāla ietekme, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem un iesaistītajām pusēm. Tas darbojas tirgū, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus saimnieciskā un inovatīvā veidā, kā arī izmanto peļņu galvenokārt sociālo mērķu sasniegšanai. Tam raksturīga arī atbildība pret vidi.