Elektroniskie pakalpojumi, kuriem no 1. jūlija piemērojami īpašie PVN režīmi

Publicējam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotā metodiskā materiāla "Par īpašo pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas režīmu piemērošanu elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtiem pakalpojumiem" 1. daļu - tajā VID skaidro, kuriem elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtu pakalpojumu veidiem no šī gada 1. jūlija piemērojami īpašie pievienotās vērtības nodokļa režīmi.

Vispārīga informācija

Ja pakalpojumu sniedzējs nevēlas reģistrēties katrā patēriņa dalībvalstī elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtu pakalpojumu sniegšanai, tam ir jāreģistrējas tikai vienā valstī – identifikācijas dalībvalstī – un Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) aprēķināšanai un maksāšanai jāpiemēro īpaši PVN aprēķināšanas un maksāšanas režīmi – ārpussavienības režīms vai savienības režīms (īpašie PVN režīmi).

No 2021. gada 1. jūlija saskaņā ar direktīvas 2017/2455, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā, 2. pantu noteikts, ka pakalpojumu, uz kuriem var attiecināt īpašo PVN aprēķināšanas un maksāšanas režīmu elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtiem pakalpojumiem personai, kura nav PVN maksātāja, sniegšanas vieta ir nosakāma pakalpojumu sniedzēja dalībvalstī, ja minēto sniegto pakalpojumu kopējā vērtība (bez PVN) kopā ar tālpārdošanas darījumu vērtību kārtējā kalendāra gadā nepārsniedz 10 000 eiro un tā nepārsniedza minēto robežvērtību arī iepriekšējā kalendāra gadā.

Direktīva 2017/2455 nav tieši piemērojams tiesību akts. Tās 2. panta normas Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums) transponētas, 2020. gada 15. oktobrī pieņemot likumu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā".

No 2021. gada 1. jūlija ir spēkā ES regula 2019/2026, ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011 attiecībā uz preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, ko veicina elektroniskas saskarnes, un uz īpašiem režīmiem nodokļa maksātājiem, kas sniedz pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas, un kas veic preču tālpārdošanu un konkrētas preču piegādes iekšzemē.

Regula 2019/2026 ir tieši piemērojams tiesību akts. Tās 24.b pantā ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par prezumpciju pakalpojumu saņēmēja piederības vietas noteikšanai, lai noteiktu pakalpojumu sniegšanas vietu telekomunikāciju, apraides vai elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, ko sniedz personai, kura nav nodokļa maksātāja.

Lietotie termini

MOSS (mini one stop shop) – mini vienas pieturas aģentūra) režīms – īpašais PVN aprēķināšanas un maksāšanas režīms elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtiem pakalpojumiem personai, kura nav PVN maksātāja (piemērojams no 2015. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam).

Ārpussavienības režīms – īpašais PVN režīms elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, kas minēts regulas 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 57.a panta 1. punktā.

Savienības režīms – īpašais PVN režīms elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, kas minēts regulas 282/2011 57.a panta 2. punktā.

Nodokļa maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā (ES), – nodokļa maksātājs, kuram ES nav saimnieciskās darbības mītnes vietas un pastāvīgas iestādes.

Nodokļa maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību patēriņa dalībvalstī, – nodokļa maksātājs, kuram ES ir saimnieciskās darbības mītnes vieta vai pastāvīgā iestāde, bet kuram patēriņa dalībvalsts teritorijā nav saimnieciskās darbības mītnes vietas un pastāvīgās iestādes.

Identifikācijas dalībvalsts:

• nodokļa maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību ES, tā ir dalībvalsts, kurai šis nodokļa maksātājs paziņo, kad tas sāk darboties ES teritorijā kā nodokļa maksātājs, izmantojot ārpussavienības režīmu;
• nodokļa maksātājam, kas veic saimniecisko darbību ES, bet to neveic patēriņa dalībvalstī, tā ir dalībvalsts, kurā nodokļa maksātājs veic saimniecisko darbību vai, ja tas veic saimniecisko darbību ārpus ES, tā dalībvalsts, kurā tam ir pastāvīgā iestāde. Ja nodokļa maksātājs neveic saimniecisko darbību ES, bet tam tajā ir vairākas iestādes, identifikācijas dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kurā atrodas pastāvīgā iestāde un kuru nodokļa maksātājs ir norādījis kā dalībvalsti, kurā tas izmanto savienības režīmu. Lēmums par identifikācijas dalībvalsts izvēli šim nodokļa maksātājam ir saistošs attiecīgajā kalendāra gadā un uz diviem nākamajiem gadiem.

Patēriņa dalībvalsts – tā dalībvalsts, attiecībā uz kuru uzskata, ka tajā notiek telekomunikāciju, apraides un elektronisko pakalpojumu sniegšana atbilstoši PVN likuma 27. pantam un regulas 282/2011 24.a un 24.b pantam.

OSS (one stop shop) – vienas pieturvietas aģentūra) režīms – īpašais PVN aprēķināšanas un maksāšanas režīms, kas attiecas arī uz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtiem pakalpojumiem personai, kura nav PVN maksātāja (piemērojams no 2021. gada 1. jūlija.

Kuriem pakalpojumiem piemērojami īpašie PVN režīmi

Elektronisko sakaru pakalpojumi

Elektronisko sakaru pakalpojumi ir regulas 282/2011 6.a pantā minētie pakalpojumi, tai skaitā:

• fiksētie un mobilie balss telefonijas pakalpojumi balss, datu un videomateriālu pārraides un komutācijas nodrošināšanai, tostarp balss telefonijas pakalpojumi ar attēla sastāvdaļu (videotelefona pakalpojumi);
• balss telefonijas pakalpojumi, kas tiek nodrošināti ar interneta starpniecību, tostarp balss pārraide ar interneta protokolu (VoIP);
• balss pasta, zvanu gaidīšanas, zvanu pāradresēšanas, zvanītāja identifikācijas, trīspusējas zvanīšanas un citi zvanu pārvaldības pakalpojumi;
• peidžeru pakalpojumi;
• balss ziņojumu pakalpojumi;
• telefaksa, telegrāfa un teleksa pakalpojumi;
• piekļuve internetam, ieskaitot globālo tīmekli;
• privātie tīkla savienojumi, kas nodrošina telekomunikāciju savienojumus īpašām klienta vajadzībām.

Par elektronisko sakaru pakalpojumiem nav uzskatāmi pakalpojumi, kas uzskaitīti regulas 282/2011 6.a panta 2. punktā.

Radio un televīzijas apraides pakalpojumi

Radio un televīzijas apraides pakalpojumi ir audio un audiovizuālā satura, piemēram, radio un televīzijas programmu pārraides pakalpojumi, kurus plašai sabiedrībai nodrošina mediju pakalpojumu sniedzējs, izmantojot sakaru tīklus.

Par apraides pakalpojumiem ir uzskatāmas arī:

• radio vai televīzijas programmas, ko pārraida vai retranslē radio vai televīzijas tīklā;
• radio vai televīzijas programmas, ko izplata ar interneta vai cita elektroniskā tīkla starpniecību, ja tās pārraida vienlaikus ar šo programmu pārraidi vai retranslāciju radio vai televīzijas tīklā.

Apraides pakalpojumu veidi ir uzskaitīti regulas 282/2011 6.b pantā.

Par apraides pakalpojumiem nav uzskatāmi pakalpojumi, kas uzskaitīti regulas 282/2011 6.b panta 3. punktā.

Elektroniski sniegti pakalpojumi 

Elektroniski sniegti pakalpojumi ietver pakalpojumus, kas ir sniegti ar interneta vai elektroniskā tīkla palīdzību un kas pēc savas būtības tiek sniegti pārsvarā automātiski un ar minimālu cilvēka iejaukšanos un ko nav iespējams nodrošināt bez informācijas tehnoloģijām.

Elektroniski sniegti pakalpojumi ir regulas 282/2011 7. pantā minētie pakalpojumi, tai skaitā:

• tīmekļa vietņu apkalpošana, tīmekļa resursu nodrošināšana, programmu un iekārtu uzturēšana no attāluma;
• programmatūras piegāde un atjaunināšana;
• attēlu, teksta un informācijas piegāde un piekļuves nodrošināšana datubāzēm;
• mūzikas, filmu un spēļu, to skaitā laimes spēļu un azartspēļu, piegāde, kā arī politisku, kultūras, mākslas, sporta, zinātnes un izklaides raidījumu un ziņu piegāde;
• tālmācība.

Elektroniskā pasta izmantošana starp pakalpojuma sniedzēju un pakalpojuma saņēmēju nenozīmē, ka tas ir elektroniski sniegts pakalpojums.

Par elektroniski sniegtiem pakalpojumiem nav uzskatāmi pakalpojumi, kas uzskaitīti regulas 282/2011 7. panta 3. punktā.

Par elektroniski sniegtiem pakalpojumiem ir uzskatāmas arī tiešsaistes azartspēles, kuras tiek organizētas automatizēti ar elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību bez pakalpojuma sniedzēja personāla piesaistes vai ar minimālu pakalpojuma sniedzēja personāla piesaisti.

1. piemērs

Tiešsaistes azartspēļu platforma piedāvā spēlētājiem spēļu automātus, kur viss spēles process ir automatizēts un pakalpojuma sniedzēja personāls neiesaistās spēles procesā un nevar ietekmēt spēles gaitu. Šajā gadījumā minētais pakalpojums ir atzīstams par elektroniski sniegtu pakalpojumu un tam ir piemērojami īpašie PVN režīmi.

2. piemērs

Tiešsaistes azartspēļu vietne piedāvā veikt likmes, spēlējot ruleti, kurā likmju pieņemšanu un spēles procesu vada pakalpojuma sniedzēja personāls (krupjē). Šajā gadījumā, ja interneta vietne tiek izmantota tikai kā saziņas līdzeklis, lai nodrošinātu tiešsaistes azartspēļu vietu, bet faktiski spēli vada spēles organizētājs, minētie pakalpojumi nav uzskatāmi par elektroniski sniegtiem pakalpojumiem un īpašie PVN režīmi uz tiem nav attiecināmi.