Uzņēmuma darbības ikdiena nav iedomājama bez dažādu datorprogrammu izmantošanas. Lai pareizi šīs programmas atspoguļotu grāmatvedības uzskaitē, katrā gadījumā ir jāizvērtē iegādātās vai izveidotās programmas licences nosacījumi.

Likvidējamas sabiedrības gada pārskata sastādīšanai tiek ievērots likums Par grāmatvedību, Gada pārskatu likums (GPL) un Latvijas Grāmatvedības standarti (LGS). GPL 4. panta 3. daļā noteikts, ka gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu. Ievērojot šā panta 3. daļu, ja atbilstoši GPL sastādītā gada pārskatā ietvertā informācija nedod pietiekami patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrību, ir jāsniedz papildu informācija gada pārskata pielikumā.

Kā viens no grāmatvedības ikdienas problēmjautājumiem ir saņemtie attaisnojuma dokumenti no avansa norēķinu personām - darbiniekiem. Tas var būt gadījumos, kad darbinieks iegādājas darba vajadzībām nepieciešamās izejvielas vai materiālus, kancelejas preces u.c., kā arī izdevumi, kas rodas komandējumu laikā. Taču ko darīt gadījumā, ja šajos dokumentos trūkst visu obligāto rekvizītu, kas ikdienas praksē ir diezgan bieži sastopama problēma?

Turpinām aizsākto tēmu par dažādiem nomas līgumiem un to atspoguļošana grāmatvedībā. Šajā publikācijā lasiet par operatīvās nomas līgumu un stimulu nosacījumiem un to atspoguļošanu nomnieka un iznomātāja finanšu pārskatā.

SIA AB noslēgusi līgumu ar SIA CD par mājas lapas izstrādi. SIA AB mājas lapu izmantos pakalpojumu sniegšanai. Vai šajā gadījumā mājas lapa būs uzņēmuma nemateriālais ieguldījums? Un kā tas ietekmēs uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu? Vai arī vienkārši samaksu par mājas lapas izstrādi uzreiz ietvert saimnieciskās darbības izdevumos?

Pamatlīdzekļi (PL) ir materiāli aktīvi, kurus uzņēmums tur, lai izmantotu preču ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai vai administratīvām vajadzībām, kurus tas plāno izmantot ilgāk nekā vienu gadu un kuri nav iegādāti pārdošanai. PL izslēdz, ja to atsavina vai ja no PL lietošanas vai atsavināšanas nākotnē nav gaidāmi saimnieciski labumi.

Turpinām aizsākto tēmu par dažādiem nomas līgumiem un to atspoguļošana grāmatvedībā. Šajā rakstā piedāvājam ieskatu par finanšu nomas darījumu uzskaiti iznomātāja grāmatvedībā.

 

Turpinām aizsākto tēmu par dažādiem nomas līgumiem un to grāmatvedības uzskaites jautājumiem. Šajā rakstā vairāk par finanšu nomā saņemto aktīvu un saistību uzskaiti nomnieka grāmatvedībā un to atspoguļošanu finanšu pārskatā.

Pārdošanas ar saņemšanu atpakaļnomā darījums ietver aktīva pārdošanu un šā paša aktīva saņemšanu atpakaļnomā. Iznomātājs iegādājas uzņēmumam (turpmākajam nomniekam) piederošu aktīvu un veic samaksu uzņēmumam par šī aktīva iegādi. Turpmāk uzņēmuma piederošais aktīvs pieder iznomātājam, bet uzņēmums šo aktīvu turpina lietot un izpērk pakāpeniski nomas perioda laikā. Grāmatvedības metode pārdošanas ar saņemšanu atpakaļnomā darījumam ir atkarīga no noslēgtā nomas līguma nosacījumiem, kas var veidot vai nu finanšu nomu, vai operatīvo nomu.

Finanšu noma jeb līzings ir specifisks kreditēšanas veids, kas pēc būtības finanšu nomas ņēmējam ļauj piesaistīt finanšu līdzekļus aktīvu iegādei, savukārt, finanšu nomas devējs, finansējot noteikta aktīva iegādi, gūst peļņu no efektīvas savu finanšu līdzekļu izvietošanas.

Šajā publikācijā sniegsim praktisku piemēru, kā no grāmatvedības datiem pēc iespējas vienkāršāk un ērtāk nonākt līdz naudas plūsmas pārskatam.

Naudas plūsma ir gada pārskata sastāvdaļa, kas nepelnīti grāmatvežu vidū ir noniecināta, kā ne pārāk informatīvs materiāls. Patiesībā naudas plūsmas pārskats ir pārskats, kas ir svarīga analītiska informācija, dod iespēju izzināt sabiedrības spēju radīt, ģenerēt naudu, lai nodrošinātu veiksmīgu saimniecisko darbību. Ne velti mazo sabiedrību vadība, kas paši nodarbojas ar operatīvā darba vadīšanu, bieži tieši ar naudas plūsmu asociē savus priekšstatus par sabiedrības finansiālo stāvokli un, saņemot no grāmatveža peļņas vai zaudējumu aprēķinu, izrāda izbrīnu par peļņas esamību, bet naudas neesamību.

Informācijas tehnoloģiju piedāvāto risinājumu laikmetā, kad arvien lielāka daļa tehnisko dokumentu sagatavošanas darba tiek īstenota, arvien mazāk izmantojot cilvēkresursus, par ierastu parādību ir kļuvuši elektroniski sagatavoti un patērētājiem vai klientiem izsūtīti rēķini, kuros ietverta piezīme: „Rēķins sagatavots elektroniski un ir derīgs bez paraksta”. Īpaši plaši šādu rēķinu sagatavošanu izmanto lielās kompānijas un pakalpojumu sniedzēji, kam mēnesī ir jāsagatavo rēķini par sniegtajiem pakalpojumiem ļoti lielam klientu skaitam. Lielākajā daļā gadījumu tam ir ekonomisks pamatojums – tūkstošiem rēķinu pašrocīga parakstīšana prasītu neadekvāti lielu darba un laika patēriņu.