Šajā rakstā tiks apskatīta dabas resursu nodokļa (DRN vai nodoklis) piemērošana iepakojumam un videi kaitīgām precēm, kas gan ir tikai daļa no DRN objektu grupām. Tomēr jautājumi par nodokļa piemērošanu šīm objektu grupām parasti ir visvairāk uzdotie.

2010. gada 9. augustā Saeima pieņēma kārtējos grozījumus likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN likums), kuri stājās spēkā 1. septembrī. Lielākā daļa likuma grozījumos iekļauto normu ir saistītas ar jauno Mikrouzņēmumu ienākuma nodokli. Tomēr paralēli normām, kas saskaņo IIN likuma normas ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, ir pieņemti arī citi būtiski grozījumi, kuri iespējams ierindas likuma lietotājam var paslīdēt garām neievēroti. Viens no šādiem grozījumiem attiecas uz kapitāla nodokļa piemērošanu, kas stājās spēkā vēl tikai šī gada 1. janvārī un kas joprojām izraisa ne mazums jautājumu un diskusiju par tā praktisko piemērošanu.

2009. gada nogalē un 2010. gada sākumā aktualizējās jautājums par iespēju individuālajiem uzņēmumiem (IU), zemnieku un zvejnieku saimniecībām (ZZS) brīvprātīgi kļūt par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājiem. Līdz šim tāda iespēja normatīvajos aktos netika paredzēta, jo „Gada pārskatu likums” (GPL) noteica, ka gada pārskatu sagatavo tikai tie IU un ZZS, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības pārsnieguši 200 000 Ls.

Pienācis jau augusts, bet Ministru kabinets (MK) vēl joprojām nav izdevis jaunus noteikumus likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) piemērošanā. Iepriekšējie Ministru kabineta 2006. gada 26. septembra noteikumi Nr. 793 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" (MK noteikumi Nr.793 vai MK noteikumi) savu spēku zaudējuši 2010. gada 1. jūlijā. Par to, kādas problēmas ar to saistītas, turpmāk.

Darba devēji darbiniekiem papildu darba algai var piešķirt arī dažādus labumus – piemēram, organizēt darbinieku ēdināšanu, iekārtojot birojos virtuves telpu vai pasūtot ēdienus uz darba vietu, segt kādus darbinieka izdevumus, kas viennozīmīgi ir personificējami un veido darbinieka papildu labumu, piemēram, apmaksājot darbinieka dzīvokļa komunālos maksājumus, kā arī šogad aktualitāti guvušo labumu - iespēju lietot darba devēja vieglo pasažieru automobili personīgajām vajadzībām, u.c. labumus. Savukārt izdevumi par tēju, kafiju u.tml., kurus ir pieejams lietot darbiniekiem, praksē gadījumos, ja sabiedrības (uzņēmuma) darbības specifika saistīta ar klientu pieņemšanu un t.ml., iegādājas no reprezentācijai atvēlētiem līdzekļiem. Tādējādi darba devējiem rodas izdevumi, kurus ir svarīgi īpaši izvērtēt un dokumentēt, vadoties no nodokļu aplikšanas viedokļa.

Izvērtējot darbinieku un ar tiem saistītās administratīvās izmaksas un ņemot vērā biznesa īpatnības, kā alternatīvu var izskatīt darbinieku nomu. Darbinieku nomu mēdz izmanto arī uzņēmumu grupas uzņēmumi, nodarbinot darbiniekus grupas ietvaros.

No 01.07.2010. saskaņā ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" ir būtiski mainīta dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa kompensēšanas kārtība lauksaimniekiem. Ja līdz šim atskaites periods, par kuru rēķināja akcīzes nodokļa atbrīvojumu lauksaimniekiem, sakrita ar kalendāro gadu, tad tagad tas ir aizstāts ar saimniecisko gadu, kas ir noteikts no 1.jūlija līdz nākamā gada 30.jūnijam.

Ar grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN likums), kas stājās spēkā ar 2010. gada 1. janvāri, tika ieviests jauns nodoklis no kapitāla (10 %) un nodoklis no kapitāla pieauguma (15 %). Šobrīd ir pagājis jau pusgads kopš jaunā nodokļa spēkā stāšanās, un 9. jūnijā pat ir stājušies spēkā jau kārtējie grozījumi IIN likumā, ar kuriem ir precizētas atsevišķas IIN likuma normas, tajā skaitā arī attiecībā uz kapitāla pieauguma noteikšanu. Turklāt atšķirībā no citiem ienākumiem, no kuriem nodoklis ir maksājams rezumējošajā kārtībā, t.i. iesniedzot gada ienākuma deklarāciju nākošajā gadā, kas seko ienākuma gūšanas gadam, kapitāla pieauguma nodoklis ir jāaprēķina un jāsamaksā budžetā jau nākamajā kalendārajā mēnesī pēc tam, kad ienākums ir gūts, vai vienu reizi ceturksnī, ja kapitāla pieaugums nepārsniedz 500 Ls. Šī raksta mērķis ir aprakstīt kapitāla pieauguma novērtēšanas un tam piemērojamā nodokļa aprēķināšanas svarīgākos jautājumus, ar kuriem nodokļu maksātāji sastopas praksē.

Tiem uzņēmumiem, kas nav reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienesta (VID), ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamo personu reģistrā kā apliekamās personas (PVN maksātāji), ir būtiski atcerēties, ka, veicot darījumus ar citām ES dalībvalstīm vai trešajām valstīm, reģistrācijas pienākums var iestāties arī nesasniedzot likuma „Par pievienotās vērtības nodokli" (likums) 3. panta 5.3 daļā noteikto apgrozījuma slieksni 10 000 Ls.

Reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN, arī - nodoklis) maksāšana ir preču iegāde citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī no ES PVN apliekamās personas, kā rezultātā PVN deklarācijā tiek uzrādīta preču vērtība, aprēķinātais nodoklis un atskaitītais priekšnodoklis.

Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (likums par PVN) 1. panta 5. punktu, pašpatēriņš ir preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana bez atlīdzības, ja tā nav ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamās personas saimnieciskā darbība.

Šī raksta mērķis ir aplūkot pašreiz Latvijas Republikas (LR) normatīvajos aktos noteikto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas kārtību, jo sūdzību izskatīšana ir viens no nodokļu administrēšanas rezultātiem, kā arī informēt par nodokļu maksātāju biežāk pieļautajām kļūdām, kas rada nodokļu uzrēķinu sekas.

Preču eksports saskaņā ar likumu „Par pievienotās vērtības nodokli” (likums par PVN) ir preču izvešana no iekšzemes uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām. Kāda pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme jāpiemēro eksporta darījumiem un kā tie atspoguļojami PVN deklarācijā - par to šajā publikācijā.

Preču imports saskaņā ar likumu „Par pievienotās vērtības nodokli” (PVN likums) ir preču ievešana iekšzemē no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām. PVN likuma 2. panta 2.2 daļa nosaka, ka ar nodokli apliek jebkuru preču importu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

Saeimā pirmajā lasījumā ir pieņemts likumprojekts „Par mikrouzņēmumu nodokli“. Tā pieņemšana ir paredzēta steidzamības kārtā un ir paredzēts, ka tas jau varētu stāties spēkā ar šā gada 1. jūniju.