Saeimā izskatīšanai iesniegti nodokļu likumu grozījumu projekti. Tai skaitā būtiski grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN likums). Paredzēts ne tikai ieviest tā saucamo kapitāla nodokli, bet samazināt arī citus ar nodokli neapliekamos ienākumus, tādējādi arī darba devējam samazinās iespēja izmaksāt vai sniegt kādu ar algas nodokli neapliekamu labumu. Viss liecina par to, ka no algas būs jāmaksā lielāks nodoklis arī tad, ja netiks mainīta nodokļa likme. Ministru kabinets (MK) jau 23. oktobrī ir izdevis vairākus noteikumus, kuru spēkā stāšanās paredzēta ar 2010. gada 1. janvāri, un kuri ietekmēs arī tos, kuru vienīgais ienākums ir ienākums no algota darba:

Pašreizējos apstākļos, kad uzņēmumiem trūkst apgrozāmo līdzekļu, nodokļu maksājumi bieži vien izrādās par nepārvaramu šķērsli. Uzņēmēji izvēlas samaksāt darbiniekiem algas vai piegādātājiem par saņemto preci, bet atliek nodokļu maksājumus uz nenoteiktu laiku vai arī samaksā tikai daļu no aprēķinātajiem nodokļiem.

2010. gada 1. janvāris būs jau pēc diviem mēnešiem, bet Latvijas Republikas likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” vēl aizvien nav iekļauti grozījumi, kam jābūt pieņemtiem līdz minētajam datumam saskaņā ar ES direktīvām 2008/8/EC un 2008/9/EC. Cik zināms, Saeima vēl nav pieņēmusi likumprojektu. Gaidāmās izmaiņas nav tikai virspusējas – pakalpojumu sfērai tās var būt pat izšķirošas, jo tās maina (vismaz starp diviem nodokļu maksātājiem) pakalpojuma sniegšanas vietas jēdzienu.

Šobrīd, kad ekonomiskā krīze Latvijā vēl negrib atkāpties un ir nedrošība par nākotnes attīstības iespējām, uzņēmējs, pirms ieguldīt savā rīcībā esošos, lielākoties, ierobežotos līdzekļus, iespējams, tos ieguldīs ārpus Latvijas, ja Latvijas nodokļu likumdošana nebūs konkurētspējīga ar citu valstu nodokļu likumdošanu. Vai Latvijas valdība laikā, kad valsts augšupejas veicināšanai ir nepieciešams katrs samaksātais santīms, dara pietiekoši, lai veicinātu uzņēmumu rašanos un attīstību Latvijā? Vai haoss Latvijas biznesa vidē un neprognozējamā nodokļu likumdošana neveicina ieguldījumu aizplūšanu uz kaimiņvalstīm? Uzņēmēju vidū ir parādījusies tendence dibināt uzņēmumus Igaunijā vai Lietuvā un nevis Latvijā. Šajā rakstā apskatīsim iemeslus, kāpēc tas tiek darīts.

Šajā rakstā tiks izskatīts, kādas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) saistības Latvijā var rasties ārvalstniekiem – uzņēmumiem (komercsabiedrībām) un citām personām – nerezidentiem, saskaroties ar Latvijā esoša īpašuma izmantošanu. Tāpat arī tiek apskatīti jautājumi, kas skar atlīdzību par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu.

Rakstā tiek aplūkoti būtiskākie likumdošanas akti, kas regulē priekšnodokļa aprēķināšanu, kā arī sniegti praktiski piemēri, kas palīdz izprast priekšnodokļa aprēķināšanas kārtību . Tāpat arī tiek sniegts skaidrojums par to, kā zināt, vai priekšnodokli drīkst atskaitīt.

Šajā rakstā tiek apskatīts, kādas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) saistības Latvijā var rasties ārvalstniekiem – uzņēmumiem (komercsabiedrībām) un citām personām – nerezidentiem, konkrētāk apskatot procentu ienākumus un samaksu par intelektuālo īpašumu.

Šajā rakstā tiks izskatīts, kādas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) saistības Latvijā var rasties ārvalstniekiem – uzņēmumiem (komercsabiedrībām) un citām personām – nerezidentiem, un nodokļu samazināšanas iespējas, apskatot ienākumus, kas gūti no līdzdalības personālsabiedrībā, un atlīdzības par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem, kā arī vēršot uzmanību uz ienākumiem no lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības atbilstošās sadalītās kooperatīvās sabiedrības pārpalikuma daļas un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, laivu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības un dārzkopības kooperatīvās sabiedrības biedriem sadalītās peļņas.

Tā kā apskatāmo jautājumu loks saistībā ar kapitāla piesaisti un resursu pieejamību ir pietiekami plašs, tad šajā rakstā tiks apskatīts tikai viens, pēc autores domām, šobrīd aktuālākais – nodokļu jautājumi, kas ir jāņem vērā, ja grupas dalībnieki veic savstarpēju kreditēšanos.

Šobrīd Saeimā izskatīšanā ir likumprojekts, kas paredz grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (UIN likums), saskaņā ar ko tiktu novērsta diskriminācija attiecībā uz rezidentiem un nerezidentiem izmaksājamo procentu maksājumu atskaitīšanu nodokļu uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai.

Darījumi ar ārvalstniekiem daudzām komercsabiedrībām (uzņēmumiem) ir ikdiena, sevišķi sabiedrībām ar ārvalstu kapitālu. Tomēr prakse rāda, ka tieši darījumos ar nerezidentiem tiek pieļautas neprecizitātes, kā rezultātā Latvijas uzņēmumam ir jāmaksā papildus nodoklis, kuru, pareizi strukturizējot darījumu un noformējot atbilstošus dokumentus, nevajadzētu maksāt. Šajā rakstā tiks izskatīts, kādas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) saistības Latvijā var rasties ārvalstniekiem – uzņēmumiem (komercsabiedrībām) un citām personām – nerezidentiem, un nodokļu samazināšanas iespējas, konkrēti apskatot dividenžu aplikšanu ar nodokļiem.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošana, saņemot ienākumus autoratlīdzību veidā, bieži vien izraisa neskaidrības. Kādos gadījumos un kādā apmērā jāveic VSAOI?

Š.g. jūnijā Saeimā tika pieņemti būtiski grozījumi vairākos nodokļu likumos, no kuriem lielākā daļa stājās spēkā jau 1.jūlijā. Tādēļ varbūt nepienācīga uzmanība līdz šim tikusi pievērsta 16. jūnijā Saeimā pieņemtajiem likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (likums), grozījumiem, kuri cita starpā paredz būtiskas izmaiņas to personu reģistrācijas kārtībā, kuras izmanto tiesības līdz likumā noteikto reģistrācijas sliekšņu sasniegšanai nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamās personas(apliekamā persona). Tāpat likuma grozījumi, kas stāsies spēkā š.g. 1. oktobrī, būtiski izmaina arī PVN nomaksas kārtību pēc reģistrācijas sliekšņa sasniegšanas.

Neskatoties uz to, ka grozījumi Gadu pārskata likumā, kas nosaka obligātās prasības atliktā nodokļa aprēķināšanā, pieņemti 2005. gada 26. maijā, joprojām gada pārskatu sagatavošanas periodā tiek saņemti daudz jautājumu, kas saistīti ar tā aprēķināšanu. Runājot par terminu – atliktais nodoklis –, neviens nav uzdevis jautājumu: uz kuru nodokli tas īsti attiecas? Tomēr, kad sākam runāt par uzņēmumu ienākuma nodokli un atlikto nodokli, neskaidrību ir daudz.

Rezidenti var gūt ienākumus uz darba līguma pamata, kā arī piegādes, uzņēmuma, nomas, autoratlīdzības, aizdevuma, sabiedrības, dāvinājuma un citu ar darba attiecībām nesaistītu līgumu pamata. Uz līgumu pamata komersanti veic izmaksas fiziskām personām rezidentiem. Šis raksts ir veltīts tādu fiziskām personām rezidentiem veiktu izmaksu, kas nav saistītas ar darba attiecībām, nodokļu piemērošanas jautājumiem. Komersantu veiktās izmaksas fiziskām personām, kas nav balstītas uz darba attiecībām, ietver autoratlīdzību (jeb honorāru), dividenžu izmaksas, procentu maksājumus, izložu un azartspēļu laimestus, maksājumus par nomu, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, kā arī maksājumus par fizisko personu īpašuma pārdošanu.