Eiropas Savienības darījuma partneris piegādā preci, rēķinā norāda preces vērtību, piemēram, 1000 EUR, bet apmaksas noteikumos ir divas iespējas: 1) ja samaksa tiek veikta 10 dienās – piemērojama 2% atlaide;2) ja samaksa tiek veikta 30 dienās – atlaide netiek piemērota (jāmaksā 1000 EUR)

Bieži vien ārvalsts uzņēmumi Latvijā izlemj izvietot struktūrvienību, kas sniedz atbalsta pakalpojumus pašam ārvalsts uzņēmumam, tajā skaitā atbalsta funkcijas (piemēram, grāmatvedība, IT, personāla funkcijas, administratīvie pakalpojumi, izpētes centrs) vai, piemēram, pārdošanas atbalsts. Atkarībā no funkcijām šāda struktūrvienība var tikt reģistrēta gan kā filiāle vai pārstāvniecība Komerclikuma noteiktajā kārtībā, gan arī kā pastāvīgā pārstāvniecība Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Darbība Latvijā ar šādas pārstāvniecības starpniecību praksē var radīt virkni neskaidrību, piemēram - vai rēķini jāizraksta pārstāvniecības vārdā, vai ārvalsts uzņēmuma vārdā un lietojot tā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrācijas numuru; vai piegādātājiem jāpiemēro Latvijas PVN, adresējot rēķinus pārstāvniecībai, vai arī bez PVN, adresējot tos ārvalsts uzņēmumam; vai par PVN maksātāju jāreģistrējas pašam nerezidentam, vai tā pārstāvniecībai Latvijā.

Firma nodarbojas ar automašīnu nomu, bet 2012. gada jūlijā iegādāja automobili nevis iznomāšanai, bet saimniecisko darījumu veikšanai. 20% pievienotās vērtības nodoklis (PVN) no iegādes cenas netika atskaitīts kā priekšnodoklis. Sākot no 2012.gada oktobra, šis automobilis nodots uz nomu. Vai mēs varam kādu daļu PVN atskaitīt kā priekšnodokli?

Mēs, dzīvokļu īpašnieku biedrība (neesam pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs) noslēdzam līgumu ar būvuzņēmēju (SIA, PVN maksātājs) par vienkāršoto renovāciju (saņemta būvatļauja). Līgumā rakstīts: līguma cena - 98 000 Ls ar PVN 0% saskaņā ar likuma Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN) 13.6 pantu. Kādas nodokļu sekas varētu būt biedrībai un pašam būvuzņēmējam?

Uzņēmums iepērk reprezentācijas priekšmetus ar logo un apdruku no citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Kā šo darījumu atspoguļot PVN deklarācijā un pielikumos?

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs veic valūtas (EUR) pirkšanas darījumus (SPOT), lai veiktu maksājumus piegādātājiem. Darījumi tiek veikti ar bankām, kurās uzņēmumum ir norēķinu konti LVL. Jautājums ir šāds: ja šo darījumu rezultātā rodas pozitīva valūtas starpība, vai tas uzskatāms par neapliekamu ienākumu likuma Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN) izpratnē (6.pants 1.daļa 17.c punkts)? Vai šajā gadījumā šī pozitīvā starpība ir jāuzrāda PVN deklarācijā kā nepaliekams darījums, un līdz ar to jārēķina PVN proporcija?

2011.gada 21.jūlijā Saeima pieņēma grozījumus likumā Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN), saskaņā ar kuriem tika būtiski mainīta PVN piemērošanas kārtību, kā arī apliekamā vērtība nekustamo īpašumu piegādes darījumos. Lai nodrošinātu saudzīgāku pāreju uz jauno regulējumu, likumdevējs ir ieviesis pārejas noteikumus attiecībā uz nekustamajiem īpašumiem, kas ir iegādāti līdz 2011.gada 27.jūlijam. Šobrīd pārejas periods ir noteikts līdz 2012.gada 31.decembrim, tomēr Finanšu ministrija un likumdevējs plāno šo pārejas periodu pagarināt.

Mūsu uzņēmums ir noslēdzis apakšuzņēmuma līgumu ar ģenerāluzņēmēju par darbu veikšanu daudzdzīvokļu mājas renovācijas projektā. Līgumā norādīts, ka šie darbi pakļaujas likuma Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN)13.6 pantam un ar PVN neapliekas. Septembrī saņemu rēķinu no vietējās Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB) par ventilācijas šahtas iztīrīšanu šajā mājā, rēķinā norādīts, ka pakalpojums ar PVN netiek aplikts saskaņā ar likuma par PVN 13.6 pantu. BUB un mēs esam juridiskas personas, un abas - PVN maksātājas. Es, kā grāmatvede, domāju, ka šis pakalpojums nesaistās ar mūsu attiecībām ar ģenerāluzņēmēju, un to vajadzētu aplikt ar PVN vispārējā kārtībā, bet mans priekšnieks tam galīgi nepiekrīt, jo pamatojas uz līgumu, kas noslēgts par ģenerāluzņēmēju. Vai kaut kur nav kāds skaidrojums un, ja man taisnība, kā pārliecināt priekšnieku?

Labdien! Mūsu firma, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, sniedz elektronisku pakalpojumu - mājas lapas izveidi un papildināšanu - Anglijas firmai, kas veic saimniecisko darbību, bet nav PVN maksātājs. Vai, izrakstot rēķinu par šo pakalpojumu, ir jāpiemēro PVN?

Labdien! Lūdzam skaidrojumu jautājumā par rēķinu uzrādīšanu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijā šādā situācijā: tika veikts preču imports - sastādīta muitas deklarācija, atspoguļota PVN deklarācijā atbilstoši MK noteikumu Nr. 1640 Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju (MK noteikumi Nr.1640) norādījumiem. Nākamajā mēnesī papildus saņēmām rēķinu par muitas dokumentu kārtošanu iepriekš minētajai muitas kravai. Minētais rēķins netika iekļauts muitas deklarācijas vērtībā. Rēķinu izrakstījusi ES dalībvalsts apliekamā persona. 1.Kurās PVN deklarāciju rindās šāds rēķins jāuzrāda? 2.Kuros PVN pielikumos darījums jāatšifrē un vai jāuzrāda, atšifrējot katru rēķinu?

Avanss samaksāts 2012.gada maijā ar 22% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi. Tagad 2012. gada septembrī jāizraksta kredītrēķins par nesaņemto preci. Ar kādu PVN likmi jāizraksta kredītrēķins?

Labdien! Uzņēmums ir pasūtījis preci no ASV. Reāli prece tiek saņemta no Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, bet rēķins - no ASV. Kā būtu traktējams šis darījums - imports vai preču iegāde ES valstīs? Un kā būtu aizpildāmi PVN deklarācijas pielikumi (ja tas tiek atzīts kā preču iegāde ES, ko rakstām darījuma partnera ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamās personas reģistrācijas numura ailē)? Paldies!

Mūsu uzņēmums organizē klientu pieņemšanu ar izklaides pasākumu un mūsu sniegto pakalpojumu prezentācijām - semināriem. Sadarbības partneri (pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji) vēlas mums kompensēt daļu šī pasākuma izmaksām. Kā šādā situācijā noformēt rēķinu? Vai tas ir ar PVN apliekams darījums un kur to atspoguļot / neatspoguļot PVN deklarācijā? Mūsu uzņēmuma pamatdarbība nav saistīta ar semināru organizēšanu, pasākums tiek rīkots, lai piesaistītu jaunus klientus.

Gribētu precizēt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtību attiecībā uz nekustamā īpašuma pārdošanu pēc rekonstrukcijas, ja rekonstrukcija veikta saņemot celtniecības pakalpojumus saskaņā ar likuma izmaiņām no šī gada sākuma, kad celtniecībai piemēro reverso PVN. Vai es pariezi saprotu, ka, ja rekonstrukcija ir veikta, piemērojot reverso PVN, tad pēc nodošanas ekspluatācijā, ja īpašumu izmanto tikai saimnieciskajā darbībā un pārdod pēc vairāk nekā gada, nekāds PVN šai pārdošanai netiek piemērots, un arī nav nekas jāatmaksā, kā to paredz likuma Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN) 10. panta 4. daļas 6.punkts?

Jau vairākus gadus Finanšu ministrija (FM) strādā pie jauna likumprojekta, kas regulētu pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN, arī nodoklis) piemērošanu Latvijā un aizstātu pašreizējo likumu Par pievienotās vērtības nodokli. Šobrīd šis darbs ir nonācis finiša taisnē, jo jaunais likumprojekts Pievienotās vērtības nodokļa likums (turpmāk – PVN likums, arī Likumprojekts) šā gada 21. augustā ir akceptēts Ministru kabinetā un tiek gatavots iesniegšanai Saeimā, lai tas varētu stāties spēkā jau ar 2013. gada 1.janvāri.